Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot par iespējamo subtitru krievu valodā aizliegšanu, atceltajām izrādēm krievu valodā Leļļu teātrī, draudiem, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt jāsamazina vai pat jāpārtrauc raidīt mazākumtautību valodās (lasi – pirmkārt, krievu valodā), ārkārtīgi pārdzīvoju.

Latvijas sabiedriskais medijs: krievu valodas pakāpeniska atcelšana pasliktina dzīves kvalitāti
Natālija Mihailova*
Lasot par iespējamo subtitru krievu valodā aizliegšanu, atceltajām izrādēm krievu valodā Leļļu teātrī, draudiem, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt jāsamazina vai pat jāpārtrauc raidīt mazākumtautību valodās (lasi – pirmkārt, krievu valodā), ārkārtīgi pārdzīvoju.
Kāpēc pārdzīvoju?
Sākumā – ja bez emocijām – pārtulkošu to savas otrās profesijas, sociālā rehabitologa, valodā. Par cilvēka vērtību hierarhiju rakstījuši daudzi filozofi un psihologi, vispazīstamākais no viņiem ir Abrahams Maslovs, bet visu vērtību pamatā parasti tiek likta fizioloģija. Vienkāršāk sakot, izsalkušam un slimam cilvēkam nav prātā pašattīstība un socializācija. Ja cilvēks ir paēdis, vesels, viņam rodas citas vajadzības (taču pamatvajadzības nekur nepazūd).
Tā pakāpeniski tiek būvēta dzīves kvalitāte.
Sociālā rehabitologa darbs ir iet uz augšu pa "piramīdu", uzlabot sava klienta dzīves kvalitāti vai vismaz uzturēt to viņam pieejamā līmenī. Dzīves kvalitātei jābūt nodrošinātai (tas pašlaik nenotiek) jebkurā cilvēka vecuma posmā neatkarīgi no tautības, saskarsmes valodas, ticības vai politiskajiem uzskatiem. Tas tiek nodrošināts tā, ka ir palīdzība, iespējas, draudzīga vide utt.
Man pašlaik notiek pretējais process.
Ja iztiekam bez skaļiem politiskajiem lozungiem, tad krievu valodas pakāpeniska atcelšana visur ir acīmredzama dzīves kvalitātes pasliktināšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu.     
Nav dzimtā – tas nenozīmē, ka viņi to nezina, nesaprot un tajā nerunā. Absolūtais vairākums sliktāk vai labāk, bet zina, daudzi saprot, taču kautrējas runāt, jo pieļauj kļūdas. Tas nozīmē tikai to, ka valoda nav dzimtā, un ja kopš bērnības neesi bijis bilingvāls, neesi audzis noteiktā vidē, tad nez vai apgūsi valodas, kura tev nav dzimtā, visas fineses tā, kā tās ir apguvis tas, kuram šī valoda ir dzimtā.
Fineses, nianses, vārdu krājuma bagātība, tēlainība, metaforisms, humors un daudzi citi valodas līdzekļi sniedz baudu un iegremdēšanos tēmā, dziļāku tās izpratni, atraisa jūtas, veido sakarus un attiecības.
Ja man jautās, vai es varēšu dzīvot bez subtitriem, teātra krievu valodā un pat plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā, atbilde būs – "jā, protams". Jautājums ir – kā es varēšu dzīvot? Man vienkārši atņems daļu manas kultūras valstī, kas ir mana Dzimtene, tas arī viss.
Vienkārši manas dzīves kvalitāte objektīvi kļūs sliktāka. Un tas nenozīmē, ka es šīs lakūnas neaizpildīšu ar kaut ko citu. Vienkārši – kādēļ?  
Kāpēc es pārdzīvoju – tagad ar emocijām.
Esmu dzīvs cilvēks – nelatviskas izcelsmes, dzimis Latvijā. "Facebook" sekoju "programmas" galvenās ideoloģes, "visas Latvijas derusifikatores" Liānas Langas lapai (#AtkrieviskoLatviju) un domāju – kas gan tas viss ir?
Desmit reizes dienā parādās ieraksti tādā dedzīgā "komjauniešu" stilā, pienaglojot pie kauna staba uzņēmumus un iestādes, kuras savā darbā kaut kādā veidā izmanto krievu valodu (pārtulkojot Langas valodā – "putina ģimenes valodu", "rašisma mēli"), slavinot vietnes, kas atteikušās no lapām krievu valodā, aicinot atteikties no to pakalpojumiem, kuri turpina izmantot krievu valodu.
