Linda Liepiņa no KPV LV pieķerta melos, Kaimiņš piekrāpj arī tautiešus ārzemēs
Otto Ozols26.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši noteikti atceras, ka arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Artuss Kaimiņš brauca pie ciemos un solījās aizstāvēt viņu intereses. Tagad viņš to dara atkal. Iepriekšējā reizē viņš samelojās un piekrāpa. Tagad šo melu stafeti pārņēmusi arī viņa partijas biedre Linda Liepiņa.
Ar Lindu Liepiņu tikos RīgaTV24 tiešraides diskusijā 17. septembrī raidījumā “Kārtības rullis.” Raidījumā jautāju viņai, kāpēc Artuss Kaimiņš, KPV LV vadītājs un Saeimas deputāts faktiski nav piedalījies Diasporas likuma izstrādē? Jo tieši darbs ir likumiem ir vissvarīgākais deputāta uzdevums, tieši no tā būs atkarīgs, kāds būs tiesības, iespējas tautiešiem ārzemēs saistībā ar Latviju. Vai Artuss šim darbam nodevās ar visu spēku un enerģiju? Nē, viņš izvēlējās darīt, kaut ko pavisam citu, bet par ko mazliet vēlāk.
Tātad - Linda Liepiņa “Kārtības ruļļa” diskusijā vispirms mēģināja izvairīties no atbildes par savas partijas vadītāja paveikto diasporas likuma veidošanā, it kā viņš iepriekš neko nebūtu solījis vēlētājiem ārzemēs: “Vai tiešām Jūs vēlaties, lai viņš (Kaimiņš) klonējas, teleportējas, piedalās visās komisijas sēdēs …?”
Bet tad Linda Liepiņa turpināja, pārliecinoši apgalvojot: “Mūsu (KPV LV) valdes loceklis Miks Vizbulis, kurš ir arī “Daugavas Vanagu” valdes loceklis, viņš ir piedalījies Diasporas likuma veidošanā no A līdz Z.” (1) Un tālāk jau sekoja KPV LV tik ierastie personīgie pārmetumi oponentam.
Jau pēc raidījumā sazinājos ar diviem cilvēkiem, kuri patiešām ļoti aktīvi ir bijuši iesaistīti Diasporas likuma izstrādē, kas bija sarežģīts, ilgstošs un darbietilpīgs process. Darba grupa strādāja daudzus mēnešus, un tajā bija pārstāvji arī no astoņām nozaru ministrijām, diasporas organizācijām - Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības -, kā arī kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kopumā apvienojot vairāk nekā 30 augsta līmeņa ekspertus. (2)
Jautāju darba grupas vadītājam, kurš jau gadiem strādājis pie šī projekta, - Saeimas deputātam Rihardam Kolam (NA) - vai atbilst patiesībai Lindas Liepiņas apgalvojums, ka KPV LV aktīvi iesaistījās likuma izstrādē “no A līdz Z?”
Kols atbildēja: “KPV LV nav piedalījusies nedz darba grupa, nedz arī iesniegusi jelkādus priekšlikumus. Viens priekšlikums, patiesībā - komentārs bija no M. Vizbuļa - to viņš iesniedza “Daugavas Vanagu” fonda vārdā kā valdes loceklis. To pašu priekšlikumu/komentāru - darba grupa neatbalstīja.”
Viņa teikto apstiprināja arī Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde, sakot: “Miks Vizbulis no “Daugavas Vanagu” fonda Lielbritānijā vienā brīdi man zvanīja, interesējās un sagatavoja vienu rakstisku priekšlikumu. Pēc tam vairs neiesaistījās. Visa redzamajā daļā es esmu bijusi klāt, un nekur nebija nekādas iesaistes no KPV, izņemot šo vienu epizodi.” Tiesa, viņa norādīja, ka M. Vizbulis vēl piedalījies vienā ELA rīkotā konferencē Londonā, bet tas arī viss. To nekādā gadījumā nevar uzskatīt par dalību “No A līdz Z,” kā to publiski paziņoja Linda Liepiņa.
