Iesaki rakstu: 
Lai cik ironiski tas nebūtu, sākotnēji domājām rakstīt par attīstības plānu, jo, lasot pirmsvēlēšanu programmas pagājušā gada rudens sākumā, radās iespaids ka mēs arī protam rakstīt. Savukārt, skatoties uz pēdējo 30, drīzāk 20 gadu notikumiem, statistiku, soctīklu komentāriem un vienkārši novērojot sadzīvi galvaspilsētas ielās un dažreiz arī ārpus tās, rodas secinājumi un diemžēl ne tie pozitīvākie.
Tātad daudzi ļaudis kādā ikdienišķā darbadienas vakarā pēc Panorāmas noskatīšanās nepārslēdzas uz seriāliem vai kādiem propagandas kanāliem, bet skatās raidījumu Kas notiek Latvijā. Paskatīsimies no dažādiem aspektiem, kas tad šeit notiek, bet nevis viena vakara ietvaros, kur tiek paķidāti kaut kādi viedokļi, koncepcijas, vērtējumi un citi mūsdienu liberāļu gudrie vārdi, kurus droši varat rakstīt komentāros, bet veiksim secinājumus, kas kalpos par pamatu kārtējai mūsu sazvērestības teorijai.
Visiem ir skaidrs, ka valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem, pieņemsim, ka viņus varam saukt par pilsoņiem, kaut gan mūsdienās daudzi jau runā, ka verdzība nekur nav pazudusi. Sekojoši – valstij ir jādomā par to, lai pilsoņi nepazustu, nebrauktu prom, nemirtu pāragrā nāvē. Pilsoņi ir nepieciešami, viņi strādā, maksā nodokļus, uztur valsts birokrātisko aparātu, kam attiecīgi ir pienākums nodrošināt šādas tādas pilsoniskās nu vismaz pamatvajadzības. Ir nepieciešama veselības aprūpe, drošība, atbalsts jaunajiem pilsoņiem, topošajiem nodokļu maksātājiem, atbalsts vecumdienās.
Pēdējos gados, skatoties statistikā, secinam, ka valsts pamazām izmirst, pilsoņu paliek arvien mazāk. Esam savienībā, agrāk bija cita, bet tagad mums ir nodrošināta brīva darbaspēka kustība, ja neesi galīgs sliņķis, nav nekādu dižo šķēršļu izvēlēties kādu citu no draudzīgajām savienības republikām un pastrādāt tur. Protams, ka kapitālistiskais aicinājums daudziem ir gana kārdinošs, bet pēdējos gados dažādu krīžu, mākslīgi vai ne tik ļoti radītu, rezultātā mainīt lokāciju daudziem jau ir kļuvis par vienīgo izdzīvošanas iespēju.
Ļoti dīvains fakts ir tas, ka dzimstība Latvijas republikā ķīniešu vīrusa laikā bija mazāka nekā Otrā pasaules kara apstākļos. Pēc idejas daļēji iespundētiem mājās tak vajadzētu nodarboties ar procesu, kura rezultātā dzimst nākamie pilsoņi, bet tur, redz, ka nekā. Iespējams, ka situācija daudzos bija radījusi lielāku stresu nekā toreizējā kara apstākļos, - par to gan jāaptaujā paaudze, kas tos laikus ir pieredzējusi, kamēr vēl ir tāda iespēja. Mūsdienu variantā, iespējams, tās bija bailes par nākotni, sociālā un finansiālā spriedze.
Vēl viens dīvains fakts: šobrīd iekš mūsu savienības nedzīvojoša valsts – Uzbekistāna, ar kuru bijām iepriekšējās savienības brālīgajā tautu barā, savu nākotnes pilsoņu materiālu gan atražo, ka prieks skatīties. Kādi viņiem ir iemesli vairoties un domāt par tautas nākotni? Izejot no padomijas, tak bijām vienādi nabagi, un arī no viņu valsts daudzi brauc prom viesoties un strādniekot uz citām valstīm.
Varbūt uzbeki vēl nezina, kas ir liberālisms? Varbūt viņi ir karstasinīgāki un attiecīgi naskāki uz procesu, kas viņu tautas pastāvēšanu nākotnē nodrošinās? Bet tas nekas, no viena Saeimas kakta kāds zili zaļā krāsā esošais iekviecās, un Ministru kabinets aktīvi piebalsoja – taisam robežas vaļā trešās pasaules valstīm, un lai brauc te, kam vien nāk prātā, būs, kas strādā uz lauka vasaras svelmē par minimālo algu vai kaut ko būvēs un varbūt paliks bez algas, bet pie reizes parūpēsies par demogrāfiju. Nu sauciet konspirologus, kādos vārdos vien vēlaties, bet tādu Eiropas nāvi, kur izvarošanas statisku saskaitīt vairs lāga nevar, pat Staļina murgos grūti iedomāties.
