Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piektdien savā ministra kabinetā ticies ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ko runājis ar Lembergu, ministrs neatklāja.
Ministra oficiālajā darba kārtībā, kā liecina ministrijas mājās lapā internetā pieejamā informācija, tikšanās ar Ventspils mēru todien nebija paredzēta. Abi pēc tikšanās no Dūklava kabineta iznākuši smaidīgi un apmierināti.
Otrdien ministrs, Pietiek jautāts par ko viņam piektdien bijusi saruna ar Lembergu, kurš tiek dēvēts par ZZS „krusttēvu”, tikšanos apstiprināja, taču par tās saturu bija izvairīgs
Savās atbildēs ministrs koķetēja, nevis konkrēti atbildēja uz jautājumiem, izvairoties apspriest tikšanās ar Lembergu mērķi.
Dūklavs neoficiāli tiek saukts par vienu no Lemberga favorītiem ZZS vadošo politiķu rindās. Valdības veidošanas sarunās Lembergs, argumentējot ar vēlētāju lielo atbalstu, uzstāja, ka Dūklavam jāsaglabā ministra amats.
Viens no jautājumiem, kas varētu būt aktuāls Lembergam un kuru var risināt ar zemkopības ministra palīdzīgo roku, saistīts ar biodegvielas ražotāja Bio-Venta jau ilgstošiem centieniem vienoties par valsts atbalstu biodegvielas ražošanai un veidu, kā valsts šai Ventspils ražotnei samaksās subsīdijas parādu – aptuveni 12,6 miljonus latu. Tāpat Bio-Venta jau ilgstoši cenšas saņemt valsts garantijas kredītam, kam nepieciešama līguma noslēgšana ar ZM pakļautībā esošo Lauku atbalstu dienestu.
Lemberga interesi par Bio-Venta var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Dūklava atbildes par tikšanos ar Lembergu
Jūs piektdien ministrijā tikāties ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, - kāds bija tikšanās iemels?
Vai tas kāds valstiski svarīgs notikums...
Par jūs runājāt, vai Lemberga kungs pie jums bieži viesojas?
Nav bieži.
Kāds tad bija sarunu temats?
Nedomāju, ka tas bija saistīts ar valstiski svarīgiem jautājumiem.
Konkrētāk?
Kāpēc jūs domājat, ka es jums gribu izstāstīt?
Jūs esat ministrs, Lemberga kungs – pašvaldības vadītājs, vai tad tā nav oficiāla tikšanās? Vai pilsētas mēri pie jums bieži brauc vizītēs?
Nu jā, brauc.
Kurš, piemēram, bija pēdējais mērs, ar kuru tikāties pirms Lemberga?
Jelgavas mērs Rāviņš. Nu, kad viņš bija, precīzi neatceros.
Tad sanāk, ka ar ZZS saistītie mēri pie jums brauc?
Nu, es nezinu, vai zaļie, nu, visādi brauc.
Tomēr par ko tad jūs ar Lemberga kungu runājāt?
Par darbu.
Konkrētāk jūs varat pateikt?
Nevaru.
Kāpēc?
Tāpēc, ka es domāju – tas nav tā ļoti labi.
Vai šī bija pirmā reize, kad Lemberga kungs pie jums ieradās ministrijā?
Nē. Man daudzi mēri brauc un ne pirmo, ne otru, ne trešo reizi.
Vai tad viņš regulāri ierodas?
Nē, regulāri neierodas. Ierodas tad, kad ir kādi jautājumi.
Piektdien tā bija saskaņota tikšanās?
Protams, ka viņš pazvanīja, ka būs. Cilvēks pazvana. Ja jūs nāksiet, nepieteiksities, nevarēsit runāties, varbūt citi cilvēki sēdēs priekšā.
Kāds tad šoreiz bija Lemberga jautājums?
Nu, redz, nav tādas atbildes. Nav. Viss, beidzam. Paldies, čau.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
