Iesaki rakstu: 
Lemberga vēlme kontrolēt Latvijas kuģniecību un tās naudas plūsmu, iespējams, pārkāpj likumdošanas robežas
To ar kādiem spēkiem un resursiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) zīmols Ventspils mērs Aivars Lembergs cīnās, lai saglabātu ietekmi a/s Latvijas kuģniecībā (LK), literāri var saukt par pēdējo kauju. Taču juridisku argumentu, kas attaisnotu šo Lemberga cīņu, ir maz.
Tāpēc visticamāk var sagaidīt, ka jau tuvākajā laikā LK lielākais īpašnieks, kuru caur a/s Ventspils nafta pārstāv starptautiskais koncerns Vitol, vērsīsies pret piektdien paredzētās uzņēmuma akcionāru sapulces atsaukšanu.
Piektdien no rītā tai bijā jānotiek viesnīcas Monika Hotel telpās Rīgā, tomēr tā nenotika, jo sapulces pārcelšanu bija izsludinājusi Lemberga cilvēku vadītā LK valde. Šovs ar bruņotu ielaušanos, kāds šopavasar notika cita ar Ventspils biznesu saistīta uzņēmuma, a/s Ventbunkers birojā, piektdien izpalika.
Tomēr pēc nenotikušās LK sapulces žogs ap LK biroja ēku tā arī netika noņemts. Iekļūt LK ēkā nebija iespējams, to apjoza aptuveni divus metrus augsts, ar melnu plēvi pārsegts metāla žogs. Piekļūt uzņēmuma biroja ēkas ieejai nebija iespējams. Piektdien priekšpusdienā nebija pat skaidrs, kā vispār var iekļūt LK ēkā. Pie ēkas centrālas ieejas stāvēja trīs apsardzes firmas Pentano automašīnas.
Kā Pietiek atzina Vitol preses pārstāvis Arnis Marcinkēvičs, Vitol ieskatā šī nav normāla situācija, kā Latvijā tiek risināti jautājumi, kas attiecas uz uzņēmuma īpašnieku spēju lemt par viņiem piederošo kompāniju un izmaiņām tās pārvaldē.
Faktiski pašreizējā situācija ir tāda, ka Vitol, kas ir lielākais pastarpinātais LK īpašnieks, nevar piedalīties LK pārvaldē, kamēr Lembergs, kuram oficiāli Kuģniecībā nepieder gandrīz nekas, ar savu cilvēku gādību izlemj gan to, kā tiks pārvaldīts uzņēmums, gan to, kā tiks tērēta LK nauda.
Cīņa par ietekmi LK netieši ir kļuvusi arī par vienu no jaunās valdības veidošanas aizkulišu sarunu tematiem. No drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Lembergs kā ZZS pārstāvis ir uzstādījis prasību, lai pašreizējā un topošā Valda Dombrovska (Vienotība) valdība neiejauktos LK akcionāru konfliktā un ļautu Lembergam saglabāt pozīcijas LK, neraugoties uz to, ka uzņēmuma īpašniekiem ir cits skatījums.
Noprotams, ka ietekme LK ir viens no jaunās valdības koalīcijas veidošanas pamatakmeņiem, kurā Lembergs ar ZZS rokām „spiež” uz Vienotību. Savukārt Vienotība iekšējo nesaskaņu dēļ, nespējot izšķirties, vai labāka ir sadarbība ar Lemberga kontrolēto ZZS vai Jāņa Urbanoviča vadīto Saskaņas centru, nespēj Lembergam parādīt stingru pozīciju par to, ka nav pieļaujams, lai ar politiskās varas metodēm iejauktos saimnieciskos jautājumos.
Pietiek jau ziņoja, ka LK ir pēdējais legālais Lemberga naudas avots. Ietekmi LK Lembergs nodrošina caur uzņēmuma padomes un valdes locekļiem.
LK akcionāru sapulcē bija plānots lemts par izmaiņām LK padomē. Tādējādi cīņa par ietekmi LK ir cīņa par to, vai Lembergs saglabās šo uzņēmumu savā kontrolē vai arī to zaudēs. Ja tiktu mainīta LK padome, Lemberga cilvēki - viņu vidū ekspremjers Māris Gailis - tiktu aizstāti ar citiem.
Faktiski notikumi ap Kuģniecību liecina, ka varētu būt lauzts pirms Saeimas vēlēšanām neformāli noslēgtais tā sauktais pamiers starp Lembergu un viņa oponentiem. Iespējams, uz izjukšanas robežas ir arī tā sauktais „lielais” Ventspils naftas pārdošanas darījums, par kuru Vitol un citiem VN īpašniekiem vēl šovasar bija noslēgtas neformālas vienošanās ar Austrijas miljardieri Martinu Šlafu.
Valstij Labklājības ministrijas pārraudzītās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personā pieder 10% LK akciju. Dividendes VSAA no LK pēdējos gados nav saņēmusi. Vienīgais labums ticis VSAA pārstāvim LK padomē, par ZZS „kasieri” dēvētajam Kārlim Boldiševicam. Viņš par darbu LK padomē saņem vairākus tūkstošos lielu atalgojumu. Tā piemēram, 2009.gadā Boldiševics no LK saņēma 25 373 latus, bet 2008.gadā – 59 360 latu.
LK ir a/s Ventspils nafta holdinga uzņēmums. VN pieder 49,94% LK akciju, bet a/s International Baltic Investments (pārstāv tā sauktie Lemberga oponenti) pieder 27,55% akciju. Nākamā LK akcionāru sapulce izsludināta 8.decembtrī.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
