Manipulēšana ar tiesnesi Dolnieci norāda uz apsūdzības pārstāvju satraukumu un pusnoziedzīgu metožu izmantošanu
Pietiek lasītājs28.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sigita Dolniece (attēlā kopā ar virsprokuroru Armīnu Meisteru), atsaucoties uz nozīmīgu informāciju par apdraudējumu lieciniekam, kas esot saņemta no tiesībsargāšanas iestādēm, pasludināja par slēgtu tiesas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt svarīgāko no apsūdzības lieciniekiem maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā – kriminālo aprindu pārstāvi Arturu Citaviču. Tā ir gadījies, ka manā profesionālajā pieredzē ir bijuši līdzīgi gadījumi, kas par šo lietu publiskotās informacijas kontekstā ļauj skaidri secināt – kas un kādu iemeslu dēļ notiek.
Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izskatīšana notiek atklātās tiesas sēdēs, - tas nozīmē, ka ne tikai žurnālisti, bet arī citi klausītāji var tajās piedalīties un novērot, kā tiek spriesta taisnīgā tiesa, kā uzvedas apsūdzētie, liecinieki, prokurori un tiesnesis vai tiesneši.
Viens no uzskatāmākajiem vērojumiem līdzšinējās sēdēs ir – tiesnese Sigita Dolniece ir nepārliecināta un nervoza, ar lietas materiāliem viņa detalizēti acīmredzot nav iepazinusies, turklāt rodas iespaids, ka vismaz svarīgos jautājumos viņa atrodas faktiskā apsūdzības uzturētāju un pirmām kārtām virsprokurora Armīna Meistera tiešā vai netiešā kontrolē vai vismaz izšķirošā ietekmē. Vienkārši sakot – tiek turēta īsā pavadā.
Līdz šim prāvā tika uzklausīti maznozīmīgi liecinieki, kas bijuši tuvu slepkavības izdarīšanas vietai, kā arī Bunkus ģimenes pārstāvji, un attiecībā uz to, ka žurnālisti un citi klausītāji var vērot viņu liecības, neviens neiebilda, arī apsūdzības uzturētāji ne, - neko tādu, kas varētu kaitēt apsūdzībai, viņi vienkārši nevarēja liecināt. Tāpēc arī nekādi šķēršļi sabiedrības informēšanai netika likti.
Toties ar Arturu Citaviču ir pavisam cita situācija, - pēc tam, kad „killeris” Viktors Krivošejs pagājušajā gadā mainīja savas liecības, tieši šis kriminālo aprindu pārstāvis ir kļuvis par faktiski galveno apsūdzības liecinieku, un neoficiālas ziņas liecina, ka nopietnas šaubas un aizdomas rada gan viņa liecību sniegšanas laiks, gan to saturs un nopietnās pretrunas un nepilnības tajās.
Mediji līdz šim ir paļāvušies Valsts policijas un prokuratūras PR kampaņai šajā lietā, un šī kampaņa patiešām bija masīva un pat atklāti nekaunīga: neatceros citu gadījumu, kad tik augsta amatpersona kā virsprokurors – tas pats Armīns Meisters – pirms tiesas sākuma piedalītos acīmredzamā pasūtījuma intervijā, lai izklāstītu savu versiju par slepkavībā vainojamajiem un faktiski ietekmētu tiesu.
Taču, ja tiktu nofilmēts un ierakstīts, kā apsūdzības galvenais liecinieks, nonācis aizstāvības pārstāvju jautājumu krustugunīs, sāk izlocīties, stostīties un nonāk pretrunās, šādu ierakstu nonākšana publiskajā telpā varētu nopietni iedragāt policijas un prokuratūras tik rūpīgi būvēto PR celtni. Kāpēc ar to riskēt, ja policijas un prokuratūras pārstāvjiem šajā situācijā ir tik viegli manipulēt ar tiesnesi Sigitu Dolnieci?
Nezinu, kā tieši tas ir izdarīts, taču, visticamākais, ir izmantota klasiska, uz nozieguma robežas balansējoša metode: ar liecinieku ir panākta neformāla vienošanās, ka viņš uzraksta iesniegumu, ka pie savas dzīvesvietas ir redzējis aizdomīgas mašīnas vai cilvēkus, tad atšķirībā no „parastu cilvēku” – tādu kā Leona Rusiņa sievas – iesniegumiem šim nekavējoties tiek nodrošināta „zaļā gaisma”.
Tad nu policija „apdraudēto” nekavējoties ņem īpašā aizsardzībā un tiesnesei paziņo – liecinieks ir apdraudēts! Tiesnesei tiek dots „mājiens ar mietu”, un, tā kā šajā gadījumā tiesnese Sigita Dolniece ir acīmredzami vāja un manipulējama, viņa arī bez iebildumiem izdara to, kas no viņas tiek sagaidīts. Visa liecinieka stostīšanās un atklātās pretrunas tā arī paliek noslēptas no sabiedrības.
Šādai metodei ir tikai viens defekts – to nevar atkārtot daudzkārt. Cik zināms, apsūdzībai ir vēl vairāki liecinieki, kuru kriminālā pagātne un tagadne var radīt īpašu interesi medijiem, - prokuratūrai un policijai būs pagrūti apgalvot, ka viņi visi ir izjutuši īpašu apdraudējumu. Uz to varētu „neparakstīties” pat citādi viegli manipulējamā tiesnese Sigita Dolniece.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
