Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Latvijas slepenā gāzes tirgus liberalizācija – kārtējais “veiksmes stāsts”?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
29.11.2015.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm. Liepājas MetalurgsPasažieru vilciena iepirkums, Citadele, nu pat arī airBaltic – viss notiek pēc vienas shēmas: no sākuma tiek pieņemti lēmumi, kas rada pamatu tālejošām sekām. Tad tiek pieļauts tām pamazām, “nemanāmi” iestāties un samilzt līdz tādam apmēram, ko pilsoniskā sabiedrībā vērtētu kā skandālu (bet pie kā mēs jau esam pieraduši kā pie dubļiem rudenī).

Tad tiek demonstrēta apņēmīga bezspēcība un nekompetence, un, lai to varētu pasniegt kā adekvātu rīcību, kas nesīs vajadzīgo rezultātu, – viss tiek noslepenots, jo tad sabiedrībai var stāstīt, ko vien vēlas, – tai nav atskaites sistēmas, pēc kuras pārliecināties, vai tā ir patiesība. Un, ja kaut kas tomēr “nāk gaismā”, tā nav liela bēda - tad “veiksmes stāstu” pielabo vai pārstrādā kā, piemēram, gadījumā ar airBaltic par Sukhoi lidmašīnām un citiem “investoriem” sasolītajiem labumiem.

Savukārt, lai nepietiktu laika atklāties patiesībai un nebūtu nepieciešams mainīt kādam (bet ne sabiedrībai) izdevīgo lēmumu, tas viss tiek darīts “pēdējā brīža akcijas” ietvaros – vai nu tiek pieņemts tieši šis lēmums (vai arī tiek piedāvāts vēl kaut kas idiotiskāks – lai “šis lēmums” neliktos vairs tik peļams), vai arī viss būs pagalam!

Un vajadzīgais lēmums, vienalga kāds tas būtu, protams, tiek pieņemts…

Izskatās, ka šī shēma (kas legalizē visatļautību un bezatbildību un ļauj īstenot jebkuru rezultātu) ir tā iepatikusies, ka pieredzēsim to vēl ne reizi vien. Vismaz visur, kur notiek kādas nozīmīgas materiālo vērtību pārdales, tā ir jau kā neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie dara, ja darītais un lemtais būtu sabiedrības interesēs…

Ja nebūtu šī slepenības plīvura, kurā ietīt kārtējo kāda “veiksmes stāstu”, visdrīzāk šo “veiksmes stāstu” laiks sen jau būtu beidzies - “veiksmes stāsta” virzītāji jau atdusētos politiskajā mēslainē vai atrastos kādā citā vietā.

Noslēgumam tuvojās Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Sabiedrībai tā tiek pasniegta kā brīvības un jaunu iespēju laiks. Un tik tiešām, kad beidzot 2017. gadā Latvija būs izpildījusi visas savas uzņemtās saistības pret esošā monopolista akcionāriem, nebūs nekādu šķēršļu to īstenot - tā tas tiešam varētu arī būt, ja visi mājasdarbi tiek izdarīti kārtīgi un pareizi (cik gan mēs varam uz to paļauties un cerēt - tas ir cits jautājums.).

Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir arī sabiedrībai neredzamā aisberga daļa - šis liberalizācijas process ir saistīts ar nozīmīgu (simtos miljonos mērāmu) vērtību pārdali. Nu, vismaz tā tas ir iecerēts saskaņā ar EM virzītajiem liberalizācijas plāniem.

Tas, kāda galu galā sanāks aisberga redzamā daļa (labums sabiedrībai), ir lielā mērā atkarīgs no šīs sabiedrībai neredzamās aisberga daļas – cik sekmīgi un efektīvi tā tiks īstenota un kādos apstākļos tā tālāk atradīsies. Proti, no tā cik pareizi tiks izvēlēts un īstenots tirgus liberalizācijas modelis, cik prasmīgi tiks sadalīta AS Latvijas Gāze, ir atkarīgs, cik lielas būs infrastruktūras izmaksas, kas būs jānosedz Latvijas patērētājam par iespēju sev izvēlēties gāzes piegādātāju.

