Iesaki rakstu: 
Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru, iznīcinot cilvēkus, resursus un infrastruktūru.
Tiek paziņots, ka pēc paredzamā slaktiņa notiks abu prezidentu sarunas. Tas jau tuvojas ārprātam, un izskatās pēc šausmu filmas iestudējuma. Neizdevās blickrīgs pēc maksimālās programmas? Nu ko, sadzīsim kaujas spējīgās vienības vienuviet. Tām nebūs izredzes pretinieka gaisa spēku un artilērijas pārākuma priekšā. Uzspridzināsim tiltus pār Dņepru un dzelzceļa līnijas. Bez apgādes viņi vienkārši ies bojā.
Milzu kauju - slaktiņu rīkošana ir kļuvusi par tradīciju pēdējo karu laikā Eiropā un Krievijā. Otrā pasaules kara laikā bija milzu kaujas pie Staļingradas, Maskavas, Kurskas. Lielās kaujas nereti notika vienlaicīgi ar starptautiskām apspriedēm par ģeopolitiskiem jautājumiem. Reizēm rīko eksperimentus, kā piemēram, tanku kauja pie Prohorovkas. Tā notika Kurskas kaujas ietvaros, un lai to sarīkotu, gan krievu, gan vācu pusē savāca lielāko iespējamo kaujas mašīnu skaitu.
Mūsdienu notikumi risinās salīdzinoši netālu no 2. pasaules kara izšķirošajām kaujām. Volgograda, Belgoroda, Voroņeža, Kurska, Orla - kas tas ir? Kāda īpaša upurvieta? Arī dabas brīnumu šajās vietās netrūkst. Kopumā minētais atgādina nešķīsteņu balli, kur pāris galveno dēmonu - horeogrāfu griež danci, desmiti tūkstoši cilvēku iet bojā, bet pārējie izdzimteņi līgsmo un pašapmierinās.
"Mamuška !
To mums iemācīja mūsu kazaku brālēni.
Mamuška ir bijusi mūsu ģimenes tradīcija jau dies' zina, cik sen.
Mēs dancojām Mamušku kad...
Mēs dancojām Mamušku pie Vaterlo.
Mēs dancojām Mamušku Džekam Slepkavniekam.
Un tagad šī Mamuška ir tev..."
Donas kazaki esot cēlušies no tiem hazāriem, kuri savulaik padzīti no kaganāta. Tekstam ir paplašināta versija ar idiša elementiem. Īsumā iestudējums ir diezgan atbilstošs situācijai, tomēr aktualitātes varētu būt vairāk.
Šo trūkumu ar uzviju kompensē izcila performance, kas parādījās pirms kādiem 2 mēnešiem. Pēc oficiālās versijas, ir runa par "bērēm, ko kādā iedomātā valstī rīko pazudušai seksa darbiniecei". Tas ir, prostitūtai. Dziesmas izpildītājs "prieka dēls" apdzied savu māti. Citiem vārdiem sakot, iet runa par to pašu Mamušku, tikai šoreiz tā personificē māti - prostitūtu - valsti, par kuras bērēm iet runa.
Dziesmas tekstam ir nozīme, tāpēc esmu to pārlicis latviešu valodā. Video ar latviešu subtitriem ieliku Telegram https://t.me/rb7539/4, jo YouTube to publicēt nav iespējams autortiesību problēmu dēļ.
Starp citu, iesaku atvērt Telegram kontu visiem tiem, kuriem šāda konta vēl nav. Oficiālie mediji - jūtūbes un feisbuki kļūst neprognozējami savās kaprīzēs, ar aizliegumiem un kontenta iznīcināšanu. Telegram, protams, arī ir kontrolēts medijs, bet cenzūras (pagaidām gandrīz) nav. Ierakstiet meklētājā "kā atvērt telegram kontu".
Vēl starp citu, vai zināt, ar ko atšķiras mūsdienu cenzūra no, piemēram, padomju cenzūras pirms 40 gadiem? Mūsdienās minētajos oficiālajos medijos bez problēmām publicē, piemēram, gan Krieviju, gan Ukrainu atbalstošus viedokļus. Būtība ir tā, ka cenzētajam viedoklim ir jābūt tik seklam un primitīvam, lai to bez problēmām pieņemtu viena no (naidīgajām) pusēm.
Viedoklis un fakti ar interpretāciju kļūst cenzējami, ja to pieņem (atbalsta, respektē, izmanto) vairākas puses. Šajā gadījumā populāru kontentu likvidē bez žēlastības, jo tas veicina problēmu atrisināšanu un cilvēku apvienošanos.
Atgriežoties pie jaunās Mamuškas ar attiecīgo "m...kas dēlu", nevajadzētu pārāk iedziļināties tekstā. It sevišķi, nevajadzētu mēģināt atrast jēgu ar automātiskā tulkotāja, piemēram, Google Translate palīdzību, ja netiekat klāt manam tulkotajam video. Būtība ir pašā performancē. Ja ir interese, ko tas viss nozīmē, lūdzu, ierakstiet komentāros. Tad rakstam par Mamušku būs turpinājums. Oriģinālais video ir šeit.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.