Lidosta "Rīga" atteikusies no cietušās statusa “Flika atcelto reisu lietā”
PIETIEK25.02.2014.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Uzskatot, ka nav iespējams aprēķināt precīzus zaudējumus, kādi lidostai radušies no kopumā divdesmit 2011. gada septembrī atceltajiem reisiem un, ņemot vēra, ka šis ir bijis tikai piliens uz kopumā 409 togad atcelto reisu fona, Starptautiskā lidosta Rīga gada sākumā atteikusies no cietušā statusa lietā pret bijušo airBalticvadītāju Bertoltu Fliku, kuru Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības par šo epizodi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Brīdī, kad izgāzies plāns lidostas valdē iecelt Vienotības līderiem pietuvināto Olitu Augustovsku, tiek apsvērta visas esošās valdes vai atsevišķu tās locekļu atlaišana, kas atvieglotu izmaiņu izdarīšanu amatpersonu sastāvā. Formāli lidostas valdes priekšsēdētāja Alda Mūrnieka prombūtnē atbildi Ģenerālprokuratūrai parakstījis valdes loceklis Agris Balodis un atkārtoti – valdes loceklis Andis Damlics, kuri tādēļ arī nokļuvuši iespējamo atlaižamo sarakstā.
Ģenerālprokuratūra pērnā gada rudenī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālvajāšanas uzsākšanai saņēma lietu pret bijušo airBaltic šefu Bertoltu Fliku, kurā viņam inkriminēta ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, nepamatoti atceļot vairākus lidsabiedrības reisus 2011. gada 12. un 13. septembrī, tā radot mantisku zaudējumu lielā apmēra. Tiek uzskatīts, ka Fliks par reisu atcelšanu tobrīd lēmis, lai dramatizētu airBaltic finanšu situāciju, tādējādi izdarot spiedienu uz valdību, lai tā pieņem lēmumus saistībā ar airBaltic pamatkapitala palielināšanu jeb, citiem vārdiem, valsts finanšu piešprici tobrīd privātā akcionāra vēl kontrolētajā uzņēmumā.
Lidostas lēmums nepieteikties par cietušo un neizvirzīt pretenzijas par materiālo kompensāciju neatvieglo Ģenerālprokuratūras pozīciju iespējamajā tiesvedībā pret Fliku. Tāpat zināms, ka nākot atklātībā informācijai par nu jau valsts kontrolēto airBaltic un patieso apmēru, kādā valsts sniegusi netiešo atbalstu lidsabiedrībai, tiesvedība par bijušā privātā akcionāra nodarītajiem zaudējumiem lidsabiedrībai, mazinātu spiedienu uz valdību. Tādēļ lidostas pozīcija nepieteikties par cietušo “Flika atcelto reisu lietā” radījusi neapmierinātību Ģenerālprokuratūrā un valdības aprindās.
Attiecīgs pieprasījums no Ģenerālprokuratūras rakstveidā paziņot, vai Starptautiskā lidosta Rīga piekrīt būt par cietušo kriminālprocesā pret Fliku un iesniegs zaudējumu kompensācijas pieteikumu vai izmantos citas cietušā tiesības, lidostā saņemts pērnā gada 27. decembrī. Lidostas valde 15. janvārī un atkārtoti 4. februārī informējusi Ģeneralprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Aldi Punduru, ka lidostai nav pamata tikt atzītai par cietušo un nav pamata izmantot cietušā tiesības. Atbildes valdes pilnvarojumā parakstījuši valdes locekļi Agris Balodis un Andis Daimlics.
Lidosta nevarot aprēķināt un pieprasīt no aviokompānijām iespējamos neiegūtos ieņēmumus sakarā ar aviokompāniju reisu atcelšanu, jo lidostai neesot iespējams iegūt precīzu informāciju par iegādāto aviobiļešu skaitu, pasažieru skaitu, kā arī transfēra pasažieru daudzumu, tādējādi noteikt precīzu iespējamo neiegūto ieņēmumu apmēru, atbildē Ģenerālprokuratūrai, kas nosūtīta arī Satiksmes ministrijai, pamato lidostas valde.
Lidosta savā lēmumā par cietušā tiesību neizmantošanu “Flika atcelto reisu lietā” atsaucas uz Civillikuma 1787. pantu, kas noteic, ka aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam, ka zaudējums nodarīts. Lidosta arī atsaucas uz Krimināllikuma 97. panta pirmo daļu, ka cietušajam jāpiesaka kaitējuma apmēru.
Lidosta savu lēmumu papildus argumentē arī ar faktu, ka 2011. gada septembrī dažādu iemeslu - laika apstākļu, tehnisku problēmu un citu ķibeļu dēļ - tika atcelti nevis 20, bet 42 reisi, bet kopumā togad – 409 reisi. No statistikas par 2011. gadā atcelto reisu skaitu pa mēnešiem redzams, piemēram, ka jūnijā atcelti 60 reisi. Jūnijā tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) intervijā Rietumu radio paziņoja, ka airBaltic draud maksātnespēja, un toreiz zaudējumu radīšanu lidsabiedrībai politiķim pārmeta Fliks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.