Nepaiet ne diena, kad Liāna neatzīmētu kārtējo priecīgo notikumu, kad kaut kur pārtraukts izmantot krievu valodu. Ne dienu bez svētkiem. Bet nu labi.
Ir nepatīkami, kad publikācijās minētie uzņēmumi vai nu taisnojas, vai mēģina atbrīvoties no apkaunojošajām lapām, lai iekļūtu slavējamo skaitā. Kad Dombura raidījumā dzirdēju, ka talantīgais aktieris Rešetins uzskata, ka tā ir lieliska akcija, es mazliet apstulbu.
Kāpēc šajā gadījumā tas, kas, manuprāt, ir drausmīgi, Intaram iet pie sirds? Visā pārējā man ar viņu, kā man likās, ir daudzējādā ziņā ļoti līdzīgi uzskati.
Cilvēki droši vien nav pamanījuši, kā šajā gadā no daudziem izlīdis tas, kas droši vien ir katrā cilvēkā, – pats zemiskākais, daudzus gadus dziļi slēptākais, instinktīvi emocionālais, tas, no kā parastajā dzīvē pieņemts kautrēties un nerādīt, nu vismaz cilvēku klātbūtnē. Tas, kas agrāk tika apspriests draugu lokā (reizēm nekorekti) vai sabiedriskos formātos (pilnīgi korekti), gāžas ārā, Liānas Langas skubināts, no sociālo tīklu šķirbām un pat dažiem plašsaziņas līdzekļiem tā, ka arī tie, kam valsts valoda ir dzimtā, spriežot pēc dažiem komentāriem, kuros mēģināts viņu vest pie prāta, manuprāt, ir mazliet apstulbuši.
Tas, kas pašlaik notiek ar krieviem Latvijā, tiek skaidrots ar Krievijas karu Ukrainā.
Ir pat viedokļi, pat man pazīstamu cilvēku vidū, – kad karš beigsies, viss nostāsies ierastajās vietās, viss nokārtosies. Droši vien nokārtosies. Taču es gribu dzīvot tagad, negribu, lai mani apvainotu caur manu valodu. Tā ir mana, nevis Krievijas Federācijas prezidenta valoda.  
Būtība tiek izkropļota, visa jēga iznīcināta, jo visi jau ir aizmirsuši, ka mēs te dzīvojam desmitiem gadu, visi jau sen zinām latviešu valodu, kāds teicami, kāds diezgan labi, vēl kāds – pārsimt vārdu. Visi sen saprot, kas tiek runāts, bet, kas nesaprot, atrod veidu, kā saprast.
Tas ir galvenais. Mēs te esam mājās, visi – mājās. Tie, kuri uzskata, ka nav mājās, jau sen aizbraukuši vai droši vien aizbrauks. Un ne tikai un tik daudz uz Krieviju, starp citu. Bet šie pastāvīgie atgādinājumi par to, kurš mājā ir saimnieks… Atgādinājumi, uz kuru pusi ir Zilupe…
Saimnieks mājā ir tas, kam ir valsts atzīti dokumenti un statuss, kurš godīgi maksā nodokļus un nepārkāpj likumus (lai gan kas tikai pēdējā laikā nav pieņemts).
Atgādināšu, ka nodokļus maksā neatkarīgi no tautības. Bet tas nez kāpēc neskaitās, kad tiek ierosināts ierobežot raidīšanu krievu valodā.
Ar abām rokām esmu par to, lai labā līmenī tiktu mācīta latviešu valoda, bet te, tāpat kā sociālajā rehabilitācijā, ir divi ceļi – pamudināšana (pozitīvā motivācija) un piespiešana. Ja mūs kaut kas pamudina, neatstājot brīvu izvēli, to jau sauc par piespiešanu. Un uzreiz piebildīšu, ka nerunāju par izvēli "čemodāns-stacija"…
Saprotu, ka šajā gadījumā karš tiek izmantots kā plaša mēroga sākums nākamajām vēlēšanām, kuras nostiprinās nacionālā spārna pozīcijas. Bet, kad es pirms dažām dienām kārtējo reizi dzirdēju, ka Amerikā kādu tiesā par tās iedzīvotāju daļas, kas nav baltie, jūtu aizskaršanu, ar skumjām nodomāju, ka mēs, protams, līdz kaut kam tādam nenodzīvosim.
Dzīves kvalitāte neļaus.
* Šis raksts ir publicēts Latvijas nodokļu maksātāju uzturētajā medijā, kas sevi sauc par Latvijas sabiedrisko mediju.

