Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jauns.lv rīcībā ir nonācis no sabiedrības līdz šim visai rūpīgi slēpts dokuments saistībā ar prokurora Ulda Cinkmaņa maģistra darba vērtējumu. Izrādās, ka Biznesa augstskolas profesores Ingrīdas Veikšas veiktajā atzinumā ir nepārprotami norādīts, ka 2010. gadā tapušais Cinkmaņa darbs “Krāpšana nodokļu un nodevu iekasēšanas jomā” tomēr ir plaģiāts, taču šis atzinums nav pat izvērtēts, jo “esot saņemts par vēlu”. Vēl vairāk - Latvijas Universitāte (LU) nekā nav reaģējusi arī uz iesniegumu no grāmatas autores, kuru Cinkmanis ir intelektuāli apzadzis.

Atgādināsim, ka viņa bakalaura darbu speciāli izveidota komisija novērtēja, kā plaģiātu, atzīmējot, ka maģistra darbā ir tikai daudz paviršību un trūkumu.

Nav ievērots akadēmiskais godīgums

Pamatīgajā pētījumā uz divdesmit lapām ir rūpīgi analizēta uzrādīto avotu izmantošana, tekstu izmantošana bez atsauces, kā arī izglītības nolūku pārsniedzošu fragmentu izmantošana. Tāpat Veikša ir izmantojusi LU Akadēmiskās ētikas komisijas priekšsēdētājas Signes Mežinskas atzinumu, kurā bija norādīts, ka, viņasprāt, Cinkmaņa maģistra darbā vesela apakšnodaļa ir tiešs tulkojums no avota, kas atsaucē nav uzrādīts, bet, lai to pierādītu, būtu jāveic lingvistiskā analīze. Šajā ekspertīzē tā ir veikta, un pievienots tulkotājas Astrīdas Vucānes atzinums “Par teksta fragmentu latviešu valodā salīdzinājumu ar angļu un krievu valodas teksta fragmentiem”, kā rezultātā Mežinskas atzinumā teiktais ir apstiprinājies.

Atzinumā teikts - viens no akadēmiskā godīguma pamatprincipiem nosaka: “Zinātniskā pētījumā nepieciešams analizēt un citēt pirmavotus, nevis izmantot citu personu izpētīto par tēmu un citēt pārstātus. Tiesību zinātņu jomā tas īpaši attiecas uz tiesiskā regulējuma avotiem – citu valstu normatīvo regulējumu. Nav pieļaujams atsaukties uz tīmekļa vietni vai citu nepārbaudītu avotu, bet gan uz likuma pēdējo redakciju.”

Jau pirmais secinājums norāda, ka Cinkmanim ar šo ir bijušas problēmas. Vienā no maģistra darba nodaļām, atsaucoties uz septiņu valstu likumiem nodokļu jomā, ir skaidri redzams, ka autors pats nav pētījis šo valstu oriģinālos likumus, bet gan izmantojis to atreferējumu dažādos citu autoru literatūras avotos. Par to liecina fakts, ka maģistra darba rakstīšanas laikā daudzos pieminētajos likumos jau bija veikti grozījumi, bet darbā tie neatspoguļojas. Piemēram: “Atsaucoties uz likuma “Par pievienotās vērtības likumu autors izmantoja spēku zaudējušu redakciju. Autors atsaucas uz likuma pantu, kurš ir izslēgts no tā jau 2000. gadā, turklāt arī paša likuma nosaukums “Par pievienotās vērtības nodokli” ir minēts nepareizi un šī kļūda darbā atkārtojas septiņas reizes. Acīm redzot, autors ir izmantojis kādas citas personas pirms 2000. gada rakstītu darbu, kurā šis avots bijis norādīts, to pat nepārbaudot.”

Teksti bez atsaucēm jeb plaģiāts

Slēdzienā ir teikts: “Darbā ir iekļauti fragmenti no citu autoru radītajiem darbiem bez norādes uz autoru un darba nosaukumu. Turklāt darbā teksti pavisam nedaudz izmainīti, tādējādi cenšoties noslēpt cita autora radīta teksta izmantošanu.”