Diemžēl vismaz pagaidām viss liecina par to, ka arī šeit mūs sagaida kārtējais “veiksmes stāsts”. Jau sen bija zināms, ka 2017.gadā Latvijai vairs nebūs nekādu juridisku šķēršļu pabeigt savu gāzes tirgus liberalizāciju, bet tikai tagad līdz Saeimai ir atnācis EM virzītais tirgus liberalizācijas priekšlikums.

Un ko mēs atkal redzam - atkal zināmais stāsts: vispirms skaļi un daudzsološi paziņojumi, to piesegā tiek piedāvāts dīvains, “izmežģīts risinājums” – sabiedrībai dārgs un sarežģīts, un tad, kad kāds sāk tajā iedziļināties, norādīt uz acīmredzamām neatbilstībām, liekot tās paskaidrot sabiedrībai, tad pār visu nolaižas slepenības plīvurs un atkal tiek ieslēgti vecie argumenti – ģeopolitika, Eiropas prasības un laika trūkums - kā pietiekams pamatojums tam, kāpēc tas viss ir jāpieņem tā, kā tas ir piedāvāts, ātri un bez saprašanas. (http://www.pietiek.com/raksti/em_piedavatais_latvijas_gazes_sadalisanas_modelis_atgadina_citadeles_pardosanas_shemu )

Par laimi, reālā situācija šoreiz ir citādāka – galīgie lēmumi vēl nav pieņemti (varbūt tāpēc, ka šoreiz ar valdības lēmumu vien nepietiek), šoreiz vēl ir laiks ar visu tikt skaidrībā (ja vien ir tāda vēlēšanās) un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu. Ja vien atbildīgajām amatpersonām būs tāda politiskā griba.

Iepazīstoties ar EM piedāvāto liberalizācijas priekšlikumu, ir acīmredzams, ka ir izvēlēts sarežģīts liberalizācijas risinājums, kas nekādi neatbilst liberalizatoru publiski skaļi deklarētajam mērķim – pēc iespējas ātrāk nodrošināt Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju, turklāt daudzviet šis piedāvātais risinājums ir juridiski neskaidrs vai pat pretrunā ar spēkā esošajām likuma normām un Eiropas prasībām. Tādēļ EM tika lūgta sniegt savus skaidrojumus un pamatot savu liberalizācijas piedāvājumu.

Diemžēl neko vairāk kā vispārīgas frāzes un atsauces uz dokumentiem, kuros nekas no tā, kas ir ticis jautāts, nav atrodams, EM nav spējusi atbildēt, kas vēl jo vairāk rada bažas par tās sagatavoto liberalizācijas priekšlikuma pamatotību, un tā atbilstību sabiedrības interesēm. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina EM atbildes attiecībā uz šī risinājuma juridisko pamatotību – vispirms cenšoties pamatot to visu ar atrunu, ka to ir sagatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču, kad EM tiek lūgta iepazīstināt ar šo “kompetento juristu” atzinumiem, lai varētu pārliecināties par to pamatotību – sākas paslēpes.

Vispirms jau vairākas nedēļas ir nepieciešamas, lai EM atklātu, kas ir šie “kompetentie juristi” - juridiskie biroji (kopumā vismaz 3 biroji) , kurus EM ir izmantojusi, lai sagatavotos “pareizajai” tirgus liberalizācijai. Un arī tas notiek tikai pēc tam, kad šajā procesā tiek iesaistīta premjerministre ar lūgumu nodrošināt sava ministra darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Varbūt tāpēc tāda EM stīvēšanās, ka dažs labs no šiem “kompetentajiem juristiem”, izrādās, sniedz savus pakalpojumus arī citām šajā “liberalizācijas” procesā ieinteresētajām pusēm?…

Situācija kļūst vēl divdomīgāka un, jāsaka, arī amizantāka, kad EM tiek lūgts nodrošināt iespēju deputātiem (kuriem Saeimā būs jāstrādā un jālemj par šo EM sagatavoto priekšlikumu) iepazīties ar šo “kompetento juristu” atzinumu.

