Iesaki rakstu: 
Kopš baismās nakts no 2014. gada 4. uz 5. decembri mani moka dīvains sapnis, kas ik pa brīdim atkārtojas. Proti, slavenajā grants karjerā Vlakon, kura nosaukumam, kā jau gan presē, gan no augstām tribīnēm pietiekami pārliecinoši teikts, nav nekāda sakara ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, notika kas dīvains.
Vairāk nekā sešdesmit smagās pašizgāzēju automašīnas no visas Latvijas, kas turklāt ļoti izskatījās pēc valsts akciju sabiedrībai piederošiem automobiļiem, bija sabraukušas tieši šajā Vlakon karjerā, lai visu nakti tumsas aizsegā pa visu Latviju izvadātu “unikālu” produktu - šķembu un grants maisījumu “032”.
Viens otrs no šoferiem pa šo nakti esot veicis pat 2-3 reisus līdz pat 200 kilometru attālumā. Visa Latvija tagad, šķiet, ir apgādāta ar Vlakon karjera šķembām.
Man kā ceļu uzturētāju lietās un “štellēs” neapgaismotam cilvēkam šķita dīvaini – kāpēc tas maisījums būtu jāved tādus gabalus, pat lepni garām citiem karjeriem, kas arī piedāvā to pašu produktu? Būtu taču lētāk ņemt uz vietas, ietaupot transporta izmaksas! Es vairākas naktis uzdevu sev šo jautājumu, līdz vakarnakt sapnī pēkšņi parādījās jauns personāžs - labi barots pilsonis, kas stāvēja pie zviedru auto un atgādināja deputātu, un visu izskaidroja.
Lieta esot pavisam vienkārša. Ceļu uzturētājs strādājot pēc tādiem tarifiem, ka uzņēmumam 2013. gadā sanākusi pamatīga peļņa. Valsts akciju sabiedrībā tas tā kā nebūtu labi, jo skaidrs, ka tarifi sarēķināti pārlieku trekni. Lai nebūtu jāpārskata tarifi, tagad, piemēram, mēģinot sadārdzināt pakalpojumu izmaksas – tai skaitā vest no attāliem karjeriem pat divsimt kilometru attālumā, turklāt tādā veidā vēl palīdzot labam īpašniekam, kuram gan nav nekāda sakara ar uzņēmuma vadītāju. Vienkārši!
Paldies dievam, mums, čangaļiem, nervu sistēma ir stabila, un mēs spējam tādas cūcības pārciest, - tā, beidzoties sapnim un sēžoties zviedru auto, vien paspēja pateikt labi barotais pilsonis, kurš atgādināja deputātu,
Baidos, ka neviens mediķis man nepalīdzēs tikt vaļā no nelāgā sapņa. Ja nu vienīgi Valsts kontrole vai kauču opozīcijas partijas pamēģinātu noskaidrot, bija vai nebija šāds nakts murgs noticis patiesībā vai arī es tikai sapņoju, bija tur Ceļu uzturētāja mašīnas vai tikai mašīnām līdzīgi priekšmeti. Bet, ja bija, tad kurš mūsu valstī atbildīgs par nakstmiera traucēšanu, nesaimnieciskumu un savējo stutēšanu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
