„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija
Latvijas televīzija06.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt mediju eksperte Rita Ruduša, bet satura redaktora amatā stājies pētnieks un sociālantropologs Andris Saulītis.
Ritai Rudušai, kura uzsākusi darbu kā LTV Programmu daļas direktore, ir liela pieredze medijos. Darba gaitas Latvijas medijos sākusi deviņdesmito gadu sākumā. Strādājusi gan "Radio Brīvā Eiropa", gan laikrakstā "Diena", žurnālā "Rīgas Laiks" un citos medijos.
No 2013. līdz 2015. gadam strādājusi Latvijas Televīzijā par ziņu, informatīvo un dokumentālo pārraižu satura redaktori. Rita Ruduša arī vadījusi divas nozīmīgas žurnālistu organizācijas - Latvijas Žurnālistu asociāciju un Baltijas Mediju izcilības centru, un ir grāmatas "Pagrīdes citādība" autore.
"Tas, ka atgriežos Latvijas Televīzijā jaunā kapacitātē, ir likumsakarīgi - sabiedriskie mediji ir bijuši manas profesionālās darbības vektors jau daudzus gadus. Pie jaunajiem pienākumiem ķeros ar prieku un enerģiju - sabiedriskajām televīzijām Eiropā, arī Latvijā, šobrīd ir gan komplicētu uzdevumu, gan jaunu iespēju laiks.
No vienas puses, digitālās vides straujā attīstība no mums paģērē lielu elastību, bet vienlaikus piedāvā aizraujošas iespējas ļoti daudzveidīga satura radīšanai un auditorijas sasniegšanai caur dažādu izmēru ekrāniem un platformām," vērtē Rita. Tādēļ kā savu pirmo lielo darbu jaunajā amatā Rita izvirzījusi LTV digitālās stratēģijas izstrādes pabeigšanu.
Andris Saulītis ir sociālantropologs ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi publicistikā un mediju satura veidošanā. Pēdējo divu gadu laikā regulāri publicējis komentārus un analītiskus rakstus sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Strādājis gan pētnieciskajā žurnālistikā, tostarp raidījumu "Kas notiek Latvijā?" un "Kultūršoks" veidošanā, gan arī veidojis scenārijus televīzijas tiešraidēm un dokumentālajām filmām.
2018. gadā par diriģenta Gintara Rinkēviča portretu nominēts Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvai, savukārt pērn saņēmis Latvijas Pasākumu producentu asociācijas Izcilības balvu par scenāriju Latvijas Televīzijas organizētajam pasākumam "Vijas Artmanes Lielā nakts".
"Latvijas Televīzija ir līderis satura veidošanā elektronisko mediju tirgū Latvijā, tā kvalitatīvo piedāvājumu novērtē aizvien vairāk skatītāju gan pie televizora ekrāniem, gan arī digitālajā vidē. Esmu patiesi lepns pievienoties sabiedriskā medija radošajai komandai, kura ar izpratni un atbildību veido visdažādākos raidījumus kultūras, izglītības, izklaides, bērnu un jauniešu auditorijām," pauž jaunais satura redaktors.
"Uzskatu, ka nākotnē aizvien svarīgāka būs lieldatu analītika un izpratne par televīzijas skatītāju paradumiem, kā arī mediju satura patēriņa izmaiņām, lai neatkarīgs un daudzpusīgs televīzijas saturs sasniegtu pēc iespējas plašāku sabiedrību," uzskata Andris Saulītis.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
