Iesaki rakstu: 
Šā gada marta mēnesī pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklāja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija. Savukārt 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām.
Aptaujas rezultāti norāda uz būtisku tiesu objektivitātes un neatkarības apdraudējumu. Šīs ietekmes rezultātā tiek sastādīti nesaprotami, vāji argumentēti un acīmredzami pretlikumīgi spriedumi. Cieš valsts kopumā un katrs spriedumā norādītais cilvēks.
Ne tik sen tiesa nolēma apcietināt pavecu vīru - Aivaru Lembergu. Nešaubīgi tiesai ir jāabstrahējās no jebkādu personisku aizspriedumu esamības un jāpieņem pamatots, motivēts un likumīgs lēmums. Kaut arī vēl aizvien tiesas argumentācija nav zināma, tomēr šis gadījums, manuprāt, ilustrē klasisku "ietekmēšanās" gadījumu, kad augstākstāvošo pavēles netiek apspriestas. Ar šo domāju tieši lēmumu - apcietināt, nevis spriedumu kopumā.
Kaut arī Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var būt pamats apcietinājumam, tomēr arī šāds lēmums ir jāpamato. Turklāt jāievēro Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajā daļā norādītais, ka vienlaikus konstatējama (nevis izdomājama) arī varbūtība, ka persona izvairīsies no sprieduma izpildes.
No malas šāds apcietinājums izskatās visai neparasts, neloģisks un viennozīmīgi vērsts ne uz kriminālprocesa/tiesvedības aizsardzību un nodrošināšanu. Piemēram, kāds jaunietis ticis notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomēr tiesas zālē nav ticis apcietināts, jo tiesa nav domājusi, ka viņš aizbēgs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).
Šis piemērs nav vienīgais, bet spilgti ilustrē likuma piemērošanas atbilstoši vajadzībām gadījumu. Acīmredzot slepkavība nav sabiedriski bīstams noziegums, lai vērtētu apcietinājumu no sabiedrības drošības skatupunkta. Savukārt vecs vīrs, kurš, domājams, ja būtu gribējis, jau sen būtu uzsācis ilgstošu ārstniecības kursu kādā no Austrijas slimnīcām, bet to nav darījis, ir tik bīstams, ka jāpiemēro pats stingrākais drošības līdzeklis un citi drošības līdzekļi nespēs nodrošināt normālu tiesvedību.
Cik var spriest pēc tiesas sēžu apmeklējumiem, tad A. Lembergs nav no sēdēm izvairījies. Līdz ar to gadījumā, ja pastāvēja pamatots tiesvedības traucēšanas risks, tiesa varēja noteikt mājas arestu, policijas uzraudzību vai aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu. Domājams, ka par šāda riska esamību neliecināja nekas.
2016. gadā Valsts probācijas dienests kopā ar Tieslietu ministriju vērtēja elektroniskās uzraudzības sistēmas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, tika plānots pilnveidot tiesisko regulējumu, lai tiesu praksē attiecībā uz elektronisko uzraudzību līdzīgos gadījumos elektroniskās uzraudzības termiņš būtu līdzīgs. Otrkārt, tika vērtēta iespēja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemēram, uzreiz pēc notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam, ja nodarītais likumpārkāpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).
Tomēr tālāk par vērtēšanu šīs iestādes nav tikušas. Jo elektroniskās uzraudzības piemērošana joprojām ir visai sarežģīts process. Turklāt tā ir pieejama ierobežotam notiesāto personu lokam, kurš tā arī nav ticis paplašināts. Līdz ar ko vēlos aktualizēt elektroniskās uzraudzības piemērošanas nosacījumu paplašināšanas nepieciešamību.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi uz apcietinājuma piemērošanas kā galējā līdzekļa raksturu. T.i. apcietinājums piemērojams kā galējais līdzeklis, kad citi līdzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka būtu nepieciešams iekļaut elektroniskās uzraudzības subjektu starpā arī vēl nenotiesātās personas. Kā alternatīvu apcietinājumam.
Šādi tiktu samazināts ieslodzīto skaits (ietaupīti līdzekļi), mazinātos nepamatoto apcietinājumu skaits un arī tiesām nebūtu jāpiemēro apcietinājums situācijās kad to var nepiemērot, bet personas uzraudzība ir nepieciešama stingrāka par policijas īstenoto (kā drošības līdzeklis). Arī situācijā, kad tiesa varētu aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, bet apcietinātajam naudas nav, elektroniskā uzraudzība būtu adekvāts risinājums.
Mūsdienās tiek rekomendēts noteikt notiesātajiem sodus, kas nebūtu saistīti ar brīvības atņemšanu (ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 65/230, 1 para.). Līdz ar ko būtu jāpaplašina elektroniskās uzraudzības piemērošanas iespējas arī notiesātajiem.
Jāsecina, ka joprojām tiesvedības daudzos gadījumos notiek pēc grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" aprakstītajiem scenārijiem. Cerēsim, ka vismaz notiekošajā kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesa nostāsies likuma pusē. Kaut arī civiltiesiska strīda pārvēršana par kriminālprocesu rada pamatotas šaubas par jebkādu tiesiskumu un neitralitāti arī šajā kriminālprocesā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