Aicinot EM iesniegt tās piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, lai pārliecinātos, ka tās piedāvātais liberalizācijas risinājums ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas var nozīmīgi aizkavēt sekmīgu tirgus liberalizāciju, – EM šo atzinumu neiesniedz (kas ir savdabīgi valstij, kurā skaitās, ka ir parlamentāra demokrātija), bet paziņo, ka ar šo materiālu var iepazīties Ekonomikas ministrijā. Starp citu, arī uz pārējiem tai uzdotajiem jautājumiem tiek sniegtas bezjēdzīgas vispārīgas atbildes, atsaucoties uz dokumentiem, kuros atbildes uz uzdodamajiem jautājumiem nav atrodamas (laikam cerot, ka neviens tos tāpat nelasīs). Toties rūpīgs lasītājs tajos atradīs atsauces uz citiem “kompetentiem juristiem”, kurus tā nevēlējās nosaukt EM. Šī EM atbilde ir publiski pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/0CEB7D6037CF9A1EC2257EE600349ED6?OpenDocument

Taču, kad tika pieprasīts EM nodrošināt šo iespēju iepazīties ar šo dokumentu, sākās klasiskais “riņķa dancis” – izrādījās, neviens ministrijā nebija gatavs to darīt, atbildīgo ierēdni darba laikā nemaz nevarēja sazvanīt, pieprasījums tika pāradresēts no viena ierēdņa uz citu, pēc tam vispār neviens nevēlējās atbildēt, un tikai pēc tam, kad ministrijai tika paziņots, ka tik un tā ir deputāts, kurš ir gatavs ierasties kopā ar masu medijiem, lai saņemtu atbildi - uzreiz bija zvans no EM, kura paziņoja, ka šis dokuments ir konfidenciāls un ar šo dokumentu deputāts var iepazīties tikai tad, ja viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Kas ir ļoti savdabīgi – gandrīz nevienam no deputātiem, izņemot varbūt pāris cilvēkus, Saeimas Tautsaimniecības komisijā nav noformētas pielaides valsts noslēpumam, un neviens komisijā nav arī bijis informēts, ka tiem savu pienākumu veikšanai tai būtu jāpiesakās.

Vai tas parāda EM (nu vai arī patieso šī likumprojekta virzītāju) nodomu, ka Saeimai šeit ir atvēlēta tikai formāla loma – nobalsot par sagatavoto kādam vajadzīgo risinājumu bez sajēgas, kas īsti tiek apstiprināts, cik tas ir atbilstošs valsts un sabiedrības interesēm?

Vēl amizantāka bija EM reakcija uz lūgumu sniegt atbildi - kurā datumā, kas konkrēti, ar kādu lēmumu ir noslepenojis šo ziņojumu? EM tā arī nespēja uz to atbildēt! Vien, ka šo “informāciju sniegsim ar vēstuli, kura būs klasificēta dienesta vajadzībām” - ļoti savdabīga un hrestomātiska atbilde kārtējam “veiksmes stāstam”. Slepenības plīvurs tiek izmisīgi steidzīgi vilkts pāri jeb kam, kas var atklāt patiesību - noslēpums nu jau ir ne tikai pats lēmums, bet pat tā pieņemšanas datums un lēmuma pieņēmējs.

Viss notiekošais pamatoti liek aizdomāties, kas tik ļoti šeit patiesībā tiek slēpts?

