Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitāte (LU) atsakās pildīt īres līguma prasības par kompensācijas izmaksu gleznotājam Kārlim Dobrājam par viņa veikto ieguldījumu mākslinieka darbnīcas izbūvē un izveidē LU piederošajā ēkā Baznīcas ielā 5, kuru universitāte nule pārdevusi par 3,5 miljoniem eiro.

Dobrāju ar LU saistīja ne tikai īres līgums, bet arī ilgstošas darba attiecības. Kārlis Dobrājs bija LU senators, viņš izveidoja Pedagoģijas fakultātes mākslas katedru un bija tās vadītājs, kā arī kopā ar dzīvesbiedri Intu Dobrāju viņš izveidoja LU rektoru portretu galeriju, kura vēl šodien ceļ LU prestižu.

Līgums starp LU un mākslinieku tika slēgts 1991. gadā, kad LU rektors bija Juris Zaķis. Līgums paredzēja, ka neapdzīvotajās bēniņu telpās K. Dobrājs par saviem līdzekļiem izveidos mākslinieka darbnīcu. Lai baložu piemēslotos bēniņus ar avārijas stāvoklī esošām sijām un jumta konstrukcijām pārvērstu par telpu, kurā iespējams nodoties mākslas radīšanai, bija nepieciešami diezgan prāvi līdzekļi vairāku desmitu tūkstošu latu (toreiz) apmērā. 

Tika pasūtīta būvekspertīze un izstrādāts būvniecības projekts. Rezultātā LU piederošajā ēkā tika stiprinātas jumta konstrukcijas, vietām pārbūvēts jumta segums, uzliktas jaunas nesošās sijas, ieliktas jaunas durvis, izbūvētas sienas, veikti plaši siltināšanas darbi.

Slēdzot līgumu, toreizējais LU rektors J. Zaķis solīja, ka, pārtraucot īres līgumu, visi ieguldījumi tiks atmaksāti. Līgumā melns uz balta ierakstīts: “Ja līgums pēc termiņa notecēšanas netiek atjaunots vai tiek lauzts no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izīrētājs īrniekam atlīdzina pilnā apmērā īrējamās telpās veikto neatdalāmo uzlabojumu izmaksas.”

Līgums sākotnēji tika slēgts uz desmit gadiem un pēc tam vairākkārt pagarināts uz tiem pašiem noteikumiem. 2014. gadā tapa līguma grozījumi, un līgums tika pagarināts līdz 2023.gada 31.maijam.

Šī gada ziemā LU izlika ēku pārdošanā par 3,5 miljoniem eiro un paziņoja, ka īres līgums vairs netiks pagarināts. Līdz ar to saskaņā ar līgumu LU bija pienākums atlīdzināt māksliniekam būvniecībā veiktos ieguldījumus. Taču LU bez tiesiska pamata atsakās to darīt.

Jau 2014. gadā, kad tika veikti līguma papildinājumi, tam tika pievienots arī 1999. gadā veiktais sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja vērtējums par to, cik vērts ir mākslinieka ieguldījums LU īpašumā. Toreiz tie bija 22 850 lati (32 512.62 eiro). Šeit vēl jāmin fakts, ka katram vērtējumam ir savs termiņš, kura  beigšanās gadījumā vērtējums jāveic no jauna. Sakarā ar to, ka pēdējais vērtējums ir veikts vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, un faktu, ka sākās domstarpības ar LU par līguma laušanu, šogad mākslinieks pasūtīja jaunu vērtējumu. Pēc “Langes pils” šogad veiktā vērtējuma atlīdzināmie izdevumi sastāda 93 200 eiro, proti, tie ir ieguldījumi, kuri par šo summu ir cēluši nekustamā īpašuma vērtību. Šāda vērtēšanas sistēma ir atbilstoša šī brīža Latvijas Republikas tiesību aktiem.

Tikmēr Indriķa Muižnieka (attēlā) vadītā Latvijas Universitāte mēģina atrast pirms vairāk nekā 30 gadiem slēgtajā līgumā kādas spraugas, lai kompensāciju nevajadzētu maksāt.

“Universitātes rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu vienošanos starp Universitāti un īrnieku par nepieciešamo plānoto kapitālo ieguldījumu veikšanu īres līgumā noteiktajās telpās, kā to paredz īres līguma 4.3. apakšpunkts. Universitātes rīcībā nav arī dokumentu, kas apliecinātu savstarpēju vienošanos par veicamajiem darbiem un to apjomiem….” teikts LU atbildē K. Dobrājam uz aicinājumu pildīt līguma saistības un izmaksāt kompensāciju.

Šeit gan jāpiebilst, ka ir Baznīcas ielas 5 inventarizācijas lietas, kuras izstrādātas pirms un pēc 1991. gada īres līguma noslēgšanas, un pēc tām skaidri var redzēt, ka ēkā ir parādījušās jaunas lietderīgās platības, kuras, starp citu, ir minētas arī LU pasūtītajā un „Latio” veidotajā ēkas pirmspārdošanas vērtējumā. Tāpat ir arī pēc mākslinieka pasūtījuma veidots un LU akceptēts bēniņu izbūves projekts, pēc kura tad arī tapusi mākslinieku darbnīca.

Tālāk LU savā atbildē atsaucas uz Civillikuma 867. panta otro daļu, kas noteic: “Ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī, ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest tos atlīdzināt.”

Šeit gan parādās klaji liekulīga vai pat melīga LU attieksme, proti, LU par īpašuma pārdošanu ir saņēmusi 3,5 miljonus eiro (šāds ir “Latio” veiktais vērtējums, ko LU bija pasūtījusi pārdošanas darījumam), līdz ar to 93 tūkstošu eiro atlīdzināšana par ieguldījumiem, kas paaugstinājuši īpašuma tirgus vērtību, nevarētu būt pārāk liels apgrūtinājums.

Neizpratni izraisa arī viena no LU atbildes beigu rindkopām, kurā LU raksta: “Universitātes pārstāvji vairākkārt ir centušies vienoties par īres maksu, kas ir atbilstoša spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un īres tiesisko attiecību definīcijai, tomēr vienošanās līdz pat šim brīdim nav panākta. Ievērojot noteikto, Universitātei ir prasījuma tiesība pret īrnieku vismaz 13 000 EUR apmērā.”

Šeit der atcerēties, ka īres maksa, kurai piekrita gan īrnieks, gan LU, tika noteikta ar līgumu un tā pielikumu. Visi LU izrakstītie rēķini no K. Dobrāja puses līdz šim brīdim ir tikuši apmaksāti, vēl jo vairāk, īrnieks labprātīgi ir veicis īres un komunālos maksājumus vairāku gadu garumā, kamēr LU savas “paviršības” dēļ nespēja izrakstīt rēķinus. Smieklīgs ir arī fakts, ka LU ar šo atzīst, ka nav spējuši ar īrnieku vienoties par īres maksu, turpretī viņu izrakstītie rēķini ir godprātīgi maksāti no īrnieka puses, taču šobrīd LU mēģina atbildību par savu nespēju vai neizdarību uzvelt otrai pusei.

Interesanti ir arī tas, ka LU vienmēr uzsver, ka izīrē Kārlim Dobrājam mākslinieku darbnīcu, taču faktiski tas, ko izīrē LU, ir tukši bēniņi, jo mākslinieku darbnīca (kapitālās būvniecības rezultāts), kamēr tā nav atpirkta (atmaksāti ieguldījumi), faktiski ir Kārļa Dobrāja īpašums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...