Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu
Valsts prezidenta kanceleja19.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
E. Levits atzīmēja pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos kā ļoti būtisku Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas un tiesiskas valsts vērtību apzināšanā, stiprināšanā un izplatīšanā, kā arī uzklausīja NVO pārstāvjus par organizāciju iecerētajām aktivitātēm. Abas puses bija vienisprātis, ka Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas vērtību un tās stiprināšanas iespējām.
E. Levits informēja par plānotajām aktivitātēm Satversmes simtgades aspektā – Valsts prezidenta kanceleja rīko jauniešu diskusiju ciklu “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Līdz 2023. gada 15. februārim šādas diskusijas notiks Rīgā un visās piecās vēsturiskajās zemēs sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā, Vidzemes Augstskolu un debašu klubu “QUO Tu domā?”.
Tāpat Valsts prezidenta kanceleja kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju š. g. 16. februārī rīkos starptautisku zinātnisko konferenci “Latvijas Republikas Satversmei 100”, kur ar referātu uzstāsies arī V. E. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Dr. Frank-Walter Steinmeier).
Savukārt š. g. 11. februārī Rīgas pilī tiks rīkota konference, veltīta 10 gadiem kopš Valsts valodas referenduma. Tajā tiks runāts par pavērsienu nacionālajā, tiesiskajā un politiskajā apziņā, kas notika šī referenduma iespaidā un vēlāk īstenotajām reformām.
NVO pārstāvji kā vienus no būtiskiem sektora uzdevumiem šim gadam uzsvēra NVO tiesiskā regulējuma jautājumus, sabiedrības noturības stiprināšanu demokrātijā, rudenī gaidāmo vēlēšanu procesa monitoringu un jaunus līdzdalības formu meklējumus mērķgrupu uzrunāšanai. Organizācijas dalījās ar informāciju par plānotajām diskusijām un aktivitātēm, tai skaitā Demokrātijas nedēļas laikā š. g. maijā.
Sarunā tika arī atzīmēts, ka jaunieši ir īpaša mērķauditorija, ņemot vērā viņu tiesības iesaistīties Latvijas politikas veidošanā un zināmu digitālo nogurumu, ko nesis Covid-19 pandēmijas laiks. NVO pārstāvji uzsvēra, ka ir noskaņoti raudzīties pēc jaunām līdzdalības formām un mehānismiem, kas sasniegtu tos cilvēkus, kuri šobrīd kūtri iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs.
Valsts prezidents izteica cerību, ka attīstību gūs projekts “Dators ikvienam bērnam”, kas veicinās skolēnu digitālās prasmes un iespējas digitālās līdzdalības formātos.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ASV prezidenta Džo Baidena pagājušā gada nogalē rīkotajā Demokrātijas samitā ir uzsvēris Latvijas apņēmību stiprināt pilsonisko sabiedrību, tai skaitā paaugstinot medijpratības kapacitāti un dezinformācijas pētniecību un atmaskošanu.
NVO pārstāvji pauda gandarījumu, ka Latvijas valsts prezidenta runā tika uzsvērti arī godīgas finanšu politikas stiprināšanas jautājumi. Runājot par Latvijas demokrātijas procesu pieredzi, tika uzsvērts, ka arī turpmāk NVO pārstāvji būs iesaistīti Eiropas Savienības Austrumu partnerības dialogā. Valsts prezidents šajā kontekstā uzsvēra Krimas platformas starptautisko nozīmi, globālās pilsoniskās un politiskās sabiedrības dienaskārtībā turpinot uzturēt jautājumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.
Valsts prezidenta sarunā ar NVO pārstāvjiem piedalījās Kristīne Zonberga, Agnija Jansone, Agnese Frīdenberga, Andris Gobiņš, Āris Ādlers, Inese Vaivare un Baiba Ziemele. Tika nolemts turpināt šo dialogu, sniedzot konkrētus priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
