Iesaki rakstu: 
Sveiciens! Šodien aizvadījām raitu Saeimas sēdi. Koalīcijā laba gaisotne - acīmredzot vakardienas principiālā vienošanās par budžeta prioritātēm ir izlādējusi attiecību spriedzi. Pēc ilgas diskusijas pieņemtais lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu krīzes novēršanai Rīgā arī palīdz. Gribu teikt dažus vārdus par gaisā virmojošām valodām, ka es esot "daļēji vainojams" pie radušās situācijas Rīgā un atkritumu monopola iespējamības. Muļķības.
Bija tā: vakar es biju tas, kurš Saeimas Tautsaimniecības komisijā līdztekus Rīgas domes atbildībai par atkritumu bardaku un monopola radīšanas mēģinājumu norādīja uz Saeimas atbildību. Es minēju konkrētus piemērus, kur Saeima ir balsojusi par Atkritumu apsaimniekošanas likumu (AAL), uz kura pamata Rīgas dome rīkojusies "Tīrīgas" gadījumā.
Es gan nokļūdījos, sakot, ka iespēju veidot 20 gadu monopolu radīja 11.Saeimas deputāti 2015.gada aprīlī, balsojot par grozījumiem AAL. Taisnība tiem, kas norādīja, ka publiskās-privātās partnerības procedūra un 20 gadu termiņš tika iekļauti likumā jau 2010.gadā, tātad 9.Saeimas laikā. Toreiz es politikai tuvumā nebiju.
Tomēr man bija taisnība tajā daļā, ka vēlākajos Saeimas sasaukumos, vairākkārt grozot AAL, būtiskajā 18.pantā, kur runāts par pašvaldību rīcību, rīkojot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, tika iekļautas papildu lietas. Piemēram, 2016.gada grozījumos paredzot, ka pašvaldība atkritumu apsaimniekošanai var rīkot VIENU procedūru. Vakar Einārs Cilinskis paskaidroja, ka esot domāts par zonām, bet tas pavēra Rīgai ceļu visu pilsētu pataisīt par vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu (!) un atdot vienam pakalpojumu sniedzējam. Un tā tālāk.
Man vakar soctīklos tika pārmests, ka 2015.gada Saeimā pieņemtos AAL grozījumus 2013.gadā esmu parakstījis es pats. Jā, patiešām - VARAM sagatavotos un VARAM ministra Edmunda Sprūdža valdības sēdei iesniegtos grozījumus es tiešām esmu parakstījis - jau pēc izskatīšanas sēdē, kā ministra pienākumu izpildītājs (atgādināšu, ka Sprūdžs atstāja amatu 2013.gada decembrī un es nepilnus divus mēnešus viņu aizvietoju). Ja jautājums ir MK sēdē izskatīts, parakstošais ministrs izlemtā jautājuma saturā vairs nejaucas, tā ir tīra formalitāte! Vēl vairāk - atrodot un paskatot manis parakstīto papīru, neko nosodāmu tur neieraugu. Esmu gatavs par to diskutēt.
Zīmīgi, ka pārmetošajā tvītā nebija saskatāms nedz dokumenta datums, nedz saturs, tikai galviņa - mans vārds, amats un likumprojekta virsraksts. Efektīgi, bet maldinoši. Daudzskaitlīgajam "laikotāju" un "retvītotāju" pulkam ar to pilnīgi pietika. Tvitertiesas spriedums bija gatavs.
Laikā, kad Saeimā pieņemti dažādi grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā no 2014. līdz 2016. gadam, es biju ārpus politikas. Saeimas Tautsaimniecības komisijā šajos gados dominēja ZZS un ar to saistītā atkritumu lobija intereses. Citas partijas piebalsoja. Tā soli pa solim ir veidojies šobrīd spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums, kurš nav novērsis Rīgas domes vēlmi to ļaunprātīgi izmantot un censties izveidot Rīgā 20 gadu monopolu.
Šobrīd uzdevums Nr. 1 ir novērst atkritumu krīzi un novērst to, ka pirmdien Rīgas ielās un pagalmos krājas atkritumu kalni.
KP slēgt līgumu ar Tīrīgu ir aizliegusi.
Mēs, gan Juris Pūce, gan Artūrs Toms Plešs un es Tautsaimniecības komisijā esam skaidri apņēmušies labot nepilnības likumā un novērst monopola veidošanās iespēju likumā (izņēmums varētu būt tikai pavisam mazas pašvaldības, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas tik mazu pašvaldību vairs, cerams nebūs).
Mēs izdarīsim visu, ko spēsim, lai atkritumu monopola nebūtu.
Paldies, ja izlasīji līdz galam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
