Likumprojektu izskatīšanas veids Saeimas komisijā degradē parlamentāro kultūru
Maija Pētermane, Edmunda Sprūdža preses sekretāre*05.11.2013.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
“Vairākiem Saeimas budžeta komisijas deputātiem ir nopietni jāpārdomā, kā viņi izmanto tautas doto mandātu, jo veids, kādā tiek skatīti valstiski svarīgi likumprojekti, ir zem katras kritikas un degradē parlamentāro kultūru,” ir pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
“Komisijas uzdevums ir augstā profesionālā līmenī izvērtēt priekšlikumus, uzklausīt viedokļus un nopietnā diskusijā pieņemt lēmumu par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu, bet tā vietā budžeta komisijā šodien norisinājās absolūtas neprofesionalitātes paraugstunda,” pauž ministrs.
Viņš uzsver, ka likumprojekts tapis vairākus mēnešus sadarbībā ar dažādu nozaru pārstāvjiem un deputāti nevis sniedz tam profesionālu vērtējumu, bet gan atrauti no šīs diskusijas komisijas sēdē izvērš balagānu, demonstrējot nekompetenci un neiedziļināšanos.
Par to liecina komisijas sēdes norise un dažādi absurdie epiteti, kas ne mazākā mērā neattiecas uz šo likumprojektu. Piemēram, Saeimas deputāti ieslīga diskusijās par to – ir vai nav labi, ka, atverot datoru, uz ekrāna parādās pikantas bildes, bet citi deputāti iegrima pārdomās, kā viņi varēs izplatīt savu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Deputātiem raizes sagādāja arī tādu izdevumu kā Princese un Žirafe iespējama aplikšana ar dabas resursu nodokli, lai arī iesniegtais likumprojekts to nepārprotami neparedz.
Tāpat deputāti uzskatīja par nepieciešamu likumprojekta jēgu konfrontēt ar pieņēmumu, ka pret vecāku kundzi, kura par pašas adītajām zeķēm vēlas pastāstīt kaimiņiem, būs sarežģīti vērst nodokļu administrēšanas pasākumus. Ministrija norāda, ka tam nav nekāda sakara ar piedāvātā likuma jēgu vai piemērošanas būtību.
Savukārt komisijas vadītājs nespēja novadīt likumprojekta izskatīšanu līdz galam, rīkojot konkursu par to, kurš ieņems viņa vietu, piedāvājot to gan ministrijas valsts sekretāram, gan citiem klātesošajiem.
Par sēdes norises līmeni liecināja arī fakts, ka deputātu skaits, kas piedalās balsojumos vairākkārt mainījās, kā arī apstāklis, ka sākotnēji deputāti ieceri atbalstīja, bet pēc pārtraukuma tomēr noraidīja.
“Ir ļoti skumji, ka vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas parlamentā valstiski svarīgi likumprojekti tiek izskatīti šādā līmenī. Var droši apgalvot, ka jebkura dzīvokļa kooperatīva kopsapulce notiek augstākā līmenī,” uzsver ministrs.
“Vēl jo vairāk žēl tā darba, laika un ieguldījuma, kādu ir veikuši vides eksperti un ministrijas darbinieki, izstrādājot likumprojektu, saskaņojot to starp ministrijām, vairākkārt virzot uz Ministru kabinetu, strādājot ar priekšlikumiem no dažādām nozarēm. Daudzu tādu cilvēku, kuriem reāli rūp vides kvalitāte un dabas resursu efektīva izmantošana, darbu tik neprofesionāla komisijas darba dēļ šobrīd nākas norakstīt,” piebilst E. Sprūdžs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosināja dabas resursu nodokli piemērot neadresētajiem reklāmas izdevumiem, ieskaitot politisko partiju reklāmas avīzes.
Ministrs uzsver, ka, ieviešot dabas resursu nodokli neadresētajiem reklāmas sūtījumiem, nolūks ir samazināt papīra daudzumu, kas lielos apjomos tiek ražots un mests pastkastēs, no kurienes tas lielākajā daļā gadījumu nekavējoties nonāk atkritumu tvertnē vai vidē. Priekšlikumi paredzēja, ka solidāra atbildība par vides piesārņošanu jāuzņemas arī uzņēmumiem, kas pieņem lēmumu šādu materiālu drukāt un izplatīt.
* Pietiek ir uzskatījis par nepieciešamu veikt tekstā apjomīgus pareizrakstības labojumus, lai tas būtu precīzāk uztverams
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.