Maza ministres Čakšas dāvaniņa savas padomnieces Vānes biznesam
Pietiek lasītājs03.01.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabineta sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529, kur visa starpā pasniegta dāsna dāvana ministres Andai Čakšas padomniecei Alīdai Vānei, kuras privātajai slimnīcai pretlikumīgi piešķirts finansējums vairāk nekā 111 000 eiro apmērā. Nevar piekrist, ka tā ir valsts līdzekļu likumīga nozagšana, - patiesībā nekā likumīga te nav.
Balvu un Gulbenes slimnīca nav nedz pašvaldības, nedz valsts ārstniecības iestāde. Likuma "Par valsts budžetu 2016.gadam " 66.pants tieši bija ar mērķi novirzīt līdzekļus tikai valsts un pašvaldību un nekādi ne privātajiem.
Tad jau šajā saņēmēju sarakstā būtu jābūt ARS, VC4 u.c. Pēc likuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ir tikai tās, kur valstij vai pašvaldībai pieder VISAS daļas, - bet Balvu un Gulbenes slimnīca, kuras īpašnieku vidū ir Vāne, tādas nav.
Oficiāli šī zādzība izskatās tā:
„Anotācija: ietekme uz 2017.gadu un turpmāko budžetu.
Veselības nozarei 2016.-2018.gadam tika piešķirts papildus finansējums neatliekamo pasākumu nodrošināšanai, tai skaitā ārstniecības personu un pārējo nozarē strādājošo darba samaksas pieauguma nodrošināšanai (algu skalas izlīdzināšanai) 10 000 000 euro ik gadu, vienlaikus paredzot likumā „Par valsts budžetu 2016.gadam” 66.pantu, kas nosaka, ka finansējums 10 000 000 euro apmērā paredzēts valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Atbilstoši piešķīrumam Noteikumu projekta pievienotājā redakcijā izstrādāts pielikums Nr.37, kas minētā piešķīruma kontekstā ietekmi uz valsts budžetu nerada. Saskaņā ar 37.pielikumu veikta finansējuma pārdale atbilstoši izmaiņām ārstniecības iestāžu noslodzē. Katrai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādei papildus piešķiramā finansējuma apmērs ārstniecības personu darba samaksai aprēķināts, ņemot vērā ārstniecības iestāžu sniegto informāciju par darba slodžu skaitu sadalījumā pa amata kvalifikācijas kategorijām katrā iestādē (slodžu skaits (strādājošo skaits normālā darba laika ietvaros) iegūts no iestāžu sniegtās informācijas par 2016.g. pusgadu.). Finanšu līdzekļu sadalījums darba samaksas pieauguma nodrošināšanai 2017.gadā katrai iestādei norādīts Noteikumu 37.pielikumā.
Finanšu līdzekļu sadalījums darba samaksas pieauguma nodrošināšanai
|
Nr. p. k. |
Ārstniecības iestādes nosaukums |
Slodzes (strādājošo skaits normālā darba laika ietvaros) |
Kopā atalgojums ar piemaksām un VSAOI, euro |
|
|
1. |
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca |
1 612.20 |
636 452 |
|
|
2. |
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca |
3 068.00 |
1 297 659 |
|
|
3. |
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca |
4 342.13 |
1 855 184 |
|
|
4. |
Jūrmalas slimnīca |
231.30 |
97 494 |
|
|
5. |
Ogres rajona slimnīca |
263.25 |
112 657 |
|
|
6. |
Tukuma slimnīca |
276.50 |
120 034 |
|
|
7. |
Liepājas reģionālā slimnīca |
818.74 |
344 661 |
|
|
8. |
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca |
479.00 |
210 176 |
|
|
9. |
Kuldīgas slimnīca |
282.20 |
117 359 |
|
|
10. |
Daugavpils reģionālā slimnīca |
1 473.00 |
634 510 |
|
|
11. |
Rēzeknes slimnīca |
648.43 |
282 983 |
|
|
12. |
Preiļu slimnīca |
153.15 |
68 351 |
|
|
13. |
Krāslavas slimnīca |
151.95 |
61 404 |
|
|
14. |
Vidzemes slimnīca |
571.00 |
232 570 |
|
|
15. |
Madonas slimnīca |
278.66 |
127 861 |
|
|
16. |
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība |
233.70 |
111 263 |
|
|
17. |
Cēsu klīnika |
259.64 |
104 474 |
|
|
18. |
Alūksnes slimnīca |
107.30 |
49 767 |
|
|
19. |
Jelgavas pilsētas slimnīca |
420.00 |
173 868 |
|
|
20. |
Jēkabpils reģionālā slimnīca |
592.00 |
252 619 |
|
|
21. |
Dobeles un apkārtnes slimnīca |
243.69 |
103 335 |
|
|
22. |
Aizkraukles slimnīca |
108.50 |
44 674 |
|
|
23. |
Bauskas slimnīca |
105.80 |
44 795 |
|
|
24. |
Līvānu slimnīca |
46.03 |
19 438 |
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.