Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā tieši īpatnas uzņēmējdarbības prakses cienītājs un ciparu kombinācijas „666” cienītājs, uzņēmējs Andris Ramoliņš ticis pie Latvijas „iepirkumu karaļa” apzīmējuma, jo viņa ģimenes uzņēmumi pērn no valsts spējuši saņemt pasūtījumus par grandiozu summu – 60,87 miljoniem eiro? Pēc ilgākas kavēšanās valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži beidzot ir sniegusi savu skaidrojumu.

„Pērn 100 lielākie iepirkumu konkursu uzvarētāji savā starpā sadalīja iespaidīgu summu - 2,568 miljardus eiro. Salīdzinot ar Forbes iepirkumu karaļu topu 2020. gadā, šī summa pieaugusi par 33%,” – šādus datus bija publicējis biznesa izdevums Forbes, un, papētot šos datus sīkāk, izrādās, ka līdz ar uzņēmumiem, kuri spējuši uzvarēt dažādu valsts institūciju izsludinātajos iepirkumos, ir arī tādi, kuri daudzus desmitus miljonu saņēmuši, pateicoties viena konkrēta valsts uzņēmuma labvēlībai.

Visuzskatāmākais piemērs izrādījās „iepirkumu karalis”, Pietiek lasītājiem jau labi zināmais A. Ramoliņš, par kura ģimenes uzņēmumu veiksmi Forbes vēstīja šādi: „Tā kā meža izstrādātājiem iepriekšējos gados bija noslēgtas vispārīgas vienošanās, arī viņiem aizvadītais gads nav sagādājis vilšanos. Piemēram, SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto īpašnieki, vispārīgo vienošanos ietvaros ar VSIA Latvijas Valsts meži noslēdzot 60,87 miljonus eiro vērtus līgumus par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ierindojušies TOP 100 ceturtajā vietā. Pērn šie mežinieki nebija pat pirmajā desmitniekā”.

Pēc tam, kad publiski tika izteiktas aizdomas, ka „iepirkumu karaļa” veiksmes stāstam varētu būt sakars ar viņa īpašajām attiecībām gan ar nu jau bijušo Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku, gan ar valsts prezidentu Egilu Levitu, Latvijas Valsts meži tagad skaidro, ka vispār runa esot par līgumiem uz gandrīz četriem gadiem, minētas esot absolūti maksimālās summas, turklāt visi līgumu slēgti atklātu konkursu ietvaros. Pietiek šodien publicē Latvijas Valsts mežu skaidrojumu pilnā apmērā:

„AS “Latvijas valsts meži” uzsver, ka visi koksnes pārvadājumu pakalpojumu līgumi tiek slēgti atklātu konkursu ietvaros tiek slēgti, izmantojot valsts elektronisko iepirkumu sistēmu https://www.eis.gov.lv/EIS/, kur arī atrodama plašāka informācija par iepirkuma prasībām un līgumu noteikumiem.

Attiecībā uz Jūs interesējošiem konkrētajiem uzņēmumiem - 2021. gadā SIA “Vella kalpi” ir iesniegusi piedāvājumu konkursam “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā”. Pakalpojumu sniegšanas termiņš ir 44 mēneši (2021.gada jūlijs-2025.gada marts). Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem. To starpā ar SIA “Vella kalpi” noslēgts līgums, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 35.35 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).

SIA “Vella kalpi” ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 13 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.

Tāpat vairākos iepriekšējos gados izsludināti konkursi, kuru rezultātā noslēgtas vispārīgās vienošanās: “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2020. – 2022.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar kravas kokvedēju sastāviem, kas aprīkoti ar riepu spiediena kontroles sistēmu, 2020. – 2021.gadā”. 

Šo vispārīgo vienošanos ietvaros 2021. gadā noslēgti 149 līgumi ar 33 pretendentiem, tai skaitā  ar SIA “Vella kalpi” 2021. gadā noslēgti kopumā 13 līgumi par kopējo maksimālo līgumu summu 12 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)

SIA “Līgo auto” 2021. gadā ir iesniegusi piedāvājumu iepirkumā: „Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā” Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem, tai skaitā noslēgts līgums ar SIA “Līgo Auto”, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 10,82 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).

SIA Līgo Auto ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 4 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.

Tāpat 2021. gadā ar SIA “Līgo auto” tika slēgti līgumi vispārīgās vienošanās “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā” ietvaros.

Tā ietvaros 2021. gadā noslēgti kopumā 95 līgumi ar 24 pretendentiem, tai skaitā 6 līgumi ar SIA Līgo auto par kopējo maksimālo līgumu summu 0.76 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)

Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti.

Vispārīgā vienošanās vēl nenosaka konkrētas saistības pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, apjomus, termiņus, cenas un citas būtiskās sastāvdaļas. Tā paredz kārtību, kādā pasūtītājs, atkarībā no savas saimnieciskās vajadzības, nosūta visiem dalībniekiem uzaicinājumu ar informāciju par nepieciešamo pakalpojumu apjomu, termiņu, izpildes kārtību un citiem noteikumiem.

Katrs vispārīgās vienošanās dalībnieks pēc saviem ieskatiem izvēlas iesniegt vai neiesniegt savu piedāvājumu uz konkrēto pasūtītāja uzaicinājumu. Konkrētus līgumus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs slēdz ar tiem dalībniekiem, kuri savstarpējas konkurences ietvaros iesnieguši lētākos piedāvājumus.

Paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiek norādītas maksimālās līgumu summas, taču norēķini notiek tikai par faktiski izpildītajiem darbiem. Atbilstoši iepirkuma priekšmeta specifikai, faktiskais līguma priekšmeta apjoms un līgumcena ir atkarīga no vairākiem katrai pārvadātajai kravai mainīgiem faktoriem - reisu garuma, nobrauktā attāluma, krautuvju skaita, pārvadājamo kokmateriālu faktiskā apjoma u.c. Iepriekš minēto faktoru ietekmē faktiskā līgumu summa ir mazāka nekā maksimālā līguma summa.

2021.gadā uzņēmumam kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus snieguši 37 pakalpojumu sniedzēji, 174 pārvadājumu līgumu ietvaros.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft