Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav pamata atzīt, ka padomju okupācijas varas kolaboranta Ulda Krastiņa – asiņainā padomju tiesneša, kas piespriedis arī nāvessodus politiskās prāvās, - devums nebūtu bijis veltīts taisnības idejai. Šādu divkosības paraugstundu savās atbildēs, no lielākās daļas jautājumu vienkārši neveikli izvairoties, sniedz Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē gan Lato Lapsas uzdotos jautājumus, gan Latvijas Universitātes rektora mēnesi gatavotās atbildes.

Iesniegums Latvijas Universitātei

Šā gada 11. aprīlī Jūsu iestādes struktūra - Latvijas Universitātes Bibliotēka sociālajā tīklā Facebook ir izvietojusi šādu informāciju par Jūsu iestādes rīkotu pasākumu:

„Pagājušajā otrdienā Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte mācībspēki, studenti un citi interesenti pulcējās Bibliotēkā Raiņa bulvārī, lai sveiktu jubilejā LU Juridiskās fakultātes emiritēto profesoru Dr.habil.iur. Uldi Krastiņu un piedalītos profesoram par godu veidotās izstādes "Vitam Impendere Vero: dzīvi veltīt taisnībai atklāšanā".

Latīņu teiciens "Vitam impendere vero" vēsta par dzīvi, kas veltīta taisnībai.

Tas atspoguļojas profesora Ulda Krastiņa pedagoģiskajā, zinātniskajā un profesionālajā darbā, kas jau 66 gadu garumā ir veltīts tiesību zinātnes attīstībai un tiesiskuma veicināšanai Latvijā. Tikpat ievērojams ir profesora sarakstīto un publicēto darbu kopskaits – no 1969.gada līdz pat mūsdienām ir publicēti vairāk nekā 400 dažāda apjoma darbi.

LU Bibliotēkas veidotā izstāde sniedz iespēju iepazīt profesora dzīvesgājumu, kā arī apskatīt daudzu gadu laikā izdotās nozīmīgākās monogrāfijas un citus izdevumus, kas veltīti dažādiem krimināltiesību jautājumiem. 

Izstādi papildina statistika par kopējo sarakstīto, sastādīto un recenzēto publikāciju skaitu, kā arī par iecienītākajiem zinātniskās darbības virzieniem un tematiem, kas ļauj labāk aptvert prof. Ulda Krastiņa nozīmīgo ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā un pilnveidošanā.”

Saistībā ar to, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikāciju par padomju okupācijas varas kolaborantu godināšanu mūslaiku Latvijā, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par šāda pasākuma rīkošanu, ar kādu pamatojumu šāds lēmums tika pieņemts?

kāds bija mērķis rīkot pasākumu, kas veltīts padomju okupācijas varas kolaborantam?

cik izmaksāja šis pasākums, kas veltīts padomju okupācijas varas kolaborantam?

vai šīs amatpersonas ir informētas par U. Krastiņa darbību okupācijas laikā, tostarp nāvessodu piespriešanu politiskās prāvās un ilgstošu cietumsodu piespriešanu Latvijas brīvības cīnītājiem?

vai Jūsu iestāde kā vadoša valsts augstskola un tās vadība uzskata par iespējamu rīkot šādus godināšanas pasākumus padomju okupācijas varas kolaborantiem?

vai Jūsu iestāde kā vadoša valsts augstskola un tās vadība ir formulējušas nostāju attiecībā uz padomju okupācijas varas kolaborantiem? Ja jā, kur un kad tā formulēta? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

vai Jūsu iestāde kā vadoša valsts augstskola un tās vadība ir formulējušas nostāju attiecībā uz lustrācijas nepieciešamību? Ja jā, kur un kad tā formulēta? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

vai Jūsu iestādes kā vadošas valsts augstskolas ieskatā padomju okupācijas kolaboranta, kurš nodarbojies ar nāvessodu piespriešanu politiskās prāvās un ilgstošu cietumsodu piespriešanu Latvijas brīvības cīnītājiem, dzīve ir „bijusi veltīta taisnībai”? Atbildi pamatojiet.

kādu iemeslu dēļ šī izstāde, kuras darbība bija apsolīta līdz 2023. gada aprīļa beigām, tika slēgta jau aprīļa vidū?

Par informācijas sniegšanu

Latvijas Universitātē (turpmāk – LU) 2023.gada 24.aprīlī saņemts Lato Lapsas (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums (turpmāk – iesniegums) sniegt informāciju un atbildes uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem sakarā ar LU Juridiskās fakultātes emeritētajam profesoram Dr.habil.iur. Uldim Krastiņam par godu veidoto izstādi "Vitam Impendere Vero: dzīvi veltīt taisnībai atklāšanā" (turpmāk – izstāde).

