Iesaki rakstu: 
Vēl pirms gada es biju tik informēts optimists, lai varētu īsti pesimistiski teikt: „Šajā valstī neko izmainīt nevar. Visu nosaka partijas un pie Varas ziedokļa piepulcinātie cilvēki...” Izrādās – viss nav tik bēdīgi.
Gandrīz stihiski izveidojās neliela domubiedru grupa ar labām juridiskām zināšanām, kura kādas sabiedriskās organizācijas paspārnē sāka vērīgi sekot Latvijā notiekošām izmaiņām likumdošanā. Sarunājoties ar deputātiem individuāli un frakcijās, atklājās īsteni brīnumi, bet par to vēlāk...
Mēs analizējām Civilprocesa un citu likumu izmaiņu būtību, ko izstrādāja Saeimas Juridiskā komisija. Secinājums: Latvijā visu cenšas regulēt ārzemju bankas, kurām Saeimā ir superspēcīgs atbalsts (lobijs). Saprotams, ka cīņa ir un bija nevienlīdzīga, bet likuma izmaiņas Civilprocesā, kuras ļautu bankām bez tiesas izlikt kaut vai denacionalizēto māju dzīvokļu īrniekus (620.p.6) izdevās atcelt.
Savukārt 142.p. un 599.p. par uzturlīdzekļu piedziņu, kā rezultātā būtiski varēja tikt aizskartas bērnu tiesības (kā norādīts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.p.5. daļā, tādas darbības uzskatāmas par „amorālām un pretlikumīgām”), un citus grozījumus Civilprocesa likumos prezidents A.Bērziņš, piekrītot mūsu argumentiem, nosūtīja otrreizējai izskatīšanai.
Neesmu Bērziņa k-ga fans, bet, kā saka latvieši, „vīru lielu dara darbs”, un varbūt tas ir tikai sākums, tā ka katrā ziņā - paldies...
Otrā ziņa ir partijas Vienotība nodibināšana (samērā paveca, bet joprojām aktuāla). Izteikšu pieņēmumu, ka Valka izvēlēta, lai laicīgi izpētītu slepenās takas „aiz kordona”, - tas gadījumam, ja vajadzēs steidzīgi „laisties” no „pateicīgajiem vēlētājiem”.
Visa šī procesa aprakstīšanai galva nav īpaši jālauza, jo visu priekšā jau izteicis „Armēņu radio”, kas izskaidro saviem klausītājiem, ka, sakrustojot zalkti ar ezi, var iegūt apmēram metru kvalitatīvas dzeloņdrāts. Kas sanāks, sakrustojot šos trīs veidojumus, vēsture pagaidām klusē, bet perspektīva vismaz tautai nav iepriecinoša.
Konkursā par labākiem solījumiem Vienotībai jau gadu atpakaļ nebija konkurentu, bet pat tādu dziedātājtautu kā latvieši ar „basņām” nepabarosi (atvainojiet manu franču...). Tagad ir pieteikušies nopietni darītāji, un, lai kā „eksperti” nozākā Zatlera k-gu, ar jauno spēku būs jārēķinās. Interesanti, šo „sīkpartiju” laidīs piedalīties debatēs Latvijas televīzijā un novados?
Un nobeigumā, kā solīju, par deputātiem. Man bija pilnīgi nesaprotami, ka, ejot balsot par izmaiņām likumdošanā, deputāti (vismaz puse - pārbaudīts) vispār nezina, par ko būs jābalso un kāda ir likuma izmaiņu būtība. Ceru, ka 11. Saeimā tā nebūs...
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.