Lidosta pārtrauc iepirkumu pēc tam, kad Siliņas vīra firmas piedāvājums paliek otrajā vietā
PIETIEK24.07.2012.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskā lidosta Rīga izbeigusi aptuveni miljonu vērtu iepirkuma procedūru pēc tam, kad uzvaru tajā nav izdevies nodrošināt firmai, kura saistīta ar tā dēvētā neatkarīgo deputātu sešinieka politisko aizmuguri, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Saeimas deputāte Elīna Siliņa, kuras civilvīram Andrim Treijam pastarpināti piederošā SIA RBSSKALS serviss pretendējusi uz vērienīgu līgumu ar "sešinieka" politiski pārraudzītās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību, noliedz iepirkuma ietekmēšanu caur "sešinieka" pārstāvi lidostas valdē, valmierieti Kasparu Ozoliņu.
Aptuveni miljonu latu vērtais līgums uz trim gadiem par lidostas telpu uzkopšanu pirms pusotra mēneša ticis izbeigts. Oficiālais iemesls, ko min amatpersonas, - atverot pretendentu piedāvājumus, secināts, ka lidostai nebūs ekonomiskā ieguvuma no telpu uzkopšanas nodošanas ārpakalpojumā. Neoficiāli izskan, ka konkurss izbeigts pēc tam, kad vairāku nedēļu "politiskā kašķī" nav izdevies panākt "vajadzīgās firmas" uzvaru konkursā. Siliņas civilvīram pastarpināti piederošās SIA RBSSKALS serviss piedāvājums cenas ziņā izrādījies tikai otrais labākais.
Starp SIA RBSSKALS serviss amatpersonām deputātes Siliņas vīrs Treijs neparādās. Tomēr viņam pastarpināti caur SIA Damma, kas ir šīs firmas vienīgā īpašniece, pieder 26,57% RBSSKALS serviss kapitāldaļu, rāda Lursoft dati. Pārējie 73,43% pieder RBSSKALS īpašniekam Mārim Saukānam. Abi ir arī SIA Damma vienīgie valdes locekļi. Siliņa noliedz jebkādu "sešinieka" politiski pārraudzītās satiksmes jomas iepirkumu ietekmēšanu par labu vīra biznesam. Arī Ozoliņš, kurš drīz pēc "sešinieka" ienākšanas SM nonāca ministra birojā un lidostas valdē, uzsver, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs".
Politiķes Siliņas skaidrojumos par Ozoliņa darbību SM tomēr uzpeldēja līdz šim visu pušu noliegtais fakts, ka viņš ir šīs deputātu grupas ieteikts cilvēks. "Viņš ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš tāpat kā Klāvs Olšteins [SM parlamentārais sekretārs] palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos," Ozoliņu, kurš līdz šim ticis oficiāli raksturots kā Valmieras domes jurists, kura CV nejauši nonācis uz satiksmes ministra Aivja Roņa galda, raksturoja Siliņa.
Oficiāls paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā par atklātu konkursu telpu uzkopšanas pakalpojumu iepirkšanai lidostā Rīga parādījās 2. janvārī. Bija plānots, ka pieteikumu iesniegšana beigsies 27. februārī, bet konkursa norisi aizkavēja divu grozījumu izdarīšana konkursa nolikumā.
Apsvērumi telpu uzkopšanas nodošanai ārpakalpojumā bija saistīti ar lidostas vēlmi atbrīvoties no specifiskas, tās pamatdarbībai netipiskas funkcijas un salīdzinoši nelieliem, bet piņķerīgiem saimnieciskiem konkursiem, kas ik gadu jāizsludina vairāki, lai šo funkciju pildītu, piemēram, tualetes papīra, šķidro ziepju un citu preču iepirkšanai.
Līdz pavasarim telpu uzkopšanas konkurss gājis savu gaitu, bet tad, kādas iesaistītās amatpersonas vārdiem runājot, "sākās politisks kašķis". Atverot kopumā septiņu firmu iesniegtos piedāvājumus, atklājies, ka labāko cenu piedāvājusi, nevis ar deputātu sešinieku saistītā RBSSKALS serviss, bet SIA Cleanhouse, kuras piedāvātā līguma summa uz trim gadiem bijusi par 76 015,86 latiem mazāka. RBSSKALS serviss, kuras līdzīpašnieks ir deputātes Siliņas vīrs, lidostai piedāvājis telpu uzkopšanu trīs gadus veikt par 1 021 129,02 latiem, bet Cleanhouse - par 945 113,16 latiem.