Ņemot vērā iesniedzēja pieprasīto informāciju, LU sniedz atbildes uz jautājumiem tādā secībā, kādā tie norādīti iesniegumā:

1)   izstādi rīkoja LU Bibliotēka, pamatojoties uz LU Juridiskās fakultātes dekānes K.Stradas-Rozenbergas ierosinājumu. Kā norādījusi dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga, ierosinājums rīkot emeritus prof. U.Krastiņa zinātnisko darbu izstādi izteikts, vadoties no LU ierastas prakses akadēmiskā personāla ievērojamās jubilejās rīkot to zinātniskā snieguma izstādes un citus pasākumus.

2)   LU nav ticis rīkots pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”, kā tas minēts iesniegumā. Kā norādījusi LU Juridiskās fakultātes dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga, šī akadēmiskā pasākuma mērķis bija atzīmēt ilggadēja profesora ievērojamo jubileju, vienkopus iepazīstinot izstādes apmeklētājus ar viņa akadēmiski zinātnisko devumu – rakstiem, monogrāfijām utt. Izstāde tika rīkota, godinot U. Krastiņa kā zinātnieka devumu pēdējās desmitgadēs. Pasākums tika veltīts zinātniskajam veikumam krimināltiesisko zinātņu attīstībā, īpaši vides aizsardzības jomā.

3)   kā minēts iepriekš, LU nav ticis rīkots pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”. Izstāde par godu emeritus profesora U.Krastiņa zinātniskajam sniegumam izmaksāja 140,00 EUR ar pievienotās vērtības nodokli.

4)   kā norādījusi Juridiskās fakultātes dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga, viņai ir zināms, ka U.Krastiņš padomju okupācijas laikā ir bijis tiesnesis dažāda līmeņa tiesās. Viņa pieņemto spriedumu padziļinātu analīzi viņa nav veikusi un tas arī neietilpst viņas kā fakultātes administratīvas vadītājas amata pienākumos un kompetencē.

5)   LU nav ticis rīkots godinošs pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”, kā tas minēts iesniegumā. Izstāde bija veltīta U.Krastiņa kā zinātnieka devumam, kas, līdzās akadēmiskajam veikumam, ir bijis ievērojams. Tas valstiski atzīts arī apbalvojot U.Krastiņu gan ar Atzinības krustu, gan Tieslietu sistēmas Goda zīmi. LU ierasti velta akadēmiskus pasākumus (izstādes, konferences, biobibliogrāfijas u.c.) tās docētājiem, kuri LU veltījuši garus sava darba gadus un kuru zinātniskais/akadēmiskais sniegums ir ievērojams.

6)   atbildot uz 6. un 7. jautājumu, LU norāda, ka tai kā akadēmiskai un zinātniskai institūcijai raksturīga plaša spektra akadēmiskā un zinātniskā darbība, ko cita starpā raksturo arī tās personāla akadēmiskā brīvība. Tās docētāji un zinātnieki regulāri veic pētījumus, uzstājas konferencēs un publicējas par dažādiem jautājumiem, kuri ietilpst to zinātniskās kompetences jomā. LU atsevišķi netiek apkopota informācija par to, cik un kādi tieši akadēmiskie un zinātniskie pasākumi veikti “nostājas paušanā attiecībā uz padomju okupācijas varas kolaborantiem”. Ar LU akadēmiskā un zinātniskā personāla veikumu varat iepazīties LU Publikāciju un vēstures datubāzē https://www.biblioteka.lu.lv/mekle-un-atrodi/lu-datubazes/. Datubāzē apkopoti LU mācībspēku un zinātnieku publikāciju – monogrāfiju, rakstu latviešu un ārzemju zinātniskajos izdevumos, konferenču tēžu un elektronisko publikāciju bibliogrāfiskie ieraksti, pieejama informācija arī par publikācijām LU Rakstos, populārzinātniskajos izdevumos, periodikā u.c. izdevumos.

7)   kā jau vairākkārt iepriekš norādīts, LU nav ticis rīkots godinošs pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”, kā tas rakstīts iesniegumā. Izstāde bija veltīta U. Krastiņa kā LU ilggadēja docētāja un zinātnieka profesionālajai darbībai, uz kuru arī attiecināts izteiciens “dzīve veltīta taisnībai”. Akadēmiskās un zinātniskās darbības devums profesoram ir ievērojams un nav pamata atzīt, ka tas nebūtu bijis veltīts taisnības idejai.

8)   izstāde bija skatāma aprīļa pirmajā pusē. Pēc tam, apmeklētāju pieplūduma dēļ, konkrētā lasītava tika atvēlēta studiju procesam.

Rektors I. Muižnieks

U. Raipulis,

[email protected]

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...