Iesaki rakstu:

- Es nevainošu cilvēku par viņa viedokli, bet sapratīšu, ka tas rodas noteiktu apstākļu rezultātā – neviens no laba prāta negrib izrādīties muļķīgs, mums “palīdz” tādiem kļūt. (“Cilvēku uzskatiem un rīcībai ir cēloņi, kurus viņi paši var neapzināties.”)

- Atkārtotus, klišejiskus apgalvojumus no sarunbiedru puses es uztveršu kā aicinājumu izrādīt solidaritāti un palīdzēt sadzirdēt to, kas atrodas aiz vārdiem – es pieņemšu, ka cilvēki runā tāpēc, ka viņiem ir kāda “sāpe”. (“Vai es pareizi sadzirdēju, ko Tu īstenībā mums saki?”)

- Personiskus apvainojumus es uzskatīšu par spriedzes izpausmi, nevis reālu vērtējumu par sevi. (“Ja mani sauc par kamieli, man nevajadzētu sākt par sevi šaubīties.”)

- Jo “skaļāk” kāds izteiksies, jo mierīgāk es atbildēšu, saglabājot cieņu. (“Man nav jākļūst par neinteliģentu cilvēku, ja kāds cits izvēlas tāds būt.”)

- Ja sastapšos ar personiskiem draudiem vai atkārtotiem vārdiskiem uzbrukumiem, es bloķēšu šādus lietotājus. (“Sociālo tīklu komunikācijas vide ir mūsu katra atbildība.”)

- Maldinošu informāciju es mierīgi un noteikti izgaismošu. (“Man nav neapgāžami jāpierāda patiesība, mans uzdevums ir to padarīt klātesošu.”)

- Es palikšu pie tēmas, “nenoslīdot” līdz “mēs/viņi” sadalījuma padziļināšanai, vai arī vienkārši beigšu sarunu. (“Mēs esam vienā vētrā, mums jāizpeld krastā – tāpēc runāsim par lietu.”)

- Savu spriedzi un nepatiku es vērsīšu nevis pret “parastajiem” cilvēkiem – saviem draugiem vai sarunbiedriem, bet pret īstajiem atbildīgajiem un reālajiem cēloņiem. (“Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās…”)

- Es regulāri atgādināšu sev, ka situācija, kurā esam nonākuši, nav patīkama, bet nav arī fatāla. (“Nekāds pasaules gals nav pienācis, ir un būs jādzīvo tālāk.”)

- Sajūtot, ka pārāk “iekarstu”, es mērķtiecīgi ieturēšu pauzi. (“Liesmu nevar dzēst ar nokaitētu dzelzi.”)

- Es bieži pacelšu jautājumu par konkrētu problēmas risinājumu. (“Kas tieši jādara, lai varam vienoties un tikt uz priekšu?”)

- Es bloķēšu un ignorēšu neīstus, viltus profilus. (“Es veidoju attiecības ar reāliem cilvēkiem, nevis robotiem vai algotņiem.”)

- Es dozēšu savu laiku un enerģiju sociālajos tīklos, lai saglabātu konstruktīvu ievirzi. (“Tīkls ir instruments, nevis mērķis.”)

- Atverot sociālo tīklu lapu, es sev atgādināšu šos principus. (“Mans mērķis nav uzvarēt vārdu kaujā, bet ļaut mums ikvienam justies sadzirdētam.”)

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google