Kāpēc pārdzīvoju?

Sākumā – ja bez emocijām – pārtulkošu to savas otrās profesijas, sociālā rehabitologa, valodā. Par cilvēka vērtību hierarhiju rakstījuši daudzi filozofi un psihologi, vispazīstamākais no viņiem ir Abrahams Maslovs, bet visu vērtību pamatā parasti tiek likta fizioloģija. Vienkāršāk sakot, izsalkušam un slimam cilvēkam nav prātā pašattīstība un socializācija. Ja cilvēks ir paēdis, vesels, viņam rodas citas vajadzības (taču pamatvajadzības nekur nepazūd).

Tā pakāpeniski tiek būvēta dzīves kvalitāte.

Sociālā rehabitologa darbs ir iet uz augšu pa "piramīdu", uzlabot sava klienta dzīves kvalitāti vai vismaz uzturēt to viņam pieejamā līmenī. Dzīves kvalitātei jābūt nodrošinātai (tas pašlaik nenotiek) jebkurā cilvēka vecuma posmā neatkarīgi no tautības, saskarsmes valodas, ticības vai politiskajiem uzskatiem. Tas tiek nodrošināts tā, ka ir palīdzība, iespējas, draudzīga vide utt.

Man pašlaik notiek pretējais process.

Ja iztiekam bez skaļiem politiskajiem lozungiem, tad krievu valodas pakāpeniska atcelšana visur ir acīmredzama dzīves kvalitātes pasliktināšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu.     

Nav dzimtā – tas nenozīmē, ka viņi to nezina, nesaprot un tajā nerunā. Absolūtais vairākums sliktāk vai labāk, bet zina, daudzi saprot, taču kautrējas runāt, jo pieļauj kļūdas. Tas nozīmē tikai to, ka valoda nav dzimtā, un ja kopš bērnības neesi bijis bilingvāls, neesi audzis noteiktā vidē, tad nez vai apgūsi valodas, kura tev nav dzimtā, visas fineses tā, kā tās ir apguvis tas, kuram šī valoda ir dzimtā.

Fineses, nianses, vārdu krājuma bagātība, tēlainība, metaforisms, humors un daudzi citi valodas līdzekļi sniedz baudu un iegremdēšanos tēmā, dziļāku tās izpratni, atraisa jūtas, veido sakarus un attiecības.

Ja man jautās, vai es varēšu dzīvot bez subtitriem, teātra krievu valodā un pat plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā, atbilde būs – "jā, protams". Jautājums ir – kā es varēšu dzīvot? Man vienkārši atņems daļu manas kultūras valstī, kas ir mana Dzimtene, tas arī viss.

Vienkārši manas dzīves kvalitāte objektīvi kļūs sliktāka. Un tas nenozīmē, ka es šīs lakūnas neaizpildīšu ar kaut ko citu. Vienkārši – kādēļ?  

Kāpēc es pārdzīvoju – tagad ar emocijām.

Esmu dzīvs cilvēks – nelatviskas izcelsmes, dzimis Latvijā. "Facebook" sekoju "programmas" galvenās ideoloģes, "visas Latvijas derusifikatores" Liānas Langas lapai (#AtkrieviskoLatviju) un domāju – kas gan tas viss ir?

Desmit reizes dienā parādās ieraksti tādā dedzīgā "komjauniešu" stilā, pienaglojot pie kauna staba uzņēmumus un iestādes, kuras savā darbā kaut kādā veidā izmanto krievu valodu (pārtulkojot Langas valodā – "putina ģimenes valodu", "rašisma mēli"), slavinot vietnes, kas atteikušās no lapām krievu valodā, aicinot atteikties no to pakalpojumiem, kuri turpina izmantot krievu valodu.

Nepaiet ne diena, kad Liāna neatzīmētu kārtējo priecīgo notikumu, kad kaut kur pārtraukts izmantot krievu valodu. Ne dienu bez svētkiem. Bet nu labi.