Tātad vismaz divi šīs darba grupas pārstāvji liecina, ka Lindas Liepiņas teiktais par M. Vizbuļa un KPV LV iesaisti Diasporas likuma darbā neatbilst patiesībai. Proti, viņa ir melojusi.
Bet kas tad traucēja Artusam pilnvērtīgi iesaistīties diasporas interešu aizstāvībā? Izrādās, ka, sākot darbu šajā Saeimā, Artusam svarīgāk par tautiešiem ārzemēs izrādījās… visprastākais iespējamais polittūrisms. Deputāti reizēm mēdz izdomāt dažādus iemeslus, lai paceļotu pa pasauli uz nodokļu maksātāju rēķina. To steigšus metās izmantot arī Kaimiņš. Pēkšņi izrādījās, ka viņš ir liels… Vidusjūras lietu eksperts un iesaistījās Saeimas “Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā.” (3)
Viņš arī safilmēja iespaidus, jo līdzi bija paņēmis kameru. (4) To, cik šādas konferences ir bezjēdzīgas un faktiski ir aizsegs politiķu ceļojumiem uz siltajām zemēm, apstiprina arī traģiskie rezultāti, kurus varam novērtēt jau ar laika distanci. Artuss savā video aizkustinoši apspriež bēgļu problēmas. Tomēr tā ir tukša runāšana. Protams, ka polittūrisma braucieni nopietnas problēmas nerisina. Kaut arī bēgļu skaits ir samazinājies, patiesībā šobrīd situācija ir kļuvusi vēl kriminālāka, noslīkušo skaits pieaug.
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem šogad, mēģinot šķērsot Vidusjūru, miruši vairāk nekā pusotrs tūkstotis bēgļu un migrantu. Vairāk nekā puse no nāves gadījumiem reģistrēti tikai jūnijā un jūlijā vien. ANO Bēgļu aģentūra norāda, ka cilvēku kontrabandisti izmanto arvien nedrošākas un sliktākā stāvoklī esošas laivas, kas parasti ceļā dodas, cilvēku pārpildītas. (5)
Protams, Artusu par to vainot nevar, jo pēc gada “darba” šajā Vidusjūras polittūrisma grupā viņam tā spiestā kārtā bija jāpamet. Bet tas nenozīmēja, ka viņš atrada laiku pievērsties Diasporas likuma izstrādei. Pats nopietnākais un atbildīgākais, ko viņš varēja paveikt tautiešu labā ārzemēs, izrādījās deputātam Kaimiņam un viņa partijai nepietiekami svarīgs. Tai pašā laikā Linda Liepiņa, viena no KPV LV līderēm, nekautrējās melot par KPV LV lomu šī likuma izveidošanā. Nepildīti solījumi, meli un svešu nopelnu piesavināšanās - vai tā būs partija, kas nesīs cerētās pārmaiņas?
Protams, KPV LV pārstāvji ārzemēs var mēģināt izdomāt kādas labas atrunas, bet fakti paliek fakti. Bezjēdzīgs polittūrisms KPV LV līderim šķita svarīgāks par darbu tautiešu interešu aizstāvībā. Viena no partijas līderēm izvēlējās klaji melot TV tiešraidē. Ar ko tieši viņi ir labāki par tām partijām, kuras KPV LV solās nomainīt?
Avoti:
1.RīgasTV24 raidījums “Kārtības rullis.” L. Liepiņa par KPV LV un Diasporas likumus 21’57” – https://xtv.lv/rigatv24/video/nPBGaXAq78o-17_09_2018_kartibas_rullis_2_dala
2. Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diaspora likuma projektu
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/26916-saeima-konceptuali-atbalsta-jauna-diasporas-likuma-projektu
3. Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu. https://likumi.lv/doc.php?id=270300
4.ARTUSA KAMERA Lisabona. Bēgļi. Korupcija (2015.05.15) https://www.youtube.com/watch?v=kUa_ZXs2NtA
5. Kaut migrantu plūsma samazinās, bojāgājušo skaits Vidusjūras ūdeņos arvien pieaug. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kaut-migrantu-plusma-samazinas-bojagajuso-skaits-vidusjuras-udenos-arvien-pieaug.a288208/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
