Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?
Edgars Rinkēvičs09.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Latvijas zākāšana par neizdevušos valsti ir nevis konstruktīva kritika vai nevainīga pačalošana, bet gan Kremļa propagandas atgremošana un skaidri parāda, ka pašlaik notiek cīņa ne tikai par to, kāda daļa no varas pīrāga tiks politiķiem nākamajā Saeimā, bet arī par valsts ģeopolitisko kursu.
Kāds Saskaņas censonis savā vēlēšanu video jau atklāti runā, ka “Latvija, būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, faktiski atrodas uz naža asmens”, vēl taisās arī valsti glābt, “kamēr nav par vēlu”, tikai nevar saprast īsti no kā- Briseles, ES un NATO. Pie tam glābšot viņš ar apaļa galda palīdzību...
Savukārt Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu, kautrīgi pieklustot, kad sāk jautāt par būtiskām lietām, tostarp sadarbību ar prokremliskām partijām.
Uzmetu 10 jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē, bet kas pilnīgi noteikti parāda partijas vai politiķa ārpolitisko domāšanu. Šo var droši izmantot jebkuras partijas atbalstītājs, izjautājot savus elkus vai konkurentus.
1. Vai aktīvi strādāsiet, lai NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā tiktu nostiprināta, kļūstot par ilglaicīgu un drošības situācijai pasliktinoties, aktīvi rīkosieties, lai Latvijā ātri ierastos sabiedroto papildspēki?
2. Vai atbalstīsiet aizsardzības finansējuma saglabāšanu vismaz 2% no IKP?
3. Vai turpināsiet attīstīt Latvijas- ASV stratēģiskās attiecības?
4. Vai uzskatāt, ka Krima ir neatņemama Ukrainas daļa un neatzīstat un nosodāt Krievijas veikto Krimas pretlikumīgo okupāciju un aneksiju?
5. Vai atbalstāt Gruzijas un Moldovas teritoriālo nedalāmību, neatzīstot un nosodot Krievijas faktiski veikto Abhāzijas, Dienvidosetijas un Piedņestras okupāciju?
6. Vai aktīvi strādāsiet, lai Latvija kopā līdzīgi domājošām valstīm aktīvi iestātos par starptautisko tiesību principiem visās starptautiskajās organizācijās, tostarp nosodot Krievijas agresīvo ārpolitiku?
7. Vai atbalstīsiet ES sankciju pagarināšanu pret Krieviju saistībā ar tās agresīvo rīcību Ukrainas austrumos?
8. Vai atbalstīsiet jaunu sankciju ES noteikšanu pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības un veiks jaunas agresīvas darbības pret kaimiņvalstīm?
9. Vai kopā ar daudzām citām Eiropas valstīm turpināsiet aktīvi iestāties pret Nordstream 2 gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā?
10. Vai atbalstāt Ukrainas, Gruzijas, Moldovas vai jebkuras citas valsts tiesības, ja tās to vēlas un ir veikušas nepieciešmos priekšdarbus, nākotnē kļūt par ES vai NATO dalībvalstīm?
Ja dzirdat garu vāvuļošanu, nevis īsas un konkrētas atbildes, tad secinājumus izdariet paši!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
