Lemberga deklarācijas pielikums - sensacionāls jaunums vai pusotru gadu zināms fakts?
PIETIEK27.05.2013.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Vairāki Pietiek lasītāji svētdienas vakarā jautāja, vai tiešām Pietiek neesot zinājis par TV raidījuma Nekā Personīga pavēstīto sensacionālo jaunumu - Aivars Lembergs esot slepenā amatpersonas deklarācijas pielikumā atzinis savu saistību ar virkni ārzonas uzņēmumu. Šai sakarā publicējam gan pašu deklarācijas pielikumu, par kura eksistenci bijis zināms jau gadiem iepriekš un kurš uzskatāmi parāda, ko Lembergs ir un ko nav atzinis, gan 2011. gada 9. septembrī portālā Delfi publicētu rakstu, kas savukārt uzskatāmi parāda, cik būtisks "jaunums" ir Nekā Personīga nule "atklātais".
"Lembergs amatpersonas deklarāciju papildinājis ar arestētās mantas sarakstu, taču par savu to neatzīst (pievienots Lemberga komentārs)
www.DELFI.lv
09.septembris 2011 05:36
Ventspils mērs Aivars Lembergs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pavasarī iesniedzis papildus paskaidrojumus valsts amatpersonas deklarācijai par 2010.gadu, tajos norādot Latvijas un ārzonu uzņēmumus, sakot, ka saskaņā ar apsūdzību, kurai viņš nepiekrīt, viņam tie jādeklarē kā savi.
Šo pirmdien Rīgas apgabaltiesā prokurors Juris Juriss lūdza tiesu lietas materiāliem pievienot Lemberga kārtējai valsts amatpersonas deklarācijai par 2010.gadu pievienotos papildus paskaidrojumus uz piecām lapām. Šos papildinājumus Lembergs VID iesniedzis 31.martā.
Prokurors pauda valsts apsūdzības viedokli, ka šāda paskaidrojuma iesniegšana ir vērtējama kā apsūdzētā Lemberga faktiskā vainas atzīšana vismaz daļā no viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piebilstot, ka tagad ir Lemberga un viņu aizstāvju ziņā vai atzīt apsūdzību daļā arī juridiski. Rīgas apgabaltiesa skata krimināllietu, kurā Lembergs apsūdzēts par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijās un citiem noziegumiem.
Lembergs tiesā neiebilda par paskaidrojumu pievienošanu lietas materiāliem, taču noliedza to, ka ar tiem būtu atzinis vainu apsūdzībās. Viņš skaidroja, ka, uzņēmumus norādījis, jo tie minēti apsūdzībās, kurām viņš nepiekrīt.
Kā portālu "Delfi" informēja avots, kurš ir redzējis Lemberga paskaidrojumu VID, tajā teikts: ar procesa virzītāja lēmumu ir uzlikts arests virknei mantas un citiem līdzekļiem, apsūdzētājiem uzskatot, ka tā ir viņa manta. Tāpēc par tās nedeklarēšanu Lembergam uzrādīta apsūdzība. Paskaidrojumos viņš norādījis, ka atbilstoši apsūdzībai, kurai viņš nepiekrītot, Lembergam jādeklarē sekojoša manta.
Deklarācijas paskaidrojumos Lembergs norādījis visas ārzonu kompānijas, par kuru nedeklarēšanu viņam uzrādīta apsūdzība un, par kurām iepriekš Anglijas tiesa lika viņam zvērēt. Starp paskaidrojumos norādītājiem ārzonas uzņēmumiem ir, piemēram, "Kaywood", "Hinch", "Euridice", "Ost Services AG", "Yelverton" un citas. Lembergs norādījis arī ārvalstīs noguldītos finanšu līdzekļus, kuriem arī saskaņā ar apsūdzību un "bēdīgi slaveno" šī pavasara Londonas tiesas "iesaldēšanas rīkojumu", uzlikts arests.
Lembergs paskaidrojumos norādījis arī Latvijā arestētos uzņēmumus AS "Baltijas Ekspresis", AS "Kālija parks", AS "Venceb", AS "Ventbunkers", AS "Ventspils Tirdzniecības osta", AS "Baltic Coal Terminal" un citus.
Iepriekš ziņots, ka Uzņēmumu reģistrs (UR), izpildot Anglijas tiesas lēmumu par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesais labuma guvējs ir Lembergs, uzlika aizliegumu jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem minētajās kapitālsabiedrībās. SavukārtRīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izpildījusi Latvijā Lielbritānijas tiesneša lēmumu - iesaldēšanas rīkojumu par Lembergam piederošo aktīvu arestu, attiecinot to arī uz Latvijā esošajiem Lemberga aktīviem.
VID portālam "Delfi" norādīja - izvērtējot Lemberga 31.martā iesniegtos paskaidrojumus pie kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2010.gadu, konstatēts, ka tie satur informāciju, kas norādāma valsts amatpersonas deklarācijas nepubliskojamajā daļā, un tādējādi nav publiski pieejami.
Lembergs, piektdien komentējot ziņu, norādīja: "Šī informācija ir klaji nepatiesa, jo, lai amatpersonas deklarācijas pārbaudītājus no VID neietekmētu nemitīgās spekulācijas ap it kā man piederošu mantu, es vienkārši VID skaidroju, kāpēc es nedeklarēju to mantu, kura ir arestēta kriminālprocesa ietveros it kā man piederoša".
"Tā VID es skaidroju, ka "ar procesa virzītāja lēmumu ir uzlikts arests virknei mantas un citiem līdzekļiem, norādot, ka tā ir mana manta." Es skaidri un gaiši pasaku, ka procesa virzītāja viedoklis par mantas piederību "nesaskan ar manu viedokli". Tāpat es paskaidroju, ka "procesa virzītājs sniedzis informāciju par augstāk norādītās mantas piederību man, taču nav uzrādījis nevienu dokumentu, kas pierādītu minēto informāciju. Strīds par mantas faktisko piederību netieši tiks risināts kriminālprocesa ietvaros"," portālam "Delfi" Lembergs skaidroja deklarācijai pievienoto paskaidrojumu būtību.
"Tādējādi no maniem VID iesniegtajiem paskaidrojumiem nekādi nevar secināt, ka es esmu deklarējis kriminālprocesa ietvaros arestēto mantu, nedz arī to, ka šo mantu es "atzītu" par savu," komentēja Lembergs.
Nosūtītajā paziņojumā Lembergs bilst: "Savukārt uzskatīt, ka, iesniedzot šos paskaidrojumus VID, es esmu daļēji atzinis izvirzīto apsūdzību, var tikai cilvēks, kurš ir nekompetents vai arī nodarbojas ar slēptu politisko aģitāciju kādas politiskās partijas/partiju apvienības interesēs astoņas dienas pirms Saeimas vēlēšanām."
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Lembergam Lielbritānijas tiesā uzdots atklāt savus īpašumus, "vienalga, vai tie ir uz viņa vārda, vai nē, un vai tie ir viņam individuāli piederoši vai kopīpašumā". Tas bija teikts 13.aprīlī pieņemtajā prasības nodrošinājuma lēmumā jeb britu juridiskajā terminoloģijā "iesaldēšanas rīkojumā". Šis lēmums pieņemts tiesas procesā "Antonio Gramsci Shipping" un citas pret "Recoletos Ltd." un citiem. Šajā rīkojumā minētie uzņēmumi ir tie paši, kurus Lembergs norādījis VID deklarācijas paskaidrojumos."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
