Mana atbilde žurnālam „Ir”, kura netika nopublicēta
Ivars Āboliņš, NEPLP loceklis*05.10.2017.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Šī gada pavasarī [Latvijas radio valdes locekle] Sigita Roķe ar īsziņas palīdzību informēja mani par vēlmi pieņemt “netīkamus” lēmumus attiecībā uz Edgaru Kupču (SMS saraksti pievienoju zemāk). Mans viedoklis bija tāds, ka saņemtās sūdzības par Edgara Kupča darbu ir jāpārsūta izvērtēšanai Latvijas Žurnālistu asociācijai.
Savukārt NEPLP sēdes laikā Sigita Roķe informēja padomi par tiesvedību, kurā iesaistīts Latvijas Radio un Edgars Kupčs un Edgara Kupča viņasprāt neadekvātajām darbībām, kas varētu novest pie iespējamajiem finansiālajiem riskiem Latvijas Radio budžetam, šo tiesvedību zaudējot vai noslēdzot mierizlīgumu. Tāpat Sigita Roķe izteica vēlmi atstādināt Edgaru Kupču no darba ēterā.
Sarunas laikā es norādīju, ka padome diemžēl, nekā nevar palīdzēt Roķes kundzei panākt to, lai viņas padotie respektē viņas lēmumus tiesvedību sakarā un arī lēmums pārtraukt attiecības ar kādu darbinieku ir tikai un vienīgi valdes kompetencē.
13.aprīļa SMS sarakste ar Sigitu Roķi (oriģinālus esmu parādījis Ir žurnālistei Mārai Miķelsonei)
17-23. Roķe – O, saga ar Kupcu turpinas. Tagad negrib sniegt skaidrojumus par ierosinato tiesu. Pats rakstis paskaidrojumu tiesai. Bet nu labi, pelnas.
18-09. Āboliņš – Bet tiesa taču vērsusies pret LR nevis Kupču…
18-15. Roķe – Kopa. Bet viņš grib pats. Bez viņa jau mes neko nevaram. Redzes. Vrb tas, ka reiz bus iemesls “netikamiem” lemumiem. Es jau esmu izlemusi, man tik janodara tas ar minimalu kaitejumu radio imidzam.
18-32. Āboliņš – Šodien atkal 2 sūdzības uz Neplp par viņu pienāca. Es gribu visas kas bijušas pēd.laikā pārsūtīt uz LŽA
18-43. Roķe – Par ko?
19–50. Āboliņš – Ventspils atkal. Vnk es domāju visu paketi, ka pārsūtam kompetentai iestādei. Domā nevajag?
19-52. Roķe – Tur japaanalize. Vai nu efekts, vai defekts. Nevar te taisnibas cinitaju uztaisit. Ventspils sliktaka tema.
19–53. Āboliņš – Jāpadomā, var jau arī nesūtīt. Viņš mūs ar Beitiku šodien twiterī nobloķēja diez kāpēc. Līdaku nē
20–13. Roķe – Visus ari radio noblokeja.
* Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
