„Mazās amnestijas” lieta: ierēdņi noliedz ietekmēšanu, vainīga esot kļūda
PIETIEK05.12.2010.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrijas ierēdņi, kuri atbildīgi par Krimināllikuma grozījumos atstāto logu, kas gandrīz beidzās ar „mazo amnestiju” autortiesību un blakustiesību neievērošanā apsūdzētajiem, noliedz, ka tas darīts tīši kāda politiska vai citādi ieinteresēta lobija rezultātā. Pie vainas esot kļūda, kas ieviesusies, nepamatoti sametot vienā katlā vairākus vienlaikus apspriestos Krimināllikuma pantus, kuros nolemts atteikties no kriminālatbildības. Bez politiķa Edgara Zalāna (TP) dzīvesbiedres, ieguvēji no šīs kļūdas, kuru Saeima 2. decembrī pēdējā brīdī novērsa, būtu bijuši vēl vismaz divās apjomīgās krimināllietās apsūdzētie.
Nākotnē pantus sola analizēt rūpīgāk
„Nākotnē vienkārši ļoti rūpīgi ir jāanalizē katrs pants un katrs komats,” Pietiek saka Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, no kuras ministrijas vadība jau pieprasījusi paskaidrojumus par nepilnīgi sagatavotajiem Krimināllikuma grozījumiem. Par to, vai jūtas droša savā amatā, Gratkovska atsakās atbildēt, uzsverot, ka tas ir jautājums ministrijas vadībai. Tieši Gratkovska vadīja darba grupu Krimināllikuma grozījumu izstrādei, tieši viņas departamenta darbinieki izstrādāja nepilnīgos grozījumu pārejas noteikumus.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis (attēlā) Pietiek apstiprināja, ka iekšējā apstākļu noskaidrošana turpinās, kaut iepriekš viņš pieļāva atbildības prasīšanu no atbildīgajiem ierēdņiem. „Tas ir arī mans prestiža un goda jautājums, jo arī Tieslietu ministrija ir zaudējusi vienu būtisku daļu savas uzticības,” uzsvēra Lazdovskis.
Pietiek jau trešdien rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē, 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem.
Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, jauši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.
Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi prokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, iestātos „mazā amnestija”.
Ierēdņi neiedziļinājās
„Vienkārši mēs ielikām pārejas noteikumos visu 149. pantu, domādami par tā 1. daļu, bet nepaskatoties uz 2.,3. un 4. daļu, vienkārši paši savas kļūdas pēc. Vienkārši neapskatījāmies, kas notiek ar uzsāktajām lietām. Vienkārši tā bija kļūda,” tagad saka Gratkovska.
Vienlaikus ar diskusiju par 149. panta izslēgšanu, kas noritēja Tieslietu ministrijas darba grupā, 9. Saeimā noticis darbs pie Krimināllikuma 156. un 158. panta izslēgšanu, kas paredzēja kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu. Attiecībā uz pēdējo ticis diskutēts, ka, ja reiz likumdevējs dekriminalizē atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, tad līdz ar grozījumu spēkā stāšanās brīdi ir jāizbeidz visas lietvedībā esošās krimināllietas pēc 156. un 158. panta. „Problēma bija, ka mēs uz 149. pantu skatījāmies tā likumprojekta gaismā, kas dekriminalizēja goda un cieņas aizskaršanu. Toreiz tika norādīts, ka, ja jau mēs kaut ko dekriminalizējam, tad lietvedībā esošās lietas ir jāizbeidz,” kļūdas rašanos skaidro ierēdne.
Zvērināts advokāts Jānis Bordāns, kurš Tieslietu ministrijas darba grupā pārstāvējis no autortiesību pārkāpšanas daudzcietušo datorprogrammatūras industriju, būdams Business Software Alliance pārstāvis, Pietiek uzsver, ka 149. panta izslēgšana jau no paša sākuma nepareizi iekļauta vienā Krimināllikuma grozījumu paketē ar citiem izslēdzamajiem pantiem. Ja attiecībā uz citiem pantiem bijis skaidrs mērķis tos dekriminalizēt, tad attiecībā uz 149. pantu tas plānots tikai tā 1.daļā.