Ko mēs varam secināt? Demogrāfija, tautas pastāvēšana ilgtermiņā mūsu demokrātiski ievēlētajiem indivīdiem acīmredzot ir pilnīgi pie vienas vietas. Viena partija kaut ko tur nosacīti cīnās, bet kaut kā švaki ar tiem rezultātiem, nav nemaz jāanalizē Uzbekistānas fenomens, poļi un ungāri attiecībā uz šiem jautājumiem vismaz cenšas situāciju risināt likumā noteiktajā kārtībā.
Pāriesim pie proletāriskākiem jautājumiem, kā jau minējām – strādniekam, ja rokas aug no pareizās vietas, nav nekādu problēmu nomainīt valsti un savienības ietvaros īpaši vienkārši, nekas, ka Anglija aizslēgta, ir gana daudz citu republiku, kur vienkārši maksā vairāk un ir jāstrādā mazāk, tas ir fakts. Ne jau vienmēr trimdā tā dzīve ir tā vieglākā, bet statistika rāda ko citu – liela daļa veiksmīgi iedzīvojas un vairs netaisās braukt atpakaļ.
Šeit vairs dzimtās āres nav arguments, ja birokrātiskais aparāts un alkatīgs darba devējs, bieži ārvalstu ekspluatators, spēj piedāvāt tikai verdzību līdz pensijai, ja paveicās nenokaut veselību jau pirms tam. Agrākos laikos vēl kā arguments palikt dzimtenē varēja strādāt lētāka un dabiskāka pārtika, bet šobrīd ar augstākajiem komunālajiem maksājumiem savienības ietvaros un nekaunīgi alkatīgi valdošo pārtikas karteli, kas pat nepieder vietējiem uzņēmējiem, atliek secināt, ka cilvēkus speciāli dzen prom no valsts, ko sauc par Latvijas Republiku.
2009. gada krīzes laikā aizbrauca daudzi un uz neatgriešanos, nemaz neizbrīna tā laika secinājums, ka Staļina laikā vismaz par biļeti nebija jāmaksā. Kā reizi nākamais dīvainais fakts – komunistu režīma izsūtīto cilvēku skaits jau ir pārsniegts ar no mūsdienu republikas aizbraukušo rezultātu, kur tautai ir radīti apstākļi, lai paši par saviem līdzekļiem vāktos prom.
Nu varbūt nebūsim tik proletāriski un paskatīsimies, kur tā naudiņa no mūsu nodokļiem aiziet? Centralizācija, kas pēc būtības ir pret tautu, mums neizpaužas tikai ģeogrāfiski, ka Rīga ir valsts centrā un attiecīgi iedzīvotāju skaits, - atšķirībā no pārējās eiropas, kur bieži vien katrā ciematā ir sava ekonomiskā sistēma, kas spēj vairot katra strādājošā labklājību.
Valsts ilgtermiņa attīstību kavē procesu centralizācija ap birokrātisko aparātu. Brežņeva laikā ko līdzīgu sauca par stagnāciju, bet toreiz vismaz situācija veidoja plaisas, lai vēlāk sistēma sabruktu, bet kas notiek tagad? Milzīgs valsts sektors pret privāto – kurš kuram taisa naudu? Tā ir pamatskolas ekonomikas viela. Mūsu visgudrajiem politiķiem un ierēdņiem ar sazin cik augstākajām izglītībām tak vajadzētu saprast šādas elementāras lietas.
Nesamērīgs nodokļu slogs uz mazā un vidējā biznesa pleciem, kamēr ārvalstu globālisti var netraucēti saimniekot un pumpēt kapitālu uz savām valstīm. Vai neatgādina kaut kādu koloniju? Nesamērīgs ierēdņu bars, vairāk šie ir tikai Dānijā un Norvēģijā, rēķinot OECD valstis. Ar ko viņi vispār nodarbojas? Vai kāds pazīst kādu ierēdni? Pajautājiet viņam pēc darba, kā pagāja viņa darba diena, un ierakstiet komentāros. Tai pat laikā nozares, ko uztur nodokļu maksātāji, kā medicīna un policija ir nokļuvušas tik nožēlojamā situācijā, ka pilsonim parastajam jau jāsāk uztraukties par savu dzīvību. Vai gaidīt divas nedēļas rindā uz stacionāru akūtas situācijas gadījumā ir normāli? Daži uz izmeklējumiem vai procedūrām ir spiesti gaidīt mēnešiem, ļoti iespējams, ka gaidot vari arī aiziet aizsaulē.
Ir jābūt galīgi aklam vai nozombētam, vai arī peļņā peldošam no valsts iepirkumiem, lai nesaprastu, ka šeit notiek depopulācijas plāns un par sliktu pilsoņiem tiek aktīvi realizēts.
Paliek aktuāls jautājums – kam tas ir izdevīgi???
Vai tiešām reptiļi, kas paši nespēj vairoties un tad šo savu lāstu uzspiež ar tehnoloģiju un propagandas palīdzību Zemes iedzīvotājiem? Mūsdienās atšķirībā no komunistu režīma neviens ar šaujamo vairs pakausī gluži nestāv, šeit jau ir izstrādātas rafinētākas metodes, kas it kā pagaidām vēl iekļaujas gadu simtos celtā humānisma normās, vismaz uz papīra, kurš, kā zināms, pacieš visu.