Lai Saeimas Tautsaimniecības komisija varētu atbildīgi izskatīt EM sagatavoto likumprojektu saistībā ar Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM sagatavotais tirgus liberalizācijas modelis( enerģētikas lietpratējam to grūti ir nosaukt par modeli) ir izdevīgākais risinājums Latvijas patērētājam, un ka to tiek piedāvāts īstenots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis pārkāpjot tās kādu interešu labā, Latvija tiks ievilkta garās un dārgās tiesvedībās, bet iesāktais tirgus liberalizācijas process “uzkārsies” vai arī pārvērtīsies nepamatoti sadārdzinātā procesā (bet kādam – “veiksmes stāstā”), kuru kārtējo reizi mums visiem nāksies paklausīgi apmaksāt.

Tāpēc nu jau Saeimas Tautsaimniecības komisija ir lūgusi EM sniegt atbildes uz principiāliem un acīmredzami “diskutabliem” piedāvātā liberalizācijas “modeļa” aspektiem:

Saeimas Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai ir nodoti grozījumi “Enerģētikas likumā”.

Šajos grozījumos “Enerģētikas likumā”, kurus ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), lai pabeigtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, esošo monopolistu AS Latvijas Gāze (turpmāk – LG), kas pašlaik ir vertikāli integrēts uzņēmums un veic gan gāzes pārvadi, gan uzglabāšanu, gan sadali, gan tirdzniecību, tiek piedāvāts sadalīt - izveidojot divus jaunus monopolus: vienu – pārvadei un uzglabāšanai, un otru – sadalei, paredzot atstāt to kopā ar gāzes tirdzniecību.

Lai īstenotu sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju, ir jāveic vertikāli integrēta uzņēmuma sadalīšanu – nodalot dabīgā monopola aktivitātes (pārvade, uzglabāšana, sadale) no jomām, kur ir iespējama konkurence (tirdzniecība).

Ir acīm redzams, ka EM piedāvātais sadalīšanas risinājums – veidot divus jaunus monopolus, ir sarežģītāks un dārgāks, nekā, ja to veiktu, nodalot visu infrastruktūru (pārvadi, uzglabāšanu, sadali) no tirdzniecības (kā to paredz ES likumdošana), tādejādi, atsaistot visu infrastruktūru kā vienotu veselumu, nebūtu jāveido divi jauni licencējami un sertificējami monopoluzņēmumi, turklāt šāds modelis nodrošinātu daudz pārskatāmāku un vienkāršāku iespēju gāzes tirgotājiem aizsniegt patērētājus Latvijas tirgū, jo tiem nebūtu jāvienojas ar diviem monopoliem, no kuriem viens turklāt būs saistīts ar esošo gāzes tirgotāju. Šāds modelis būtu arī ātrāk un vienkāršāk īstenojams nekā EM piedāvātais, tādejādi nodrošinot Latvijas patērētājiem reālu iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus priekšrocības, jau tuvākajā nākotnē, kā to ir paredzējusi un deklarējusi EM.

EM piedāvātais risinājuma pamatojums ir juridiski neskaidrs, un atsevišķas normas, iespējams, ir pretrunīgas vai pat juridiski nekorektas. Tā, piemēram – par valstij paredzēto rīcību saistībā ar Inčukalna krātuves pazemes daļu, iespēju piemērot jaunajiem komersantiem citam komersantam citā ekonomiskajā situācijā noteikto tarifu, paredzēto sabiedrības (sistēmas operatora) atbildību, par tās akcionāru rīcību, citi likumprojektā noteiktie nosacījumi LG aktīvu sadalīšanai, akciju atsavināšanas nosacījumi un termiņi - tas var radīt pamatotu risku, ka šāds risinājums var netikt īstenots, var tikt apstrīdēts tiesiski pamatotā veidā, tādejādi ieraujot Latvijas valsti garās un dārgās tiesvedībās, kas var būt par pamatu gāzes tirgus liberalizācijas aizkavēšanai un nepamatotu zaudējumu radīšanai valsts budžetam un Latvijas gāzes patērētājiem.