Ekspertīzē ir uzrādīta tikai daļa no konstatētā plaģiāta, bet ar to ir pilnīgi pietiekoši. Visai plaši Cikmanis bez atsaucēm ir izmantojis Ievas Kodoliņas-Miglānes 2007. gadā izdoto grāmatu “Nodokļi Latvijā”, Lielbritānijas tiesību komisijas ziņojumu, grāmatu “International Criminal Law”, Ievas Brunovskas diplomdarbu  “Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pasaulē un tās ieviešanas iespējas Latvijā”, L. Jonikānes bakalaura darbu “Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”, Dmitrija Podprigoras grāmatu “Vainas noteikšana krimināltiesībās”, Andreja Judina darbu “Augstākās tiesas 2008./2009. gada tiesu prakses apkopojums “Tiesu prakse lietās par krāpšanu”, Starptautiskās PVN asociācijas pētījumu (no tā ir paņemtas uzreiz 8 lappuses), kā arī vēl vairākus citus avotus angļu valodā.

Ir pat tik tālu, ka maģistra darbā vairākās vietās ir saglabājušās izmantoto avotu drukas kļūdas, kļūdas tulkojumā un ļoti specifisku vārdu lietošana, kas liecina, ka autors nav kautrējies izmantojis arī “copy paste” principu.  

Ekspertīzes secinājums ir visai viennozīmīgs: “ Jāsecina, ka darbā vairākās vietās ir saskatāms neapstrīdams plaģiāts (ieskaitot veselu apakšnodaļu 8 lappušu garumā). Bez tā, darbā ir vēl virkne paviršību un neprecizitāšu, kas ir pretrunā ar studiju procesa noteikumiem un nav pieļaujamas zinātniski pētnieciskā darbā. Par sevišķi smagu akadēmiskā godīguma pārkāpumu ir atzīstama fragmentu izmantošana no darbiem, kas atrodas tīmekļvietnē atlants.lv. Lai vēl pilnīgāk izvērtētu plaģiāta apjumu darbā, to būtu nepieciešams pārbaudīt padziļināti, izmantojot Vienoto datorizēto plaģiāta kontroles sistēmu, kas pieejama Latvijas augstskolām. Jāsecina, ka, lai gan daļa no darba varētu būt autora paša rakstīta, tomēr darbā atrodams daudz akadēmiskā godīguma pārkāpumu, tajā skaitā – plaģiāta.”

Nekāda tālāka pārbaude tā arī nav veikta. Vēl vairāk – viena no “apzagtajām” autorēm pat vērsās ar vēstuli LU un Juridiskajā fakultātē, tomēr arī tas netika ņemts vērā.

Sūdziet tiesā Cinkmani

Vēl 2021. gada  oktobrī Kodoliņa-Miglāne raksta LU: “ Iepazīstoties ar LU Juridiskās fakultātes absolventa Ulda Cinkmaņa 2010. gada maģistra darba “Krāpšana nodokļu un nodevu iekasēšanas jomā”, esmu secinājusi, ka šajā darbā bez atsaucēm tikuši izmantoti citāti no manas grāmatas, kura tika izdota trīs gadus pirms šī maģistra darba veidošanas. Atsauce uz manu autorību nav norādīta ne tekstā, ne lapu atsaucēs, ne arī izmantotajā literatūrā. Lūdzu nekavējoties novērst man radīto autortiesību aizskārumu, nepieļaujot turpmāku manas grāmatas citātu publiskošanu un izmantošanu LU diplomdarbu repozitārijā, nepatiesi norādot to kā Cinkmaņa oriģināldarbu”.

Vēstulē arī norādīti konkrēti citāti, kuru autorību Cinkmanis ir piesavinājies vārds vārdā.  

LU savukārt atbild: “Izvērtējot iesniegumā minēto, LU informē, ka bakalaura un maģistra studiju programmu “Tiesību zinātne” gala pārbaudījuma komisija jau ir izvērtējusi U. Cinkmaņa maģistra darbu. Komisija secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi – pārkāpumi, kas izdarīti bez ļaunprātīga nolūka, bet kas atspoguļo nepilnības autora prasmēs un kompetencēs, izstrādājot zinātniskus darbus. Tomēr plaģiāts vai akadēmiskā godīguma pārkāpums maģistra darbā netika konstatēts.