Visi procesi pēdējos aptuveni vismaz 20 gadus liek domāt par depopulācijas plānu attiecībā uz Latvijas teritoriju. Cilvēkam parastajam, pilsonim vidējam vai vienkārši strādniekam šeit kļūst dzīvot jo dienas, jo neērtāk, smacīgāk un stresaināk, un vai mūsu Veselības ministrija ir atzinusi, ka stress ir viens no veselībai kaitīgākajiem mūsdienu faktoriem? Vai nu tiešām notiek gatavošanās milzīgam brutālam karam un Ukraina ir tikai iesildīšanās? Attiecīgi poligons aptuveni Rīgas izmērā mežainā salīdzinoši klusā vietā, kur pat vietējie pilsoņi neprotestē pret to, ka nāksies no savas zemes atteikties, varētu par to liecināt?
Pat liberāļu un tukšmuldētāju festivālā šogad atšķirībā no citiem gadiem diskusijas par aizsardzību un militārām lietām pēkšņi ir kļuvušas aktuālas. Vai tiešām atkal gatavināšana? Šāda scenārija iespējamības gadījumā labāk laikus zemi padarīt tukšāku, lai kādi partizāni nesadomā maisīties pa kājām, atceroties vēsturi pēc Otrā pasaules kara, mūsu meža brāļi bija gana spēcīgi un ar minimāliem resursiem gana komunistus pielika pie zemes. Vēl jau laikus ir jāsavāc gudrākie prāti, lai nebūtu lieka tirgošanās un birokrātijas kā ar nacistu raķešu inženieriem. Pagaidām kapitālismu neviens nav atcēlis, nauda tiek nodrukāta, cik nepieciešams, un talantīgi ļaudis kā ārsti vai inženieri tiek laikus pārpirkti uz citām valstīm, - tādu bojāeja plānota kara apstākļos arī nebūtu diži gudrs variants.
Tā vietā mums tiek piedāvāti “ārsti un inženieri “ no trešās pasaules valstīm, nav jau nevienam liela skāde, ka kāda laiva Vidusjūrā noslīkst. Trešā reiha laikā savukārt Ostlandē bija izplānots atpūtas placis bagātajiem, vietējiem atstājot apkalpojošo lomu. Pamatojums bija neskartā un skaistā daba, kāda tā, starp citu, ir joprojām, un tad rodas jautājums par zaļā kursa murgu tik aktīvu uzspiešanu? Iespējams, ka globālisti šo teritoriju ir iekārojuši, varbūt savus Šveices kalnus jau ir pieķēzījuši?
Nobeigumā vēl viens scenārijs. Senos laikos Romas karotāji baidījās šeit līst, jo zināja ka dabūs pa mizu, - viņu hronikās minēts, ka tur labāk nenākt, jo tur dzīvo pavisam cita civilizācija, mežonīga un bīstama, ja vietējais paliek nikns, var koku izraut ar visām saknēm un samizot pretinieku.
Karu laikos latvieši ir izrādījušies īpaši augstas raudzes cīnītāji, - varbūt tādi ir mūsu gēni un globālisti kaut ko zina vairāk un tāpēc tautai nestāsta? Kapēc mūsu oficiālā vēsture sākas tikai no 11. gadsimta? Kurš ir atļāvies izdzēst laikus, kad mēs šeit atnācām un ledus laikmets atkāpās? Nu, bet, ja lielvaras ir ieplānojušas šeit spēlēt savas asiņainās spēles, atkal viņiem galīgi negribas, lai rastos kāds jauns latviešu leģions vai jauni strēlnieki, kas var pat samaisīt viņu plānus.
Globālistiem galīgi nav izdevīga Latvijas vai pat baltu tautu atdzimšana, tapēc šeit ir atsūtīta koloniālā pārvalde ar savu puvušo liberālisma ideoloģiju valdošās partijas izskatā un aiz viņiem saitītē sekojošajiem koalīcijas partneriem, ko reizi 4 gados un, iespējams, pat biežāk ir iespējams nomainīt. Liberālisms kā inde lai iepotētu jauno komunismu kur visi būs vienlīdzīgi, bet daži tomēr vienlīdzīgāki jau 20 gadus indē mūsu prātus un jau ir ķērušies pie fiziskas indēšanas. Attiecīgi katru dienu mūs zombē ar sagrozītu informāciju, mēģina sanaidot vienu pret otru ar dažādām tēmām, kultivē sabiedrībā negatīvismu un neiecietību, indē ar nekvalitatīvu pārtiku un saindētu alkoholu utml. Lai arī cik kapitālistiski tas neizklausītos, atliek secināt – katrs pats savas laimes kalējs, tas būtu moto, kā izdzīvot indivīdam.
Kā izdzīvot tautai un nācijai? Rakstiet komentāros. Esam tikai pagrīdes konspirologi, nevis politiķi, un uz visiem jautājumiem atbildēt diemžēl nevaram.
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