ES tiesību aktos noteiktās neatkarības nodrošināšanas prasības ir veidotas, lai īstenotu pamata uzdevumu, kas definēts Direktīvas 2009/73/EK (turpmāk – Direktīva) Preambulā, proti – efektīvi nodalīt infrastruktūru (tīklus un dabas gāzes glabātuves), kas ir dabīgais monopols, no ražošanas un piegādes darbībām, kur ir iespējama konkurence.

Direktīva nepieprasa valstīm ieviest vienu konkrētu neatkarības nodrošināšanas risinājumu, bet gan piedāvā dalībvalstij izvēlēties ieviest vienu no trijiem variantiem, kas paredzēti Direktīvā. Latvijai ir iespējas izvēlēties jebkuru no Direktīvas 9. pantā minētajiem neatkarības nodrošināšanas risinājumiem.

Kā tas izriet no Direktīvas, izvēloties un ieviešot izvēlēto risinājumu, dalībvalstij ir jābalstās uz prevalējošām sabiedrības interešu vajadzībām (public interest), nacionālajai likumdošanai ir jāsamēro vispārējās sabiedrības intereses ar dabasgāzes komersantu akcionāru interesēm. Šajā sakarā nozīmīgi secinājumi ietverti arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, kur vērsta uzmanība uz to, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt atbilstošiem sasniedzamajiem mērķiem, bet tie nevar būt pārmērīgi. Tas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību komisijai izvērtēt, cik pamatoti un atbilstoši ir EM piedāvātā risinājuma nosacījumi, lai netiktu aizkavēta sekmīga Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana.

Tādēļ komisijai ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM izstrādātais gāzes tirgus liberalizācijas priekšlikums un izvēlētais modelis ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm, un tā īstenošanai tiek piedāvāts izmantot tādus līdzekļus, kas ir samērīgi un nepieciešami konkrētu Direktīvas mērķu sasniegšanai, un ir atbilstoši Direktīvas un Latvijas likumu prasībās noteiktajam.

Tāpēc, lai varētu īstenot kvalitatīvu Enerģētikas likuma grozījumu likumprojekta sagatavošanu nākošajiem lasījumiem, lūdzam Jūs:

-     iesniegt iespējamo liberalizācijas modeļu salīdzinājumu – salīdzinošās izmaksas, priekšrocības un trūkumus, gan to ieviešanā, gan uzturēšanā, kā arī to ieviešanai nepieciešamā laika grafikus.

-     iesniegt AS Latvijas Gāze sadalīšanas variantu salīdzinājumu: EM piedāvātā varianta (infrastruktūra tiek sadalīta, veidojot divus jaunus monopolus) salīdzinājumu ar variantu, kad infrastruktūra netiek sadalīta, bet no darbībās jomām, kurās ir dabīgais monopols, tiek nodalīta gāzes tirdzniecība – iesniegt šo variantu salīdzinošās ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ieviešanai nepieciešamos laika grafikus.

-     iesniegt Jūsu sagatavotajā likumprojektā paredzētās gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamo pasākumu iespējamo izpildes laika grafiku – atspoguļojot un pamatojot katram pasākumam nepieciešamā laika termiņu atsevišķi (piemēram: komersanta licencēšana, sertificēšana, pirmpirkuma tiesību izmantošana, utt.) un atspoguļojot uzskatāmi kopējo laika grafiku visam procesam kopumā (reālajā izpildes kārtībā sakārtojot visus paredzētos nepieciešamos pasākumus), lai komisija varētu gūt pārliecību, ka likumprojektā noteiktie termiņi ir noteikti reāli un ir izpildāmi.

