Iesaki rakstu: 
Man gan pēc dažiem gadiem cerējas pensija, taču, tā kā spami rūkdami-svilpdami gāžas neapturamā straumē manā inbox.lv pastkastītē, kur izstrādātājs neuzskata par nepieciešamu ieviest pretspama filtrus, tad viens spams man iekrita acīs varen vilinošs. Nerunātu par to, ja man nebūtu aizdomas, ka līdzīgu ir saņēmuši vēl divi miljoni manu tautiešu, un vissatraucošākais - tai skaitā visi skolnieki.
Proti, ļoti cienījamais LBK (Science and Higher Education) Fonds piedāvā bez maksas iziet vēl cienījamāko Dž.Holanda testu personības detalizētu slēptāko slāņu izzināšanai, atbildot uz nieka pārdesmit jautājumiem, ar solījumu piemeklēt cilvēciņam psiholoģiski vispiemērotāko profesiju, kuru mācīties tālāk.
Manās jaunībsdienās tāds servisiņš būtu rozā sapņu kalngals. Tātad sadomājos pazaskatīt, vai savā dzīvē esmu izvēlējis īsteni pareizo darbu - zinātnes druvā. Jau drīz uzzināju, ka ne gluži, mana vieta esot mācīties www.biznesakoledza.lv nez ko par Tūrisma un viesnīcu biznesa vadību.
Nu, nejūtu gan šādu aicinājumu nedz iekšēji, nedz kā savādāk, tāpēc aizpildīju testu atkārtoti, šoreiz daudz apzinīgāk likdams uzsvaru, ka man riebjas grāmatvedība, riebjas cilvēku pūļi un īpaši to kaprīzes, un nu psihotesta rezultāts sanāca procentuāli savādāks, tikai rezultāts gan tas pats – nāc studēt par viesnīcu un tūrisma bla-bla-bla.
Aizelsies no pārsteiguma uzģenerēju absolūti tīru gadījuma skaitļu virkni un aizpildīju jautājumus ar tās palīdzību. Patiesi, psihotesta aplis sanāca gandrīz ideāli apaļš, tikai padoms nule skolu pabeigušajam jaunajam censonim šā kā tā tas pats – nāc studēt uz… pēc jau zināmā teksta.
Protams, saprotu, ka brīvā un totalitāri neregulētā sabiedrībā katrs dara, ko un kā grib, un pelna naudu un nauda nesmird, bet te ir runa par faktiski skolnieku mērķauditoriju, kam gluži ne visiem piemīt augsta izšķirtspēja tik smalki izstrādātas pseidozinātniskas krāpniecības gadījumos. Un visbēdīgāk, ka patiesā labuma guvējs ir Zinātnes Stiprā Pils – Augstskola, kas nolaidusies tik zemu kā līdz prastai krāpšanas shēmai.
Skolēni-absolventi, esat uzmanīgi, ne katrs spēcīgi grabošs katla vāks ir gatavi apzeltīts baznīcas zvans. Izdarot sava mūža Pirmo Lielo Izvēli, ir jāņem vērā veselais saprāts, loģika un savu tieksmju-vēlmju un riebumu pašpazīšanas spēja, nevis jāklausās “zinātniski” iegūtie vied-padomi. Jo profesija ir kaut kas uz visu dzīvi; ja riebsies profesija, tad riebsies arī visa dzīve – turklāt visu dzīvi ilgi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.