LTV: Briškens pie mums piecās nedēļās ir uzstājies nieka desmit reižu
PIETIEK24.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tas tā nākas, ka otro mazāko mandātu skaitu 14. Saeimā saņēmušās partijas „Progresīvie” premjera amata kandidāts, ar savu nepievilcīgo lomu krievu lidmašīnu iepirkšanas mēģinājuma shēmā pazīstamais Kaspars Briškens ir kļuvis par „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas visiecienītāko personāžu? Šodien Pietiek bez kādiem komentāriem publicē LTV valdes locekļa Kaspara Odiņa skaidrojumu, kas saņemts uz Lato Lapsas oficiālu informācijas pieprasījumu:
„Laikā pēc 14.Saeimas vēlēšanām kopš 2022. gada 2. oktobra līdz 9. novembrim LTV Ziņu dienesta veidotajos raidījumos politiskās partijas “Progresīvie” pārstāvis Kaspars Briškens ir piedalījies:
vienā intervijā raidījumā ”Viens pret vienu”,
3 intervijās raidījumā “Rīta Panorāma”,
5 sižetos raidījumā “Panorāma” un
vienā sižetā raidījumā “De Facto”.
Laikā pēc 14.Saeimas vēlēšanām kopš 2022. gada 2. oktobra līdz 9. novembrim LTV Ziņu dienesta veidotajos raidījumos politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvis Ainārs Šlesers ir piedalījies:
vienā telefonintervija “Rīta Panorāma” (pēcvēlēšanu rītā) un
2 sižetos raidījumā “Panorāma”.
Šī “sabiedriskās televīzijas” atšķirīgā attieksme pret līdzīgu mandātu skaitu ieguvušām partijām” skaidrojama ar to, ka politiskā partija “Progresīvie” uzreiz tika minēta kā partija, kas potenciāli varētu iekļauties jaunveidojamās valdības koalīcijā. Par politisko partiju “Latvija Pirmajā vietā” vismaz pagaidām šāda varbūtība nav tikusi izskatīta. Kā zināms, tad gan Krišjānis Kariņš, gan Egils Levits vairāku nedēļu garumā pēc vēlēšanām uzskatīja, ka koalīciju jāveido 4 politiskajiem spēkiem – politisko partiju apvienībai “Jaunā Vienotība”, politisko partiju apvienībai “Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, politisko partiju apvienībai “Zaļo un Zemnieku savienība” un politiskajai partijai “Progresīvie”. Attiecīgi, kamēr šis jautājums bija aktuāls, politiskajai partijai “Progresīvie” tika pievērsta lielāka mediju uzmanība. Politiskā partija “Progresīvie” kā savu pārstāvi sarunām ar žurnālistiem izvēlējās deleģēt Kasparu Briškenu, kas arī atspoguļojas statistikā.
Turklāt jāņem vērā, ka politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvis Ainārs Šlesers pats ir atteicies sniegt intervijas LTV žurnālistiem un piedalīties LTV veidotajos raidījumos, ja vien tie netiek translēti tiešraidē.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