Pēc vairāku nedēļu iekšējiem strīdiem, kuros nav atrasti argumenti, kā panakt līguma slēgšanu ar "vajadzīgo firmu", izlemts, ka iepirkumu procedūra tiks izbeigta, par ko 30. maijā parādījusies oficiāla publikācija IUB mājaslapā. Ozoliņš iejaukšanos konkursa norisē RBSSKALS serviss interesēs kategoriski noliedz, viņš kā lidostas jaunais valdes loceklis konkursam "pieslēdzies ar svaigu galvu" jau tā norises gaitā. Iepirkuma procedūra esot izbeigta, jo "netika saskatīts ekonomiskais ieguvums". Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse Pietiek kā vēl vienu konkursa izbeigšanas iemeslu minēja, ka telpu uzkopšanas nodošana ārpakalpojumā uztraukusi lidostas apkopēju arodbiedrību un bijušas bažas, ka ar to neizdosies vienoties par jaunu kārtību.
Tieši lidostas apkopēju neapmierinātība kā galvenais iemesls konkursa izbeigšanai minēts konkursā uzvarējušās, bet līgumu tā arī neieguvušās SIA Cleanhouse vadībai. Tā no komentāriem atturējās, bet Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija, starp kuras biedriem ir arī šī firma, lidostas konkursa izbeigšanas oficiālo ieganstu, Pietiek komentēja kā "dīvainu", paužot aizdomas, ka tas nav bijis patiesais iemesls.
Lēmums par telpu uzkopšanas nodošanu ārpakalpojumā tika pieņemts vēl lidostas vecās valdes laikā, pašā gada sākumā. To, ka konkurss ticis izsludināts, vēl pirms viņš sāka strādāt lidostā, uzsver arī Ozoliņš, par kura iecelšanu lidostas valdē SM paziņoja 9. martā.
Tomēr faktiski Ozoliņš, izmantodams satiksmes ministra padomnieka autoritāti, SM kapitālsabiedrības sāka apciemot jau ilgi pirms tam. 2. decembrī, dienu pēc Ozoliņa stāšanās Roņa padomnieka amatā, Pietiek rakstīja: neoficiāli jau pāris nedēļas pirms tam izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”. Pats Ozoliņš toreiz to Pietiek kategoriski noliedza.
Pēc vairāk nekā pusgada darbības avoti SM un tās kapitālsabiedrībās Ozoliņu tagad raksturo kā cilvēku, kurš izmanto deputātu sešinieka politisko ietekmi ministrijā un satiksmes ministra uzticību, cenšoties kontrolēt iepirkuma procesus satiksmes sfērā. Ministrs Ronis, kad Pietiek viņam pirms neilga laika jautāja, vai viņš nebažījas, ka Ozoliņa darbošanās var kaitēt ministra rputācijai, uzsvēra, ka savam padomniekam uzticas un viņam neesot informācijas, kas to liktu apšaubīt.
Neformāli darbojas sistēma, ka kapitālsabiedrību iepirkumiem, kuru summa pārsniedz 100 000 latu gadā, zaļā gaisma tiek saskaņota ar ministra biroju, un ministra juridiskajam padomniekam jau šajā stadijā ir iespēja ietekmēt procesu. "Mēs jau esam pieraduši, ka priekšā būs Ozoliņš, kurš, ja gribēs, nobremzēs," Pietiek neoficiāli izteicās avots kādas SM kapitālsabiedrības vadībā. Tāpat zināms, ka drīz pēc Ozoliņa ierašanās lidostā viņš panācis jauna - Juridiskā departamenta - izveidi, kuras vadītājas amatam atvedis valmierieti Laumu Jenču. Ozoliņš Pietiek kategoriski atteicās komentēt, kādas attiecības viņu saista ar Jenču un kur abi iepazinušies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
