Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu
Valsts prezidenta kanceleja19.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
E. Levits atzīmēja pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos kā ļoti būtisku Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas un tiesiskas valsts vērtību apzināšanā, stiprināšanā un izplatīšanā, kā arī uzklausīja NVO pārstāvjus par organizāciju iecerētajām aktivitātēm. Abas puses bija vienisprātis, ka Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas vērtību un tās stiprināšanas iespējām.
E. Levits informēja par plānotajām aktivitātēm Satversmes simtgades aspektā – Valsts prezidenta kanceleja rīko jauniešu diskusiju ciklu “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Līdz 2023. gada 15. februārim šādas diskusijas notiks Rīgā un visās piecās vēsturiskajās zemēs sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā, Vidzemes Augstskolu un debašu klubu “QUO Tu domā?”.
Tāpat Valsts prezidenta kanceleja kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju š. g. 16. februārī rīkos starptautisku zinātnisko konferenci “Latvijas Republikas Satversmei 100”, kur ar referātu uzstāsies arī V. E. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Dr. Frank-Walter Steinmeier).
Savukārt š. g. 11. februārī Rīgas pilī tiks rīkota konference, veltīta 10 gadiem kopš Valsts valodas referenduma. Tajā tiks runāts par pavērsienu nacionālajā, tiesiskajā un politiskajā apziņā, kas notika šī referenduma iespaidā un vēlāk īstenotajām reformām.
NVO pārstāvji kā vienus no būtiskiem sektora uzdevumiem šim gadam uzsvēra NVO tiesiskā regulējuma jautājumus, sabiedrības noturības stiprināšanu demokrātijā, rudenī gaidāmo vēlēšanu procesa monitoringu un jaunus līdzdalības formu meklējumus mērķgrupu uzrunāšanai. Organizācijas dalījās ar informāciju par plānotajām diskusijām un aktivitātēm, tai skaitā Demokrātijas nedēļas laikā š. g. maijā.
Sarunā tika arī atzīmēts, ka jaunieši ir īpaša mērķauditorija, ņemot vērā viņu tiesības iesaistīties Latvijas politikas veidošanā un zināmu digitālo nogurumu, ko nesis Covid-19 pandēmijas laiks. NVO pārstāvji uzsvēra, ka ir noskaņoti raudzīties pēc jaunām līdzdalības formām un mehānismiem, kas sasniegtu tos cilvēkus, kuri šobrīd kūtri iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs.
Valsts prezidents izteica cerību, ka attīstību gūs projekts “Dators ikvienam bērnam”, kas veicinās skolēnu digitālās prasmes un iespējas digitālās līdzdalības formātos.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ASV prezidenta Džo Baidena pagājušā gada nogalē rīkotajā Demokrātijas samitā ir uzsvēris Latvijas apņēmību stiprināt pilsonisko sabiedrību, tai skaitā paaugstinot medijpratības kapacitāti un dezinformācijas pētniecību un atmaskošanu.
NVO pārstāvji pauda gandarījumu, ka Latvijas valsts prezidenta runā tika uzsvērti arī godīgas finanšu politikas stiprināšanas jautājumi. Runājot par Latvijas demokrātijas procesu pieredzi, tika uzsvērts, ka arī turpmāk NVO pārstāvji būs iesaistīti Eiropas Savienības Austrumu partnerības dialogā. Valsts prezidents šajā kontekstā uzsvēra Krimas platformas starptautisko nozīmi, globālās pilsoniskās un politiskās sabiedrības dienaskārtībā turpinot uzturēt jautājumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.
Valsts prezidenta sarunā ar NVO pārstāvjiem piedalījās Kristīne Zonberga, Agnija Jansone, Agnese Frīdenberga, Andris Gobiņš, Āris Ādlers, Inese Vaivare un Baiba Ziemele. Tika nolemts turpināt šo dialogu, sniedzot konkrētus priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