Ir nepatīkami, kad publikācijās minētie uzņēmumi vai nu taisnojas, vai mēģina atbrīvoties no apkaunojošajām lapām, lai iekļūtu slavējamo skaitā. Kad Dombura raidījumā dzirdēju, ka talantīgais aktieris Rešetins uzskata, ka tā ir lieliska akcija, es mazliet apstulbu.

Kāpēc šajā gadījumā tas, kas, manuprāt, ir drausmīgi, Intaram iet pie sirds? Visā pārējā man ar viņu, kā man likās, ir daudzējādā ziņā ļoti līdzīgi uzskati.

Cilvēki droši vien nav pamanījuši, kā šajā gadā no daudziem izlīdis tas, kas droši vien ir katrā cilvēkā, – pats zemiskākais, daudzus gadus dziļi slēptākais, instinktīvi emocionālais, tas, no kā parastajā dzīvē pieņemts kautrēties un nerādīt, nu vismaz cilvēku klātbūtnē. Tas, kas agrāk tika apspriests draugu lokā (reizēm nekorekti) vai sabiedriskos formātos (pilnīgi korekti), gāžas ārā, Liānas Langas skubināts, no sociālo tīklu šķirbām un pat dažiem plašsaziņas līdzekļiem tā, ka arī tie, kam valsts valoda ir dzimtā, spriežot pēc dažiem komentāriem, kuros mēģināts viņu vest pie prāta, manuprāt, ir mazliet apstulbuši.

Tas, kas pašlaik notiek ar krieviem Latvijā, tiek skaidrots ar Krievijas karu Ukrainā.

Ir pat viedokļi, pat man pazīstamu cilvēku vidū, – kad karš beigsies, viss nostāsies ierastajās vietās, viss nokārtosies. Droši vien nokārtosies. Taču es gribu dzīvot tagad, negribu, lai mani apvainotu caur manu valodu. Tā ir mana, nevis Krievijas Federācijas prezidenta valoda.  

Būtība tiek izkropļota, visa jēga iznīcināta, jo visi jau ir aizmirsuši, ka mēs te dzīvojam desmitiem gadu, visi jau sen zinām latviešu valodu, kāds teicami, kāds diezgan labi, vēl kāds – pārsimt vārdu. Visi sen saprot, kas tiek runāts, bet, kas nesaprot, atrod veidu, kā saprast.

Tas ir galvenais. Mēs te esam mājās, visi – mājās. Tie, kuri uzskata, ka nav mājās, jau sen aizbraukuši vai droši vien aizbrauks. Un ne tikai un tik daudz uz Krieviju, starp citu. Bet šie pastāvīgie atgādinājumi par to, kurš mājā ir saimnieks… Atgādinājumi, uz kuru pusi ir Zilupe…

Saimnieks mājā ir tas, kam ir valsts atzīti dokumenti un statuss, kurš godīgi maksā nodokļus un nepārkāpj likumus (lai gan kas tikai pēdējā laikā nav pieņemts).

Atgādināšu, ka nodokļus maksā neatkarīgi no tautības. Bet tas nez kāpēc neskaitās, kad tiek ierosināts ierobežot raidīšanu krievu valodā.

Ar abām rokām esmu par to, lai labā līmenī tiktu mācīta latviešu valoda, bet te, tāpat kā sociālajā rehabilitācijā, ir divi ceļi – pamudināšana (pozitīvā motivācija) un piespiešana. Ja mūs kaut kas pamudina, neatstājot brīvu izvēli, to jau sauc par piespiešanu. Un uzreiz piebildīšu, ka nerunāju par izvēli "čemodāns-stacija"…

Saprotu, ka šajā gadījumā karš tiek izmantots kā plaša mēroga sākums nākamajām vēlēšanām, kuras nostiprinās nacionālā spārna pozīcijas. Bet, kad es pirms dažām dienām kārtējo reizi dzirdēju, ka Amerikā kādu tiesā par tās iedzīvotāju daļas, kas nav baltie, jūtu aizskaršanu, ar skumjām nodomāju, ka mēs, protams, līdz kaut kam tādam nenodzīvosim.

Dzīves kvalitāte neļaus.

* Šis raksts ir publicēts no Latvijas nodokļu maksātāju naudas uzturētajā medijā, kas sevi sauc par Latvijas sabiedrisko mediju

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...