Jūsu iesniegums ar norādēm uz papildu trūkumiem absolventa maģistra darbā neatklāj tādus faktus, kuri jau nebūtu bijuši zināmi komisijai, izvērtējot konkrēto noslēguma darbu. Attiecībā uz iesniegumā norādīto iespējamo autortiesību pārkāpumu, LU, pamatojoties uz Autortiesību likuma 69.pantu, aicina vērsties iesniedzēju vērsties pret U. Cinkmani kā darba autoru, jo konkrētajā gadījumā iespējamo tiesību pārkāpumu ir radījis U. Cinkmanis, nevis LU.”

Tātad autors norāda uz konkrētu plaģiātu darbā, bet LU apgalvo, ka tāda tur nav, tomēr iesaka vērsties tiesā. Ņemot vērā, ka komisijas izdarītie secinājumi ir absolūtā pretrunā ar eksperta slēdzienu, atgādināsim, kā notika izvērtēšanas process.

Neskatījām tāpēc, ka neskatījām

Pēc materiālu iesniegšanas LU vispirms tika pārbaudīti augstskolas Akadēmiskās ētikas komisijā, bet pēc apstiprinoša slēdziena Cinkmaņa bakalaura darbu vērtēja LU Juridiskās fakultātes bakalaura un maģistra gala pārbaudījumu komisija 10 akadēmisko mācībspēku sastāvā – tās sastāvā bija 8 tiesību zinātņu doktori, no kuriem 3 ir profesori. Šī komisija tad arī atzina, ka bakalaura darbs ir pilnīgs plaģiāts. Tika vērtēts arī Cinkmaņa maģistra darbs, kurā tika atzīmēti ļoti daudzi trūkumi, taču ne plaģiāts.

Šīs komisijas vadītāja, tagadēja Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede gan publiski ir atzinusi, ka maģistra darba izvērtēšanā visi iesniegtie materiāli nemaz netika izskatīti, jo… tie iesniegti par vēlu. Savukārt pēc šīs komisijas lēmuma, par Cinkmaņa bakalaura diploma anulēšanu sprieda LU Juridiskās fakultātes domes 29 pārstāvji – viņu vidū ir 16 tiesību doktori, no kuriem 9 ir profesori un asociētie profesori. Lēmums par bakalaura darba atzīšanu par plaģiātu tika pieņemts vienbalsīgi. Jautājumā par maģistra darbu balsis sadalījās un tie, kas balsoja par tā anulēšanu, palika mazākumā. Protams, paliek jautājums – kāds būtu šis balsojums, ja būtu izvērtēti visi iesniegtie materiāli, ieskaitot profesores Veikšas veikto ekspertīzē.

Nenoliedzami, ka notikušais met visai pamatīgu ēnu uz LU un Juridisko fakultāti, kura vienmēr ir apgalvojusi, ka spēj sniegt Latvijā visaugstākā līmeņa juridisko izglītību un ievēro augstus akadēmiskā godīguma principus. Vairāki juristi gan Jauns.lv ir atzinuši, ka, visticamāk, tas saistīts ar nevēlēšanos radīt zināmu precedentu, jo tad jau kāds varētu papētīt arī citus senākus zinātniskos darbus un kas zina, ja nu kādam no balsotājiem ir kas slēpjams?

Vienīgi atgādināsim, ka, pēc pasaulē pieņemtās prakses, intelektuālā īpašuma zādzībai nav noilguma un Eiropā ir bijuši gadījumi, kad dažādu valstu augsta ranga politiķi ir zaudējuši amatus arī par pirms trīsdesmit gadiem veiktu plaģiātu.

Tikmēr pats Cinkmanis, studējot neklātienē Rīgas Stradiņa universitātē, atkārtoti ir ieguvis bakalaura diplomu, taču uz svinīgo izglītības dokumenta izsniegšanas pasākumu 29. jūnijā pats tomēr neesot ieradies.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...