Iesaki rakstu: 
Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu, sabiedriskos procesus un politiku valstī kādā noteiktā virzienā, kas viņam šķiet vienīgais pareizais. Tajā skaitā, lai atbalstītu noteiktas partijas vai politiķus un vienlaikus lai attiecīgi kritizētu vai ļoti bieži arī nomelnotu un vispār iznīcinātu citus politiķus, partijas un viedokļu līderus. Tādi privāti mediji ir ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās demokrātiskās valstīs, sākot jau, protams, no ASV.
Savukārt sabiedrisko mediju ideja attiecīgi ir tāda, ka no nodokļu maksātāju naudas mūsu kopīgajam labumam tiek finansēti mediji, kuriem nepiemīt nekā no iepriekšminētā. Kuri nepārstāv nekādu vienu ideoloģiju, kuri nevadās no personiskām simpātijām un antipātijām, bet izkopj objeķtīvas un kvalitatīvas žurnālistikas standartus, veicina dažādību un viedokļu plurālismu. Vai Latvijā sabiedriskie mediji ir šādi? Manuprāt, nē, bet šoreiz pavisam ne par to. Šoreiz par Mediju namu un tajā ietilpstošajiem medijiem.
Jā, mums varētu būt savs viedoklis, simpātijas, antipātijas (arī man cilvēciski, tāpat kā visiem, protams, tādas ir), taču Mediju nama izdevumiem, redakcijām, portāliem tādu nebūs.
Nekāda redakcijas viedokļa, nekādu politisku mērķu (ja neskaita pašsaprotamo - to, ka mūsu mērķis ir stipra, labklājīga Latvijas valsts, tās neatkarības un drošības stiprināšana), nekādu favorītu, nekādu aizliegto vai nicināmo personu sarakstu, nekādu aizliegto tēmu vai tieši pretēji - īpaši interesējošo tēmu vai atbalstāmu personu, partiju, politiķu.
Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka sabiedrības dzīves kvalitāti nosaka publisko debašu kvalitāte, tieši tā ir Latvijas vājā vieta, un tā gandrīz pilnībā ir mediju atbildība. Galvenokārt, protams, sabiedrisko mediju, kuru rīcībā ir milzu budžeti un resursi, salīdzinājumā ar kuriem jebkura privātā medija iespējas ir ārkārtīgi ierobežotas, un tomēr atbildības daļa gulstas arī uz privātajiem medijiem, tajā skaitā tiem, kurus nu esmu uzņēmies vadīt.
Kvalitatīvām debatēm ir nepieciešama visu argumentēto viedokļu klātbūtne, pilna informācija un skaidrība par to, kas ir fakti. Es esmu, gandrīz trīsdesmit gadus teju bez pārtraukuma darbojoties ar politiku, politiskās komunikācijas teorijas un jo īpaši prakses dažādiem aspektiem, vadījis deviņas vēlēšanu kampaņas un vēl vairākas konsultējis vai vadījis individuālās kampaņas kādam politiķim, es esmu vadījis Ministru prezidenta biroju, strādājis ar vairākiem ministriem un Ministru prezidentiem.
Es centos darīt šos darbus, cik labi spēju, katru dienu izglītoties un pilnveidoties savā profesijā visos iespējamajos veidos. Pēc visas šīs pieredzes, daudziem desmitiem izlasītu grāmatu, apmācībām un konsultācijām dažādās partnervalstīs, daudzām kļūdām un daudziem panākumiem man ir izveidojies skaidrs priekšstats par to, kāda ir mediju loma politiskajā procesā, nācijas dzīvē vispār. Es par to esmu detalizēti rakstījis, daudz tvītojis un izteicies jau iepriekš, piemēram, šeit.
Pilnīga informētība un pieeja visiem argumentētajiem un/vai potenciāli ietekmīgajiem un pēc iespējas dažādiem viedokļiem ir vienīgais veids, kā medijs var palīdzēt sabiedrībai pieņemt gudrākos iespējamos lēmumus. Nevis smadzeņu skalošana, manipulēšana, personu "kancelēšana" vai reklamēšana, nevis propaganda, bet gan vispusīga informētība un viedokļu dažādība. Tāds ir plāns, tāda ir stratēģija.
Mediju nams nav un manā vadībā nebūs kādas partijas vai ideoloģijas nesējs, aizstāvis vai noliedzējs. Es esmu pārliecināts, ka sabiedrība, tauta, nācija, spēj pieņemt gudrākus lēmumus par jebkuru ekspertu (tajā skaitā mani vai kādu citu, kurš sadomājies, ka visiem vajadzētu sekot viņa gudrajam viedoklim), ja vien tiek izpildīti augstākminētie priekšnoteikumi, proti, maksimāla informētība un pieeja visiem viedokļiem.
Attiecīgi, ja kāds medijs vēlas strādāt kopīgajam labumam, tad ir tikai viens veids kā to darīt. Attiecīgi mums būs viedokļi, katram komentētājam savs, viņa viedoklis. Un mums būs ziņas, kas netiek ierāmētas vai atlasītas, balstoties kādā politiskā vai ideoloģiskā dienaskārtībā. Ja kāds vēlas izteikt savu viedokli Mediju nama medijos, es laipni aicinu to darīt, mēs publicēsim katru viedokli, kurš ir argumentēts, balstīts zināšanās, izpētē vai pieredzē, vai arī jebkuru viedokli, kura paudējs sava amata vai citu resursu dēļ faktiski vai potenciāli ietekmē sabiedrības dzīvi, sabiedrisko domu vai kādus citus būtiskus procesus, attiecīgi sabiedrībai var būt svarīgi spriest par viņa domāšanas kvalitāti, zināt viņa viedokli.
Kas attiecas uz žurnālistiku un ziņām, es tāpat būtu ļoti priecīgs redzēt komandā cilvēkus, kas izprot, kas ir žurnālistika, spēj un vēlas tajā strādāt, demonstrējot savā darbā tikai visaugstākos žurnālistikas standartus. Laipni aicināti.
Tāds ir mans viedoklis. Tāds ir mans plāns.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
