Latvijas tiesas turpina būt “ķēķis” dažādiem ēnu darboņiem un negodprātīgai konkurencei
Pietiek lasītājs16.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesu sistēmas attīstību nevar skatīt atrauti no pārējiem procesiem Latvijas sabiedrībā. Vēsturiski mūsu tiesās ir rosījušies un, izskatās, joprojām to dara dažādas raudzes lietu kārtotāji un ietekmētāji. Visatpazīstamākais personāžs ir advokāts Andris Grūtups, ko atceramies kā spilgtu šīs tradīcijas piekopēju, tomēr mazāk tiek pieminēti Egila Levita nopelni šīs sistēmas radīšanā.
Būdams tieslietu ministrs deviņdesmito gadu sākumā, viņš atšķirībā no Igaunijas neveica reformas un neiztīrīja tiesu no kolaborantiem un padomju tiesību sistēmas produktiem. „Pateicoties” E. Levitam, sistēmas purvs turpināja trūdēt, attīstoties par labvēlīgu vidi dažādiem avantūristiem, Krievijas specdienestu ietekmes aģentiem un vienkārši blēdīgiem avantūristiem.
Jaunākais piemērs ir tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, kas tiek virzīta tiešā Māra Mārtinsona jeb “kvadrāta” ietekmē. Kāpēc “kvadrātam” tik ļoti ir nepieciešams ietekmēt tieši šo lietu? Izskaidrojums ir gaužām triviāls – tā ir apstākļu sakritība, kas viņu ir padarījusi par sabiedroto Konkurences padomei cīņā par tirgus pārdali vietējā būvniecības tirgū.
Par dalību kartelī ir apsūdzētas desmit būvkompānijas, bet vienai dīvainā kārtā ir izdevies izsprukt sveikā. Proti, ļoti neskaidros apstākļos Konkurences padome ir atjaunojusi uzticēšanos tieši “kvadrāta” uzņēmumam Velve, kas tam ļauj turpināt piedalīties iepirkumos. Atlicis tikai izpildīt vienu pēdējo uzdevumu – noslēpt faktu, ka karteļa lietā starp Konkurences padomi un Velvi patiesībā nepastāv nekāds izlīgums.
Nebūs nekāds brīnums, ja kādai no tiesnesēm varētu būt uzdots procesa laikā nepieļaut publiskas informācijas parādīšanos par to, ka patiesībā starp Konkurences padomi un Velvi šāds izlīgums nemaz nepastāv. Realitātē pastāv tikai savstarpēja sarakste par šāda ekskluzīva piedāvājuma izteikšanu vienam uzņēmumam, nepiedāvājot to nevienam citam.
Otrais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt apsūdzētajiem būvniekiem negatīvu spriedumu, lai Velve savus izdevumus varētu atpelnīt tirgū, no kura ir izslēgti spēcīgākie konkurenti. To iespējams panākt gan ar naudu un politisko draugu atbalstu, gan arī Krievijas specdienestu iesaisti.
Skaidrs ir viens: būvnieku karteļa tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna strādā par labu “kvadrātam”. Turklāt tieši viņu lēmums būs tas, kas tiešā veidā ietekmēs to, kāds būs visas Latvijas nākošā gada valsts budžets. Nav nekāds noslēpums, kurš ir visvairāk ieinteresēts, lai Latvijas budžetā rastos 600 miljonu iztrūkums vietējām vajadzībām vai atbalsta sniegšanai Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju. Līdzekļi tiešām nav mazi – tas ir vairāk nekā 330 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja. Šīs naudas liktenis šobrīd ir nodots minēto trīs tiesnešu rokās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
