LTV vadība klusē par to, vai ir izvērtēta Ziņu dienesta vadītājas situācija, viņas ģimenei pārtiekot arī no Ušakova propagandas nodibinājuma naudas
PIETIEK27.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītājs Ivars Priede pagaidām nav vēlējies atklāt, vai viņa vadītajā sabiedriskajā televīzijā ir izvērtēts iespējamais Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes interešu konflikts, viņas ģimenei daļu ikmēneša ienākumu saņemot no Rīgas domes nodibinājuma "Riga.lv", kas tiek uzturēts no Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Šajā nodibinājumā valdes locekļa posteni ieņem viņas dzīvesbiedrs, iepriekšējais Aināra Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe (abi attēlā).
Ne Priede, ne LTV „komunikācijas speciāliste” Krista Luīze Priedīte pagaidām nav vēlējušies atbildēt arī uz citiem jautājumiem saistībā ar Elksnes situāciju, viņas ģimenei pārtiekot arī no Ušakova propagandas nodibinājuma naudas. Savukārt pats „Riga.lv” valdes loceklis Dripe nav vēlējies sniegt ziņas – kāds tieši tad ir viņa atalgojums šajā nodibinājumā.
Kā jau informēts, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ik mēnesi šī summa ir vismaz 2500 eiro. Šo informāciju apliecina arī oficiālie dati, ko par savu darbību atklāj „Riga.lv”. Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais nodibinājuma 2017. gada pārskats, nodibinājuma darbinieku skaits gada laikā pieaudzis par trim cilvēkiem, sasniedzot 15.
Savukārt aprēķināto algu kopsumma gada laikā pieaugusi par vairāk nekā simt tūkstošiem eiro – no 185 līdz 288 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka vidēji viena darbinieka alga nodibinājumā ir bijusi 1600 eiro.
Ar Rīgas pašvaldības lēmumu Dripes kā nodibinājuma valde locekļa alga gan oficiāli ir noteikta tikai 380 eiro mēnesī, taču tas nav vienīgais atalgojums, kuru „Ušakova propagandas struktūrā” saņem LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedrs. Tā kā vidējā alga nodibinājumā ir 1600 eiro, tad ziņas par tā valdes locekļa Dripes 2500 eiro atalgojumu varētu būt vēl pārāk pieticīgs vērtējums.
Oficiālie Elksnes dzīvesbiedra vadītā nodibinājuma funkcijas ir: „Pašvaldības laikraksta izdošana un interneta vietnes izveide un uzturēšana, nodrošinot un veicinot sabiedrības informētību par Rīgas pilsētas pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās pašvaldībai pieder kapitāla daļas (akcijas), darbu, t.sk. paveiktajiem un plānotajiem uzdevumiem, rīcības plāniem, programmām, plānotajiem kultūras, izglītības un sporta pasākumiem saskaņā ar Nodibinājumam noteiktajiem uzdevumiem.”
Sociālā tīkla Twitter lietotājs Kaspars_Zn ir minējis šādu piemēru par LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedra vadītā nodibinājuma darbību: „Portāla „Riga.lv” uzturēšanai šogad atvēlēti 1 770 000 EUR. Vidēji dienā „Riga.lv” ir 6,7 publikācijas. Sanāk, ka vidēji vienas publikācijas izmaksas ir 724 EUR. Nice.”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
