Lembergs prezidenta vēlēšanas izmantos, lai parādītu, ka nav gāzts
PIETIEK26.05.2011.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta vēlēšanas 2. jūnijā, kas būs tikai nedēļu pēc kratīšanas Aivara Lemberga īpašumos, ir pirmais lielais pārbaudījums, lai notestētu, cik lielu triecienu Ventspils mēra ietekmei ir nodarījis notikušais. Pēdējās dienās zaļo zemnieku prezidenta kandidāta Andra Bērziņa neveiklā un iekšējo nesaskaņu pavadītā izvirzīšana atstāja iespaidu, ka viņš nav „īstais” Lemberga kandidāts, bet tikai vēlēšanu pirmās tūres izgāšanai ziedota figūra. Tomēr pēc trešdienas notikumiem tiek prognozēts, ka prezidenta vēlēšanas varētu būt cīņa uz visu banku, kurā Lembergs par katru cenu vēlēsies pierādīt, ka vēl joprojām ir ietekmīgākais politikas spēlētājs. Fakts, ka Lembergs jau vismaz nedēļu zinājis par gaidāmajām tiesībsargu aktivitātēm, arī ļauj izvirzīt versiju, ka Bērziņa virzīšana bijusi nesagatavota improvizācija, kāda tā arī izskatījās, ar mērķi Lemberga jauno kriminālapsūdzību draudiem piešķirt politisku nokrāsu.
Šokēti, apjukuši un neziņā trešdienas lielāko daļu bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Saeimā. Sākotnējā reakcija, ko politiskajos konkurentos izraisīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas ZZS faktiskā līdera Aivara Lemberga privātīpašumā Puzē un kabinetā Ventspils domē, bija viedoklis, ka Valsts prezidenta vēlēšanu liktenis ir faktiski izšķirts – ZZS kandidātam Andrim Bērziņam, ņemot vērā Lembergam doto triecienu, nav izredžu. Bet jau pēc dažām stundām, kad bija skaidrs, ka Lembergs netiks apcietināts, prognozes apmeta kūleni.
Ventspils mēram pietuvinātā Kristīne Krasovska, trešdienas pēcpusdienā Saeimā ieradusies īsi pirms ZZS frakcijas sēdes, apsēdās nomaļus un savā iPad planšetdatorā saspringti lasīja ziņas. Deputāts Rihards Eigims trepju galā kādam kolēģim jautāja, vai frakcijas sēde vispār notiks. Zaļie zemnieki bija informācijas badā, nesaprotot, cik nopietni ir šoreiz: vai Lembergs tiks apcietināts, atstājot ZZS vienus pašus un ievainotus prezidenta vēlēšanu priekšvakarā?
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis rīta pusē bija zvanījis Lemberga pirmajam vietniekam Ventspils domē un partijā Latvijai un Ventspilij Guntim Blumbergam, lai uzzinātu, vai Lembergs nav apcietināts, bet atbildi nebija saņēmis. Neziņā bija arī Lemberga cilvēki Ventspilī – „šefs”, kā viņu sarunās ar trešajām personām sauc Blumbergs, nebija parādījies domē uz pulksten 11 plānoto tikšanos ar vizītē Ventspilī ieradušos ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Ap pusdienlaiku Blumbergs Pietiek atzina, ka Lembergam nav mēģinājis piezvanīt. Savam premjera kandidātam pats nebija mēģinājis zvanīt arī Brigmanis. Tas nebūtu ērti, ņemot vērā, ka Lembergs bija klāt KNAB kratīšanā, viņš skaidroja. Sazināties ar Lembergu ZZS līderis Saeimā saņēmās tikai vēlā pēcpusdienā, nosūtot uzmundrinošu īsziņu, ka zaļie zemnieki ir ar viņu. Tobrīd jau bija zināms, ka Lembergs ir uz brīvām kājām – viņš bija ieradies Ventspils Brīvostas pārvaldē, lai īsi sasveicinātos ar ārlietu ministru.
Pēdējo dienu notikumi ap Andra Bērziņa kā ZZS kandidāta izvirzīšanu bija radījuši nepārliecinošu iespaidu. Pirmkārt, pēkšņums, kas bija pārsteidzis pat pašus zaļos zemniekus un izraisījis iekšējos aizvainojumus, radot šaubas, vai Bērziņam būs visas 22 paša frakcijas balsis, otrkārt, Bērziņa personība, par kuru pat politiskie konkurenti no Vienotības atzina, ka viņš ir pārāk liels brīvdomātājs, lai ierakstītos Lembergam paklausīga prezidenta bildē, treškārt, viņa pagātnes saikne ar Andri Šķēli, kas lika apšaubīt, vai Lembergs vēlas Rīgas pilī prezidentu, kuram Šķēle var piezvanīt, kad vēlas. Tas viss mudināja domāt, ka Bērziņš nevar būt „īstais” kandidāts, bet drīzāk izvirzīts, lai palīdzētu ZZS pamatot nebalsošanu par Valdi Zatleru. Atsevišķi Vienotības vadoši politiķi pat bija aplēsuši, ka aptuveni sešas ZZS balsis varētu tikt Zatleram, nevis Bērziņam.
