Maizītis nav „pamanījis”, ka viņam dzīvokli izīrējušās SIA mātesfirmas direktore medijos saistīta ar Meksikas narkokarteļa naudas atmazgāšanu
PIETIEK18.05.2017.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis nav pamanījis, ka gadiem ilgi īrējis dzīvokli no kompānijas, kura oficiāli pieder kādai Kipras ārzonas firmai, kam oficiālā direktore ir ļoti odioza persona – pirms vairākiem gadiem mediju publikācijās minēta kā saistīta ar Meksikas narkokarteļa naudas atmazgāšanu.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka pēdējos gados Maizīša valsts amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču līdz 2013. gadam ar to varēja iepazīties katrs interesents.
Cita starpā šīs deklarācijas rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme Taurenē, ir mētājusies no viena īrēta dzīvokļa uz citu – tas īrēts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.
Taču 2010. gadā Maizītis nostabilizējies un gadu no gada īrējis dzīvokli no viena izīrētāja – SIA Dekoruss. Kā rāda Lursoft datu bāze, šīs SIA patiesie labuma guvēji jau kopš 2007. gada beigām ir noslēpušies ofšorā.
Dekorusa vienīgais oficiālais kapitāldaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederējis vēl virknei citu ārzonas uzņēmumu.
Interesanti, ka sava nekustamā īpašuma izīrēšana Maizītim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudējumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozījums ir bijis 227 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 89 tūkstoši eiro.
Taču vēl daudz interesantāks ir fakts, ka pašreizējais valsts galvenā izlūkošanas un valsts noslēpumu sargāšanas dienesta vadītājs ilgus gadus nav vēlējies vai vienkārši spējis pamanīt, kas ir Kipras ārzonas firmas oficiālā direktore.
Publiski pieejami reģistri rāda, ka Kiprā reģistrētās ārzonas kompānijas Primasys Limited direktore un sekretāre ir viena un tā pati persona – kāda Olga Demosthenous, kuras uzņēmējdarbība acīmredzami saistīta ar ārzonas kompāniju darbības formālās puses nodrošināšanu.
Šo Olgu Demosthenous jau pirms nepilniem pieciem gadiem pieminēja Latvijas masu mediji – nepilnu pusgadu pirms tam, kad dzīvokļa īrētājs Maizītis tikai apstiprināts pat Latvijas galvenā specdienesta vadītāju.
Olga Demosthenous medijos tika minēta saistībā ar naudas atmazgāšanas shēmu, kurā Meksikas narkokarteļa finanšu līdzekļu pārskaitīti caur Latvijas bankām. Šai shēmā vienā no firmām direktore bijusi tieši Olga Demosthenous, kas 2012. gadā tika pieminēta kā direktore kompānijā Frostray Limited.
Šī kompānija bija viens no diviem Kiprā reģistrētiem ofšoriem – oficiālajiem SIA LD Sistems īpašniekiem. Savukārt šis Latvijā reģistrētais uzņēmums medijos tika minēts saistībā ar papildu zemes gabalu, ko tam bija iznomājusi Rīgas brīvostas pārvalde.
Medijus toreiz īpaši satrauca tas, ka, lai arī normatīvie akti brīvostai prasa pārbaudīt kompānijas, kurai iznomāta zeme, patiesos īpašniekus, brīvostas pārvalde to nebija izdarījusi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.