Maizītis nekomentē ziņas, ka "Vienotība" viņu uzrunājusi SAB direktora amatam
PIETIEK17.09.2012.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Bijušais ģenerālprokurors, tagadējais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Maizītis, aizbildinoties ar pašreizējā amata uzliktajiem konfidencialitātes rāmjiem, atsakas komentēt Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka ir ticis uzrunāts kandidēšanai uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatu un šis piedāvājums nācis no Vienotības pārstāvjiem.
"Mana amata specifika man liedz sniegt jebkādus komentārus, un pēdējā gada laikā, ja būsiet ievērojuši, es tiešām žurnālistiem intervijas nesniedzu. Es ne apstiprinu, ne neapstiprinu, es vispār nekomentēju," bija Maizīša atbilde uz Pietiek jautājumu, vai viņš saņēmis piedāvājumu kļūt par nākamo SAB direktoru un garantijas, ka Vienotība viņa kandidatūru virzīs un atbalstīs.
Pietiek jau rakstīja, ka augusta otrajā pusē Vienotības līderi kuluāru sarunās uzrunājuši koalīcijas partnerus, aicinot vienoties par kopīgu kandidātu SAB direktora amatam. Ilggadējais SAB šefs Jānis Kažoiņš politiķiem paudis vēlmi, lai viņa pēctecis būtu zināms vismaz trīs mēnešus pirms termiņa beigām, kas būs maijā.
Prognozējams, ka panākt vienošanos trim koalīcijas partneriem Vienotībai, Reformu partijai un Nacionālajai apvienībai tomēr nebūs viegli, par ko liecina tieslietu ministra Jāņa Bordāna (NA) un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) viedokļu sadursme aizvadītajā nedēļā par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātam. Galvenokārt šīs grūtības saistītas ar partneru nevēlēšanos, lai Vienotība, ietekmējot SAB vadītāja izvēli, nostiprinātu savu dominējošo lomu specdienestos.
Jau 2011. gada jūlijā, kad Maizītis ilgstošu kuluāru sarunu rezultātā negaidīti kļuva par tobrīd jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, šaurā lokā izskanēja, ka šis amats bijušajam ģenerālprokuroram būs tikai "tramplīns" uz SAB direktora amatu. Prezidenta ncionālās drošības padomnieks ir Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretārs, caur kuru iespējams ietekmēt šīs valsts augstāko amatpersonu un tiesībsargājošo iestāžu vadītāju sanāksmes dienaskārtību.
Pērnajā vasarā, kad Maizītis pieņēma piedāvājumu darbam Rīgas pilī, viņš bija pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un vienlaikus arī tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) padomnieks. Tieši Štokenbergs pēc Pietiek avotu jau tolaik stāstītā risināja kuluāru sarunas par Maizīša jauno amatu. Sākotnēji jaunievēlētais prezidents, lai noņemtu spekulācijas par ietekmējamību no viņu izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības puses, vēlējies Maizīti savā komandā redzēt juridiskā padomnieka statusā.
Štokenberga nosacījums bijis, ka Maizītis Rīgas pils komandai pievienojas kā nacionālās drošības padomnieks vai nepievienojas vispār. Kad Pietiek 2011. gada vasarā rakstīja, ka prezidents Bērziņš savā komandā paturēs līdzšinējo NDP sekretāru Raimondu Rožkalnu, Štokenbergs, sastapts Saeimas gaiteņos, mudināja nepārsteigties ar šādām prognozēm. Pēc pāris nedēļām Vienotības politiķa prognoze piepildījās.
Tieši ar politiskajās un drošības dienestu aprindās cirkulējošo informāciju, ka eksprokurors Maizītis ir reālākais kandidāts uz SAB direktora krēslu, kura iecelšanu amatā centīsies panākt valdošā partija Vienotība, tiek skaidroti Nacionālās apvienības tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumi aizvadītajā nedēļā, ka nākamajam specdienesta vadītājam jābūt ar politisko pieredzi. Lai gan pēc nepārvēlēšanas ģenerālprokurora amatā viņu savās rindās centās iesaistīt gan Vienotība, gan pērnajā vasarā arī tobrīd vēl tikai topošā Zatlera reformu partija, Maizītim formāli nav pieredzes politiskajā darbībā. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uz to reaģēja, portālam Delfi šādu koalīcijas ministra izteikumus nodēvējot par "apbrīnojamiem", - viņasprāt, Bordāns tādā veidā norādījis uz vēlmi SAB direktora krēslā redzēt politisku figūru, kas neesot pieņemami.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