Tomēr jau dažas stundas pēc ziņas, ka pie Lemberga tiek veikta kratīšana, noskaņojums mainījās. „Mēs esam kā uzvilktas stīgas,” uz jautājumu, kā notiekošais ietekmēs ZZS taktiku prezidenta vēlēšanās, Pietiek teica ZZS frakcijas deputāte Iveta Grigule. Arī Gundars Daudze uzsvēra, ka ZZS izdarīs visu, lai Bērziņš jau pirmajā vēlēšanu tūrē tiktu ievēlēts prezidenta amatā. Izšķirošas Bērziņam būs Saskaņas centra balsis, kura līderis Jānis Urbanovičs izšķiršanos sola tikai pirmdien, tas ir, trīs dienas pirms balsojuma. Tomēr arī viņš prognozē, ka ZZS mobilizēsies pēc trešdienas notikumiem, jo tie pamodinās „latvisko spītu”.
Trešdien notikušās KNAB aktivitātes, par kuru nenovēršamību Lembergs bijis informēts jau vismaz nedēļu, varētu izskaidrot acīmredzami sasteigto un nesagatavoto ZZS prezidenta posteņa kandidāta Bērziņa izvirzīšanu. Tā, spriežot pēc notikumu gaitas un avotu stāstītā, varētu būt steigā radīts politisks fons, lai vēršanos pret trim oligarhiem censtos pasniegt kā politiski motivētu. Līdz tam ZZS šaurā lokā ticis spriests, ka savs kandidāts tiks virzīts tikai uz vēlēšanu otro tūri pēc Zatlera izgāšanas.
Lembergs tāpat kā cits „izkratītais” oligarhs Andris Šķēle otrdien paziņoja, ka KNAB aktivitāšu iemesls ir politisks – proti, pēc nedēļas gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Iesaistītās personas par gaidāmo bija informētas jau vairāk nekā nedēļu. Savukārt aizvadītajā piektdienā Rīgas Centra rajona tiesa sankcionējusi kratīšanas. Bērziņš negaidīti absolūtajam vairākumam zaļo zemnieku politiķu kā nākamais prezidenta kandidāts parādījās aizvadītajā trešdienā. Līdz tam kā reālākais ZZS kandidāts - bet vēlēšanu otrajai tūrei - šaurā lokā ticis uzskatīts vides ministrs Raimonds Vējonis. Bērziņa izvirzīšana viņam bijis negaidīts jaunums, un, nespējot atgūties no pāridarījuma sajūtas, Vējonis otrdienas rītā saviem partijas biedriem paziņoja, ka atkāpsies no ZZS valdes priekšsēdētāja amata.
Ja Bērziņa nesagatavotā izvirzīšana tikusi forsēta, gaidot KNAB aktivitātes, tas izskaidro gan šī procesa neveiklumu, gan nesakritības dažādu avotu stāstītajā par to, kā ZZS nonākuši līdz lēmumam par Bērziņa virzīšanu. Kāds avots Lembergam pietuvināto ZZS politiķu šaurajā lokā Pietiek apgalvoja, ka par Vējoni un Bērziņu kā par diviem kandidātiem, starp kuriem būs jāizšķiras, ticis nolemts pirms Lieldienām apspriedē starp Lembergu un uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem ZZS un Latvijai un Ventspilij politiķiem, kas notikusi Brigmaņa zemnieku saimniecībā Priedule Pūres pagastā. Tikmēr cits šīs apspriedes dalībnieks Pietiek uzsvēra, ka pie galda izskanējis tikai viens uzvārds – Vējoņa, bet Bērziņš neesot pat pieminēts.
ZZS iekšienē neoficiāli runā, ka Vējonis no prezidenta kandidātu loka izstumts, jo nav bijis ar mieru ciest upurus, proti, iet uz risku, tiekot izvirzītam uz vēlēšanu pirmo tūri. Savukārt Bērziņš šim riskam bijis gatavs. Ticis pat analizēts, ka Bērziņa reputācija, ja viņš pirmajā vēlēšanu tūrē netiktu ievēlēts, neciestu tik ļoti, lai viņu nemēģinātu virzīt vēlreiz, kā to atļauj likums.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
