Iesaki rakstu: 
Stāsta morāle ir vienkārša. „Mīloša bērnu māte” ieradusies satikt savus bērniņus ar dāvanu - bārdainu pedro. Citiem vārdiem, esmu atsitis savu nepilngadīgo bērnu laupīšanas mēģinājumu grupā. Ja es būtu klusējis, tas terors turpinātos. Tagad ir aptaisījušies lielie varoņi un agrāk vai vēlāk ir jādodas prom tukšām rokām no turienes, no kurienes nākuši.
Var jau teikt, ko grib, par mani, bet arī šoreiz es savus bērnus esmu nosargājis. Turklāt bez jebkādas psihotraumas, jo viņiem nebija jāredz šīs 90’s style razborkas ar bērnu vešanu svešā džipā ar svešiem onkoļiem. Pusgadu nevajadzēja, tagad kā tādi laupītāji gar māju siroja. Vai tad tā rīkojas mīlošs bērna vecāks?
Mēs jau sen īstenībā esam ļoti, ļoti tālu no mūsu mājām. Bērni pat nenojauta par to murgu, ko sagādāja visa tā banda. Man palīdzēja visa mūsu iela. Kaimiņi uzņēmās rūpes par suņiem. Tad atbrauca policija pēc viltus iesnieguma, un iznāca kaimiņš un uzreiz noliecināja, ka iesniegums ir meli. Kā Jūs domājat, spānis, kurš man uztic savus bērnus, policijā par mani liecinās ko?
Viss tas bars ir radījis tik daudz problēmu tik daudziem. Kaimiņiem, līdz paņemtajai draudzenei, kam var būt kriminālprocess par vajāšanu un bērnu laupīšanas mēģinājumu, maniem draugiem, bērniem, man pašam tas radījis papildu izdevumus. Tā vietā, lai vienkārši piezvanītu un pateiktu - klau, es biju muļķe, man bija dumji padomnieki, ko es varu darīt bērnu labā, kā varu mainīties, kad varu satikt, es atbraukšu viena tad un tad, ja varam vienoties.
Uzprasiet, kad pēdējo reizi viņa man piezvanījusi par bērniem. Nu uzdodiet šo jautājumu. Tikai šo. Nevienu citu. Tā vietā aizskriet uz policiju ar viltus iesniegumu, ka pazuduši bērni. Visi draugi, kaimiņi, visi zina katru dienu, ko darām, kur esam. Pašai pusgadu nevajadzēja, tagad pazuduši. Kas, protams, bija meli.
Vai mīlošs bērna vecāks raksta melīgu iesniegumu policijai, par to, ka bērni ir apdraudēti? Šo ģeniālo ideju gatavoja māte Rota Mūrniece, kura skapī slēpj pusizdzertas alkohola krūzītes, ar Māri Gulbi, bijušo iekšlietu ministru. Gulbis mātei mīļākais bijis. Intrigants. Speciālists ģimeņu jaukšanas jautājumos.
Pati stāstīja par savu seksu ar Gulbi. Ne tikai viņu. Arī veco Kesenfeldu. Arī par to pati lielījās. Kesenfeldiem pieder Delfin Group kopā ar Evertovski. Visa tā Delfin Group ar to nodarbojas sievām aiz muguras. Zinājāt, ka Kesenfeldam ir ārlaulības bērns? Kesenfelda dzīvesbiedre to, man šķiet, nezina.
Bet atgriežoties pie manis Seviļā. Nu atbrauca policija apskatīt “apdraudētos” bērnus, un uzreiz kaimiņš, kura bērnus uztic man, visus tos melus sagrāva pusminūtes laikā. Te nav Krievija vai maza korumpēta sabiedrība, te ir liela un droša valsts. Te ir valsts, kur rūpējas, kur saime sanāk kopā visu laiku. Te miljonārs nevar izdripelēt policiju tikai tāpēc, ka miljonārs Evertovskis vai Kesenfelds no Delfin Group. Te Māra Gulbja ģeniālās intrigas nestrādā.
Te meli īsti nestrādā. Tas ir baigais arguments, kamdēļ esmu šeit. Tāpēc, ka šeit dzīvo burvīgi cilvēki. Smaidīgi, izpalīdzīgi, sirsnīgi. Tāpēc, ka viņi redz, ka esmu mīlošs vientuļais tēvs. Jūs domājat, man palīdzētu visi tie spāņi, ja būtu citādāk? Un šis stāsts nav par mani un viņu. Šis stāsts ir par bērniem. Vai mīlošs vecāks brauc pie bērniem ar mīļākā sponsorētiem bandītiem? Vai mīlošam vecākam ir vai nav jārūpējas par bērniem? Vai mīlošam vecākam ir jādara viss, lai bērns neredzētu bārdainus svešus onkoļus svešā džipā?
Šī varbūt ir mīlošā māte? Es neesmu aicinājis šo sievieti ciemos agrā rīta stundā. Mani bērni arī nav aicinājuši. Tieši kāds šai sievietei sakars ar saskarsmi ar maniem bērniem? Šī stāsta morāle nav par mani vai viņu. Bet par nemīlestību. Tieši kāpēc par to būtu jāklusē?
Latvija ir vāja tieši tāpēc, ka nav mīlestības pret bērniem. Nav atbildības. Ļoti daudziem cilvēkiem tas ir sveši. Nu, vai bērniem būtu psihotrauma, ja viņiem būtu agrā rīta stundā jāsastopas ar baru svešinieku, kuri viņus rauj džipā? Būtu vai nebūtu? Un kas tādā situācijā ir jādara atbildīgam vecākam? Jāklusē? Jābūt upurim? Vai jārīkojas? Jautrākā sadaļa, ka mēs nebijām mājās. Es to visu vēroju online no malas. Kopā ar kaimiņiem. Bērni tikmēr bauda vasaras brīvlaiku un ūdens priekus.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.