-     paskaidrot, kā ar EM piedāvāto risinājumu ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem, un kādas (un cik lielas) ir sagaidāmās papildu izmaksas, kuras radīsies gāzes sistēmai, lai tā būtu spējīga novērst sekas, kas radīsies, kad kāds sistēmas dalībnieks (tirgotājs) nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret Latvijas patērētājiem, un kā šīs izmaksas tiks attiecinātas, lai netiktu diskriminēti tirgus dalībnieki.

Sniegt juridisko skaidrojumu un pamatojumu zemāk norādītajiem juridiski neskaidrajiem aspektiem:

- Likumprojektā 20.pantā noteikts pienākums Ministru kabinetam lemt par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas nodošanu komersantam lietošanā, turklāt vēl nosakot atlīdzības apmēru par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas izmantošanu, kura saskaņā ar Latvijas likumdošanu nemaz nepieder valstij, bet gan zemes īpašniekam, kas rezultātā var radīt Latvijas valstij neizpildāmas saistības, kuras tai tiek paredzētas EM piedāvātajā likumprojektā.

- Likumprojektā 101.1 pantā sistēmas operatoram paredzēto soda piemērošanu par 111. pantā noteikto prasību neizpildīšanu, kas nav atkarīgs no sistēmas operatora, bet gan no tā akcionāru rīcības – līdz ar to likumprojektā paredzot noteikt atbildības principu, kas ir pretrunā Komerclikumā noteiktajam.

- Likumprojektā pārejas noteikumos paredzēto pienākumu sistēmas operatoriem sniegt savus pakalpojumus par tarifiem, kas noteikti AS Latvijas Gāze, tas ir citam komersantam, pie citiem saimnieciskās darbības apstākļiem – kas ir pretrunā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem regulēšanas principiem un šī likuma mērķim.

- Likumprojekta anotācijā ir tieši norādīts, ka “Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ir uzskatāma par integrētu kopējā dabasgāzes pārvades tīklā”. Tādēļ likumprojekts paredz izveidot vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru. Šādu iespēju paredz Eiropas likumdošana, taču tajā pašā laikā Direktīvas 2.pants nosaka, ka šādā gadījumā dabasgāzes krātuve ir rezervēta vienīgi pārvades sistēmas operatoram sistēmas darbības nodrošināšanai un trešo pušu piekļuve šādai “krātuvei” vispār nav iespējama, tas ir, to nevar izmantot citi tirgus komersanti savām vajadzībām – to norāda arī Eiropas Komisija savos darba dokumentos. Savukārt šāda prasības ievērošana padara neiespējamu un praktiski bezjēdzīgu EM piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu.

- EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmuma noteikumu attiecībā uz vienotā dabasgāzes pārvades un sadales operatora piederību, proti, EL 111. panta piektā daļa, kas paredz neattiecināt EL 111. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasības uz finanšu institūcijām, kuras atbilst virknei kritēriju. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem, un nozīmīgi sašaurina pretendentu loku, un liedz iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, kas būtu nozīmīgi Latvijas patērētājam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību. Šādu regulējumu neparedz Direktīva.

- Iesniegt skaidrojumu, kas tieši ir domāts ar jēdzienu “persona” likumprojekta 111. pantā.

Lūdzam Jūs nodrošināt iespēju komisijai izskatot likumprojektu izmantot darbam juridiskos un cita veida atzinumus, kuri ir tikuši sniegti EM saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, balstoties uz kuriem, EM ir sagatavojusi Saeimai iesniegto likumprojektu - nodrošināt iespēju visiem komisijas deputātiem, komisijas un juridiskā biroja atbildīgajiem speciālistiem izmantot to komisijas darbā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

FotoViss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums tam ir jāpieliek punkts. Jūs neesat idioti vai mazi bērni, kam kāda Viņķele vai Kariņš noteiks, kā Jums rūpēties par Jūsu veselību. Viņi Jums nenoteiks, vai satikt omi un taisīt dzimšanas dienas ballīti ir slikti.
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

21

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

21

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...