Lemberga advokāts: varbūt manam klientam superdārgo pulksteni iedeva televīzija
PIETIEK16.08.2011.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nāk aizvien jaunas, reizēm arī amizantas detaļas par Londonā notikušo tiesas sagatavošanās sēdi, kurā atbildētājs tā sauktajā Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietā ir arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viena no tām – kā izrādās, Lemberga advokāts S. Hausmens tiesnesim paziņojis, ka televīzijas tiešraidē uz Ventspils mēra rokas pamanīto superdārgo pulksteni viņam, iespējams, vienkārši par brīvu iedevusi pati televīzija.
Pietiek jau informēja, ka laikrādi, kas ļoti atgādina pasaules prestižākās pulksteņu markas Patek Philippe rokaspulksteni, kura cena varētu būt vismaz 100 tūkstoši latu, Ventspils domes priekšsēdētājs visos iespējamos veidos demonstrēja šā gada 26. maijā vienā no savām pēdējā laika daudzskaitlīgajām uzstāšanās reizēm TV kanālā LNT.
Salīdzinot raidījuma kadrus ar rokaspulksteņu katalogu attēliem, kļuva skaidrs, ka par Latvijas bagātāko cilvēku uzskatītais Lembergs (ko viņš pats gan noliedz) arī rokaspulksteni iegādājies atbilstoši savam statusam, - šāda Patek Philippe pulksteņa cena ir virs 100 tūkstošiem latu, bet, ietverot vairākas īpaši sarežģītas funkcijas vai mehānismus, var sasniegt pat vairākus simtus tūkstošu eiro.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze, šādas cenas pulksteņa iegādes darījums Lemberga amatpersonas deklarācijās pēdējos gados nav minēts. Tikai 2009. gadā Lembergs deklarējis vienu pirkumu par 60 tūkstošiem latu, taču, ja tas tiešām bijis minētais rokaspulkstenis, ir skaidrs, ka Ventspils mērs vai nu uzrādījis mākslīgi samazinātu pulksteņa cenu vai arī to iegādājies jau lietotu vai ar slēptu defektu, vai arī vienkārši uz laiku no kāda aizņēmies. Avoti Ventspils uzņēmēju aprindās Pietiek ir norādījuši, ka iespaidīgo pulksteni uz Lemberga rokas esot pamanījuši jau pērn, - tātad šogad tam būtu bijis jābūt deklarētam.
Saistībā ar Londonas tiesas sēdi, kā Pietiek uzzinājis no vairākiem to apmeklējušiem cilvēkiem, dārgo pulksteni pieminējuši kā vienas, tā otras puses advokāti. Taču ar oriģinālāko skaidrojumu klāt nācis viens no diviem Lemberga advokātiem Hausmens: viņš paziņojis – neesot izslēgts, ka pulksteni Ventspils mēram kāds vienkārši iedevis.
„Bet kad viņš to nopirka? Kas viņam to iedeva? Es nezinu, cienītā tiesa, to nezina arī prasītāji, un to nezināt arī jūs, tiesneša kungs. Viņš parādās televīzijā. Viņš ir politiķis. Viņš darbojas politiskās partijas labā. Varbūt viņi finansē viņa televīzijas uzstāšanās. Varbūt televīzija viņam to iedeva par brīvu. Nepastāv pierādījumi ne par vienu no šīm lietām. Tā ir pilnīga spekulācija,” tiesā paziņojis Hausmens.
Kā zināms, tiesnesis Lemberga advokātu argumentus tomēr uzskatīja par nepamatotiem. Tikmēr par Ventspils mēra, iespējams, nedeklarēto superpulksteņa iegādes darījumu ieinteresējies Valsts ieņēmumu dienests.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
