„Maxima” saimnieki ir piekrāpuši Latvijas iedzīvotājus – bijušais vietējais vadītājs Jasinsks turpina sekmīgu karjeru „Maxima” grupā
PIETIEK07.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki Pietiek lasītāji jautājuši – ko gan nule notikušajā tirdzniecības centra Akropole atklāšanā darīja 2013. gadā no amata demonstratīvi atlaistais SIA Maxima Latvija valdes loceklis Gintars Jasinsks. Atbilde ir vienkārša - Maxima grupas saimnieki ir piekrāpuši Latvijas iedzīvotājus, un visus šos gadus pēc Maxima traģēdijas Jasinsks ir turpinājis sekmīgu karjeras kāpumu grupas ietvaros, kopš pagājušā gada jau ieņemot visas grupas komerciālās integrācijas vadītāja (Chief of Commercial Integration) posteni.
SIA Maxima Latvija valdes loceklis Jasinsks vispārēju Latvijas sabiedrības sašutumu izraisīja, kad pēc Maxima veikala sabrukšanas publiski paziņoja, ka toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis no amata atkāpies, jo „atkāpjas tikai tie, kas jūtas vainīgi”, savukārt Maxima vadība nekādu vainu nejūtot.
Šis paziņojums izraisīja pat starpvalstu konfliktu, un Maxima grupas vadība šo situāciju atrisināja, paziņojot, ka „ar akcionāru lēmumu no amata tiek atbrīvots Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Gintars Jasinsks par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā”.
Gadu vēlāk, 2014. gada novembrī izrādījās, ka Jasinsks paklusām atgriezies darbā Maxima grupā, taču toreiz „pārmaiņu vadītājs” Igns Staškevičs publiski apgalvoja, ka runa esot par „soli atpakaļ karjerā” – par menedžera amatu vienā no Maxima struktūrām, kas „nekādā gadījumā nav saistīts ar kādiem vadošiem pienākumiem”.
Tie izrādījās meli, - visus šos gadus Jasinsks ir sekmīgi turpinājis karjeras augšupeju, tikai turēts tālāk prom no Latvijas sabiedrības acīm. Gadu paturēts „biznesa konsultanta” postenī, viņš jau 2015. gadā ir iecelts par centralizētā pārrunu un iegāžu centra vadītāju.
Savukārt 2016. gada jūlijā Jasinsks ir kļuvis par finanšu direktoru (Chief Commercial Officer), bet 2018. gada februārī – par Maxima grupe uzņēmuma Franmax valdes priekšsēdētāju.
Jaunākais Jasinska karjeras kāpums datējams ar 2018. gada jūniju, kad viņš kļuvis par visas Maxima Grupe komerciālās integrācijas vadītāju.
Tas nozīmē, ka pirms piecarpus gadiem pēc Maxima veikala sagrūšanas, cilvēku bojāejas un nekaunīgajiem izteikumiem formāli atlaistais Maxima Latvija valdes loceklis tagad ieņem pirmā līmeņa vadošu amatu visā Maxima grupā un faktiski pārrauga arī visus Latvijas Maxima veikalus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
