Iesaki rakstu: 
LTV ziņu dienests izvairās no jebkādiem publiskiem komentāriem par pērnā gada 31. decembrī pārraidītā sižeta "Latviešu biznesa ideja iegūst 100 000 eiro investīcijas" (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2021-latviesu-biznesa-ideja-iegust-100-000-investicijas.id248519) patiesumu. Tāpat arī šī sižeta galvenie varoņi, jauniešu trijotne Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme, turpina kautrīgi klusēt. Tādēļ piedāvāju iepazīties ar shēmu, kā tiek "apgūts" akseleratoru fondu finansējums.
Pirmais posms ir smuka biznesa plāna radīšana. Šim mērķim var izmantot internetā pieejamos paraugus vai arī iestrādes no citiem projektiem. Atšķirībā no kāda ražošanas projekta, aplikācijas/programmas izstrādes biznesa plānā var paredzēt, ka idejas autori visu izdarīs ar pašu spēkiem. Šajā posmā biznesa plānam pietiek pievienot datorgrafiku ar minimālajām funkcionalitātēm.
Otrais posms ir atrast fondu, kas būs gatavs piešķirt sākotnējo finansējumu šim projektam agrīnā stadijā. Šādu fondu mūsu reģionā nav daudz, jo biznesa riski šajā stadijā ir samērā lieli. Hyperjob gadījumā šis pirmais laimīgais investors bija Overkill Ventures ar biroju Rīgā.
Sākotnējais finansējums bija 40 tūkstoši eiro. Šis finansējums bija izmantojams biznesa idejas turpmākajai attīstībai. Pieņemsim, ka LTV skatītājiem tas nebija jāzina.
Trešais posms ir papildu finansējuma piesaiste. Šajā posmā parasti sākas shēmošana. Ja sākotnējais finansējums vienkārši ticis "noēsts", tas pats fonds papildu finansējumu vairs nedod.
Overkill Ventures sniedz finansējumu no 40 līdz 220 tūkstošu eiro apmērā. Sākumā tiek piešķirti 40 tūkstoši eiro, pēc tam atkarībā no sasniegtā rezultātā vēl līdz pat 180 tūkstošiem eiro. Overkill Ventures izlēma neturpināt finansēt Hyperjob projektu. LTV ēterā arī par šo tika kautrīgi noklusēts.
Ceturtais posms ir atrast vēl vienu laimīgu investoru, kas vēlreiz piešķirs sākotnējo finansējumu šim pašam projektam. Tādēļ tika piesaistīts zviedru fonds Antler ar faktisko investīciju nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro (LTV raidījumā melots par saņemtajiem 100 tūkst. eiro).
Piekritīsiet, ka loģiskāk būtu bijis piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 180 tūkstošiem eiro no Overkill Ventures, ar kuru jau bija uzsākta sadarbība. Bet nu, ja nav rezultātu, nav arī finansējuma.
Piektais posms parasti ir spēles beigas. "Ar pasaules pieredzi Latvijā" organizācijas dibinātājiem Jānim Kreilim, Jurim Sorokinam un Robertam Tommem līdz šim nav īpaši labi veicies uzņēmējdarbībā. Viņu uzņēmumiem ir nodokļu parādi, Valsts ieņēmumu dienesta piemērotie nodrošinājumi, vai labākajā gadījumā tie vienkārši tika likvidēti. LTV sižetā atkal neviena vārda par to. Vai šī ir tā pasaules (shēmošanas) pieredze, ko būtu vērts popularizēt Latvijā?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.