LTV prasību pēc papildu naudas atbalstījām, bet, kā tieši to tērēs - neiedziļinājāmies
Finanšu ministrija05.09.2016.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 21. jūlijā Finanšu ministrijā (FM) tika saņemta LTV 2016.gada 20.jūlija vēstule Nr.55/1-4 “Par LTV satura programmu nodokļu un ekonomikas problemātikas jautājumos”, kurā tiek lūgts finansējums 2016. gadam 151 611,24 eiro apmērā, lai veidotu raidījumus par ēnu ekonomiku un aplokšņu algu problemātiku.
Minētajā vēstulē LTV norādīja, ka būtu nepieciešams televīzijas saturā pievērst vairāk uzmanības valsts nodokļu politikas un ekonomikas attīstības jautājumiem. 2016. gada rudens sezonā LTV piedāvā veidot papildus satura un komunikāciju programmu par pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu problemātiku. LTV aicināja izvērtēt iespēju iekļaut augstākminēto satura programmu 2016. gada Sabiedriskajā pasūtījumā, paredzot tam nepieciešamo finansējumu.
LTV priekšlikums sakrita ar FM plānoto sociāli informatīvo kampaņu, kuras mērķis būtu veicināt izpratni par nodokļu nomaksas nozīmi, vienkāršā un uzskatāmā veidā parādot, kāds ir katra iedzīvotāja un visas sabiedrības ieguvums no godprātīgas nodokļu nomaksas.
Tāpēc FM konceptuāli atbalstīja līdzekļu pārdali LTV, kas nodrošinās informēšanas un izglītošanas sociāli informatīvos pasākumus (iekļaujot satura un komunikāciju programmu par pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu problemātiku), veicinot vienu no Latvijas iedzīvotāju pamatpienākumiem – godprātīgu nodokļu nomaksu, mainot Latvijas sabiedrības attieksmi un paaugstinot iedzīvotāju izpratni par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmīgumu valsts ilgtermiņa attīstībai, kā arī atgādinot, kur paliek nodokļos nomaksātā nauda, kādiem mērķiem tā tiek novirzīta un kādus labumus no tā var gūt sabiedrība.
Tāpat būtiski sabiedrībai ir atgādināt, kādas sekas raisa ēnu ekonomika un izvairīšanās no nodokļu nomaksas gan personai individuālā līmenī, gan sabiedrībai un tās vajadzību nodrošināšanai kopumā.
LTV, īstenojot papildu satura un komunikāciju programmu par pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu problemātiku, ir pilnīgi redakcionāli neatkarīga attiecībā uz satura un programmas izveidi par pieteikto tematiku. Kas attiecas uz piedāvājuma sagatavošanu un plānotā satura izveidi, tā ir LTV iniciatīva, kuru FM nav grozījusi vai ietekmējusi. Par tāmē iekļauto pozīciju detalizētu pamatojumu lūdzam sazināties ar iniciatīvas autoriem – LTV.
Jāuzsver, ka šo jautājumu valdība nav skatījusi valdības sēdē, jo koalīcijas partneri ideju par finansējuma piešķiršanu LTV neatbalstīja. FM mērķis nav izlietot līdzekļus, bet piedāvāt sabiedrībai kvalitatīvu produktu, ko LTV arī piedāvāja.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