Tagad Bordāns atminas, ka viņam jau tobrīd pavīdējušas šaubas, vai Tieslietu ministrijas ierēdņi izprot 149. panta specifiku. Tā kā pārejas noteikumi, kuros nepilnības ieviesās, darba grupā nemaz nav apspriesti, bet izstrādāti Tieslietu ministrijā atsevišķi, darba grupa šo kļūdu nav varējusi izķert.
„Acīmredzot, sākot no juriskonsulta, kas tehniski rakstīja, beidzot ar Saeimas 100 deputātiem, - visi ir nepamanījuši,” secina Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Gratkovska, kuras padotie šos pārejas noteikumus rakstījuši.
Vairāki „mazajā amnestijā” ieinteresētie
Pietiek jau rakstīja, ka nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi varēja izbeigt tiesvedību arī krimināllietā pret Tautas partijas otrā cilvēka un Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna sievu Diānu Zalāni, kurai 12. janvārī nolikta pirmā tiesas sēde.
Zalānei celta kriminālapsūdzība pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Pietiek zināms, ka izmeklēšanas iestādēs un tiesās atrodas aptuveni 10 krimināllietas, kurās apsūdzība celta pēc 149. panta. Bez politiski jūtīgās Zalānes lietas Pietiek norādīts vēl uz divām lietām, kurās iesaistītie būtu ieinteresēti „mazajā amnestijā”. Vienā lietā pret divām fiziskām personām kompānija Microsoft izvirzījusi miljona latu prasību par zaudējumu piedziņu. Aizdomās turamie interneta vietnē ebay.com tirgojušies ar nelicencētu šīs kompānijas datorprogrammatūru. Cita lieta, kurā pret kādu fizisku personu, arī Latvijas iedzīvotāju, vērsusies kāda labi pazīstama starptautiska telekomunikāciju kompānija, runa esot par materiālo zaudējumu iespējamu piedziņu pat vairāku miljonu apmērā.
Zalāns Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis savu politisko ietekmi, lai panāktu šo Krimināllikuma grozījumu virzīšanu. Viņa oficiālā atbilde bija lakoniska: „Nē!” Ar Mareku Segliņu, kurš bija tieslietu ministrs par likuma grozījumiem šā gada sākumā neesot runājis un pauž pārliecību, ka partijas biedrs par viņa dzīvesbiedres kriminālprocesu nav bijis informēt.
Segliņš, kurš politiku pēc neievēlēšanas 10. Saeimā ir pametis, Pietiek ceturtdien ar īsziņas starpniecību noliedza, ka būtu izmantojis savu stāvokli, lai veicinātu šīs spraugas atstāšanu Krimināllikumā. „Varu apgalvot 100%, ka Segliņš nekad nav devis rīkojumu kā speciāli grozīt 149. pantu,” uzsvēra eksministrs, pēc tālākiem skaidrojumiem mudinot vērsties pie Tieslietu ministrijas darba grupas vadības.
Gratkovska Pietiek piektdien kategoriski noliedza jebkādu ietekmi, notikušo skaidrojot ar ierēdņu kļūdu. „Es nevaru neko tamlīdzīgu apgalvot. Pat vislielākajos murgos man vismaz kaut ko tādu, kā darba grupas vadītājai nav nācies iedomāties,” apgalvoja Gratkovska. Valsts sekretārs Lazdovskis, kurš šo amatu ieņēma arī Segliņa laikā un līdz ar ministru ir parakstījis šos grozījumus, Pietiek uzsvēra, ka no Segliņa tolaik nav bijusi „pilnīgi nekāda” interese par šiem grozījumiem. „Viņu tik detalizēti jautājumi neinteresēja,” atceras Lazdovskis.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
