Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valde29.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Mēs noraidām kā patiesībai neatbilstošu Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa P. Apiņa publisku paziņojumu, ka "auduma maskas nedarbojas", ka "bērni ar COVID neslimo nekur pasaulē", ka „dziedāšana sargā no COVID".
Šādi apgalvojumi ir bīstami veselībai, tie dezinformē Latvijas sabiedrību un neveicina rīcību, kas Latvijai palīdzētu samazināt inficēto un mirušo cilvēku skaitu.
ASV ar COVID miruši 187 bērni, Latvijā COVID diagnosticēts 194 bērniem, un, protams, bērni vīrusu nodod vecākiem un vecvecākiem. Šodien pasaulē ir gandrīz 44 miljoni ar COVID inficēto un 1 miljons 160 tūkstošu mirušo, Latvijā - inficēti 4757 un miruši 60, slimnīcās pieaug vidēji un smagi inficēto skaits, 1800 mediķi pasaulē miruši no COVID, daudzi strādā uz spēku izsīkuma robežas.
Ir skaidri zināms, ka cilvēks, kurš inficējies ar COVID-19, bet kuram vēl nav simptomu (tādu skaits var būt līdz 50%), dziedot spēj inficēt pārējos daudz lielākā mērā nekā runājot.
Maskas, ieskaitot auduma maskas, samazina inficēšanās risku pašam un citiem. Visi pētījumi aprakstīti vienā no izcilākiem pasaules zinātnes žurnāliem Nature https://www.nature.com/articles/d41586-020-02801-8, vienā pētījumā, kur tika apkopoti dati par 200 valstīm, secinājums ir - inficēšanās pieaugums ar COVID bija 4 reizes lēnāks, lietojot maskas.
Medicīniskās maskas ir efektīvākas, bet arī dažādu audumu maskas samazina vīrusa iespēju inficēt, piemēram, kokvilnas auduma maska par 50%. Taču maskas jāuzvelk un jānovelk pareizi, kā to demonstrēja Latvijas Māsu asociācijas vadītāja https://www.facebook.com/LatvijasRadio1/videos/272098990850079
Maskas lietošana samazina COVID infekcijas norises smagumu, pat ja cilvēks ir jau saslimis, jo vīruss, kas nonācis organismā, ir samazinātā daudzumā.
Ir skaidrs, ka maksimāls labums mums visiem būs, ja lietosim maskas, distancēsimies 2m attālumā, mazgāsim rokas un katrs atsevišķi vai ar tuvākiem ģimenes locekļiem dosimies aktīvā atpūtā laukā. Lūdzu, darīsim tā visi! Maskas lietošana ir nenozīmīga neērtība, salīdzinot ar tām ciešanām, ko var nodarīt ģimenei COVID.
Mēs aicinām valdību atrast līdzekļus, lai varētu palielināt COVID 19 testēšanas iespējas, atrast arī līdzekļus, lai maznodrošinātiem Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt maskas par velti. Aicinām valdību iegādāties jauno siekalu eksprestestu, kas atbildi sniedz daudz ātrāk un ir precīzs. Mēs aicinām valdību atbalstīt cilvēkus, kuri nonākuši trūkumā, jo COVID būtiski ietekmējis viņu ikvienas iztikšanu, vai kuriem līdz tam ir tikai nedaudz.
Visi kopā, uzticoties zinātnei, mūsu mediķiem un epidemiologiem, mēs pārvarēsim šo epidēmiju!
Lai stipra veselība!
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
