Iesaki rakstu: 
Cīņa pret Kremļa postošo varu ir kā cīņa pret koronavīrusu – jo ātrāk tā tiek likvidēta, jo mazākas tai ir iespējas pielāgoties un rezultātā kļūt vēl agresīvākai un bīstamākai.
Kopš pēdējās nedēļas pasauli ir pāršalkušas daudzas fantastiskas ziņas: Kremļa armija cieš kaunpilnus pazemojumus vienu pēc otra Ukrainā. Daļēji iznīcināts kadiroviešu pulks. Tas pats noticis ar Rosgvardijas vienībām, kas ir tieši pakļauta Kremļa huntas vadonim. Šobrīd Kijevā tiek aktīvi medīti 400 vāgnerieši, tur drīzumā būs materiāls tieši divām Gruz-200 kravām.
Krievija tiek gandrīz pilnībā izolēta no civilizētās ārpasaules: sportā, mākslā, ekonomikā, diplomātijā, tūrismā, tehnoloģijās un starptautiskajos aviosakaros. Rublis krīt brīvajā kritienā. Labo ziņu šobrīd pienāk ļoti daudz, un saprotams, ka būs vēl!
Nav noslēpums, ka Latvija ir vājākais posms NATO aizsardzības ķēdē. To gadu gadiem ir veicinājuši Latvijas politiķi un korumpētas drošības iestādes. Latvija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas energoresursiem.
Latvija nedrīkst kļūt par vietu, kur patverties kara noziedzniekam Putinam un viņa kliķei pēc viņa iespējamās gāšanas jau tuvākajā laikā.
Latvijas specdienestos un politikā netrūks to, kuri būtu gatavi sniegt atbalstu pašreizējai Kremļa huntai. Kuri to jau varbūt slepus dara. Kolaboracionisma vīruss ir jāiznīcina nekavējoties. Ar iznīcināšanu es saprotu šādu cilvēku izolāciju no Latvijas politiskās, biznesa un stratēģiski svarīgo nozaru vides.
Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir jāatrod tiesiski aptveroši mehānismi, kas potenciālos valsts nodevējus un sabotierus “izfiltrētu” un tiem vairs nebūtu nekādas piekļuves pie informatīvajiem, varas un nozīmīgiem finanšu resursiem.
Šim filtram, manuprāt, vajadzētu skart šādas personas (pašreizējais saraksts ir stipri nepilnīgs):
Aigars Kalvītis – valsts nodevējs pēc Abrenes atdošanas, spēcīgs Kremļa interešu aktīvs lobētājs Latvijā.
Juris Savickis – Kremļa čekistu filiāles Latvijā vadītājs. Tālāki komentāri nav nepieciešami.
Imants Parādnieks – hokeja spēles ar Lukašenko, veicinot asiņainā diktatora pozitīvo tēlu Eiropas Savienībā. Pēc man privāti pieejamās informācijas šis cilvēks ir Kremļa spiegs.
Solvita Āboltiņa – vadīja Saeimas spēli ar Lukašenko, veicināja Latvijas enorgoatkarību no Krievijas, kopumā izteikti amorāla persona.
Jānis Reirs – Latvijā bruka PSRS, bet aktīvi ieturēja komunistiskās partijas pozīcijas, propagandēja PSRS okupācijas spēku orgānus. Iesaistīts tabakas un celtniecības koruptīvajās shēmās. Viegli uzpērkams.
Aigars Sparāns – bijušais SAB darbinieks. Iesaistīts pasūtījumu slepkavību īstenošanā, terorismā, reiderisma shēmās, valsts noslēpuma nelikumīgā vākšana, kontrabandas īstenošanā Latgalē, sadarbojies šajās aktivitātēs ar Krievijas FDD. Ciešs Solvitas Āboltiņas sabiedrotais.
Jānis Kažociņš – kā SAB direktors pievēra acis uz Aigara Sparāna darbībām, tika izmantots viņa nelikumīgajām shēmām.
Andris Šķēle – iesaiste vairāku lielu uzņēmumu sagrābšanā caur privatizācijas shēmām, no kuriem daļa šodien nonākusi Kremļa oligarhu un miljardieru kontrolē.
Sarmīte Ēlerte – apkalpojusi Andra Šķēles intereses.
Normunds Mežviets – nespēja noķert nevienu nozīmīgu Krievijas spiegu. VDD iespējamā iesaiste pasūtījuma slepkavībās Latvijā.
Artis Pabriks – Latvijas armijas vājināšana laikā no 2010. līdz 2014. gadam, kas atbilst Kremļa interesēm.
Artis Kampars – veicinājis Latvijas energoatkarību no Krievijas.
Ainārs Šlesers – pēc paša vārdiem: “Latvijai vajag valdību, kas var sēdēt pie viena galda ar Putinu un vienoties.” To pateica aptuveni desmit gadus atpakaļ. Tālāki komentāri nav nepieciešami.
Nils Ušakovs – krievu valodas referendums. Tālāki komentāri nav nepieciešami.
Andris Ameriks – aktīva sadarbība ar korumpēto Saskaņu un tās sabiedrotajiem Maskavā.
Aivars Lembergs – caurkritis, notiesāts vietējais oligarhs. Patīk pievērst sev uzmanību Kremļa huntas medijos ar pretvalstiskiem stāstiem.
Ingūna Sudraba – neesot bijusi tā, kas lidojusi uz Maskavu.
Tatjana Ždanoka – pēc cilvēciskajām īpašībām varbūt arī nav slikta sieviete, bet arī nekaunīga pēc dabas un lobē Kremļa informatīvās diversijas Eiropas Savienībā. Aktīvā noderīgā idiote.
Aivars Gedroics – atdarina nacistu sveicienus, publiski aicina uz personu ar invaliditāti diskrimināciju, valkā nacistu armijai līdzīgus formastērpus. Uzdodas par patriotu, šādi pienesot Kremļa propagandai potenciāli nomelnojošu saturu.
Imants Kalniņs – slavens un ļoti talantīgs komponists, diemžēl Kremļa noderīgais idiots.
Saraksts ir nepilnīgs, un laika gaitā tam vajadzētu tikt papildinātam. Latvijai kā neatkarīgai valstij ir jāatrod tiesiski mehānismi šādu personu izolācijai no viņu amatiem, politiskās ietekmes un finanšu svirām. Tas ir valsts drošības jautājums.
Atsevišķi gribētu atzīmēt Edgaru Rinkēviču – Lietuva īsteno daudz bezbailīgāku antikomunisma un antikremļa politiku pasaulē. Kā ārlietu ministrs neiestājās pret Uzvaras “pieminekļa” demontāžu. Apgalvo, ka vidi degradējošā būve Pārdaugavā ir aizsargājams piemineklis pēc līguma ar valsti – agresoru, kura pati neciena nevienu starptautisko tiesību aktu. Pats par sevi ārlietu ministrs nav uzskatāms par Kremļa noderīgo idiotu vai kolaborantu, bet viņa pozīcijas šobrīd nav pietiekoši saliedējošas pret Latvijas tautu. Vai nu viņam jāmaina sava mīkstā nostāja, vai jādemisionē, lai netiktu uzskaitīts kolaborantu sarakstā.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
