Mans "sapnis": Maligina mantinieču strīdā iesaistīta augsta Valsts policijas amatpersona
Pietiek lasītājs07.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019. gadā Valērija Maligina mantinieču strīdā Niku Saveļjevu sākotnēji pārstāvēja Haralds Velmers un Milana Beļeviča. Vēlāk šo personu starpā radās nesaskaņas, Haralda Velmera un Milanas Beļevičas pārmērīgās ”apetītes” dēļ. Nika Saveļjeva un viņas pārstāvji pārstāja komunicēt ar Haraldu Velmeru un Milanu Beļeviču, taču vairums pieņemto lēmumu jau bija izpildes stadijā. Viens no šādiem lēmumiem bija Haralda Velmera nonākšana AS “Olainfarm” padomē un Milanas Beļevičas nonākšana SIA “Olmafarm” un AS “Olainfarm” valdē.
2019. gada vasarā Nika Saveļjeva bija pazudusi no Haralda Velmera un Milanas Beļevičas ietekmes sfēras, attiecīgi nebija informācijas par notiekošo Irinas Maliginas un Nikas Saveļjevas pusē. Haraldam Velmeram sens draugs, paziņa un medību biedrs, Valsts policijas darbinieks Jānis Kāpostiņš kopā ar Jāni Preisu piedāvāja inscenēt draudus viņa veselībai un dzīvībai.
Attiecīgi Haraldam Velmeram tika sagatavota augsne iesnieguma pieņemšanai Jāņa Kāpostiņa paspārnē esošajā nodaļā, lai varētu, pamatojoties uz Haralda Velmera iesniegumu, uzsākt informācijas apstrādi datubāzēs, attiecīgi arī aicināt sniegt paskaidrojumu Haralda Velmera “oponentus”. Valsts policijā pabija virkne mantinieču strīdā iesaistīto personu, taču minētais nedeva neko daudz, izņemot iespēju apstrādāt datu bāzes un saprast “Oponentu” noskaņojumu.
Lielākas iespējas Jānim Kāpostiņam pavērās tieši pēc Pāvela Rebenoka nežēlīgās slepkavības, jo šī nozieguma aizsegā Jānis Kāpostiņš ne tikai varēja pieņemt paskaidrojumus un veikt personu datu apstrādi, bet radās iespēja uzsākt operatīvo darbību pret personām un veikt procesuālās darbības. Kā vienu no šī visa varētu minēt kratīšanu Pāvela Rebenoka un Mārtiņa Krieķa ofisā, kur tika izņemta dažāda rakstura informācija, kura pa tiešo nonāca Haralda Velmera rīcībā. Protams, ka visas šī darbības neveica pats Jānis Kāpostiņš, bet attiecīgi viņa padotie darbinieki.
2021. gada jūnijā no AS “Olainfarm” padomes tika atsaukti Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš, jo pret viņiem tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanas mēģinājumu. Pēc viņu atsaukšanas tika veikta uzņēmuma veikto darījumu pārbaude, pēc kā atklājās, ka Haralds Velmers kopā ar Milanu Beļeviču bija noslēguši divus fiktīvus līgumus par šķietamiem darījumiem, taču pakalpojumi faktiski uzņēmumam netika sniegti. Šie divi līgumi noslēgti, lai apmaksātu Jāņa Kāpostiņa sniegtos pakalpojumus, t.i. ar SIA “Freita”, kur valdē bija Haralda Velmera un Jāņa Preisa tuvs draugs un paziņa Tālivaldis Freibergs, un SIA “Sabiedrība privātajām investīcijām”, kur valdē bija Inesa Zalviņa, iepriekš minētā Jāņa dzīvesbiedre. Par Jāni Preisu un tā radu rakstiem būs atsevišķs raksts, kas paplašinās skaidrību par notikumiem ap AS “Olainfarm” un pieņemtajiem lēmumiem tiesās.
2021. gada beigās notikumi ap mantiniecēm un AS “Olainfarm” nebeidzās, jo Rīgas Reģiona Pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļā ar Jāņa Kāpostiņa atbalstu tika sagaidīti un pieņemti divi iesniegumi no Irinas Maliginas bijušā drauga Mārča Judža par to, ka “2021. gada 21. decembrī ir uzsākta resoriskā pārbaude par iespējamu draudu izteikšanu attiecībā pret Mārci Judzi, kas konstatēts 21.12.2021.g., Rīgā, Gaujas ielā 15, un par iespējamām pretlikumīgām darbībām attiecībā pret nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu, kas konstatēts 21.12.2021. g, Rīgā, Gaujas ielā 15”. Pamatojoties uz Mārča Judža iesniegumiem, tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11511000122, kas Jānim Kāpostiņam deva iespēju vākt un apkopot informāciju Haralda Velmera interesēs ar savu darbinieku palīdzību, tikai šobrīd jau par Signi Balderi – Sildedzi un viņai tuvu stāvošiem cilvēkiem, kā arī piekļūt Jūrmalas bāriņtiesas lēmumiem attiecībā uz nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu. Šobrīd, neskatoties uz to, ka Haralds Velmers ir patriekts no AS “Olainfarm”, viņam ir iespēja lasīt un iepazīties ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumiem attiecībā uz nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu, izmantojot Valsts policijas starpniecību.
Šis ir spilgts piemērs, kā mahinatori izmanto Valsts policijas resursus savām biznesa vajadzībām, veikli manipulējot gan ar informāciju, gan ar saviem darbiniekiem. Lai ierosinātu pret jums kriminālprocesu, ir vajadzīgas šādas „sastāvdaļas”:
- Iesnieguma iesniedzējs Mārcis Judzis;
- Iesnieguma sagatavotājs, kurš atbilstoši noformē iesniegumu, lai tas nonāktu pēc piekritības;
- Iesniegumā obligāti jānorāda draudi dzīvībai un veselība, lai iesniegums nonāktu Jāņa Kāpostiņa kompetences robežās;
- Protams, labas attiecības ar Jāni Kāpostiņu.
Iztrūkstot 3. un 4. punktam, jums nekas neizdosies, jo saņemsiet atteikumu uzsākt kriminālprocesu.
Iepriekš minētie fakti ir pārbaudāmi un nenoliedzami parāda to, kā tiek izmantotas tiesību aizsardzības iestādes Latvijā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.