Iesaki rakstu: 
Sludinājumu vietnē ss.com pēdējā laikā viens neparasts piedāvājums seko otram: tikko kā pierimusi interese ap pārdošanā izlikto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kad jau interesentiem tiek piedāvāts īrēt līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča Langstiņu īpašumu vai vismaz tā lielāko daļu.
Tiek izīrēta lieliska, plaša, gaiša privātmāja. Atrodas klusā zaļa zonā, ezera krastā. Māja ir pilnībā mēbelēta un labiekārtota ar visu nepieciešamo. Viesistabā ir kamīns. Ir pirts. Labiekārtota, apzaļumota un nožogota mājas teritorija, ir garāža 2 automašīnām, Visas pilsētas Komunikācijas - gāzes apkure, spice, vietējā kanalizācija,” – šāds ir bagātīgi ilustrētais īres piedāvājums.
Kā minēts sludinājumā, izīrējamajai mājai Langstiņos, Dainu ielā ir trīs stāvi un septiņas istabas, kopējā platība – 350 kvadrātmetru, savukārt zemes gabala platība ir diezgan iespaidīgi 6500 kvadrātmetru. Sludinājumā gan nav minēta īpašuma precīzā adrese, taču vietējie iedzīvotāji pēc sludinājumā redzamajiem attēliem bez minstināšanās norāda uz adresi – Dainu iela 2a.
Ne pats I. Rimšēvičs, ne Latvijas Bankas preses pārstāvis ceturtdien nevēlējās šai sakarā sniegt nekādu plašāku informāciju, neraugoties uz to, ka viena no I. Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām saistīta tieši ar nekustamo īpašumu jomu – proti, ar to, ka viņš par 250 tūkstošus eiro lielu kukuli slēpti kļuvis par līdzīpašnieku kādam nekustamajam īpašumam.
Tas gan noteikti nav šis Langstiņu īpašums, kurš, kā apliecina Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, I. Rimšēviča īpašumā atrodas jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Zemesgabala oficiālā kopplatība ir pat lielāka – 7924 kvadrātmetri, uz tā atrodas ēkas, un kopš pagājušā gada tam ir uzlikts arests I. Rimšēviča kriminālprocesa ietvaros – aizliegums atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
I. Rimšēvičs jau iepriekš ir bijis zināms ar spējām atrast īrniekus saviem nekustamajiem īpašumiem. 2017. gadā viņš, pēc publiskās informācijas spriežot, kādai ārvalstniecei Marijai Sotņikovai bija izīrējis vienu no īpašumiem, gada laikā „u.c. ienākumos” saņemot pat 49 500 eiro un deklarācijā norādot „dzīvokļa izīrēšana par vienu mēnesi - 4500.00 EUR”.
Savukārt pērn M. Sotņikovu Latvijas Bankas prezidenta piedāvājums vairs nav interesējis, un I. Rimšēvičam izdevies par „dzīvokļa izīrēšanu” iegūt tikai 4470 eiro no Armēnijā reģistrētas SIA „Salut – M”. Vai izīrēts ticis pašlaik sludinājumu vietnē izliktais Langstiņu īpašums, par kuru pašlaik tiek prasīti 2200 eiro mēnesī, nav zināms. Pats I. Rimšēvičs to noliedz.
Jāpiebilst, ka 2010. gadā I. Rimšēvičs bija deklarējis kopumā četrus viņam Garkalnes novadā (kurā ietilpst arī Langstiņi) piederošus īpašumus – divus zemes gabalus un divus zemes gabalus ar ēkām. Publiski šie divi pēdējie īpašumi bija aprakstīti šādi:
„Divi vērā ņemami nekustamie īpašumi Langstiņos – saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz 1879 kvadrātmetriem Rīgas ielā slejas dzīvojamā ēkā un trīs palīgceltnes, savukārt uz 7924 kvadrātmetriem Dainu ielā – dzīvojamā ēka un viena palīgceltne.”
Tagad I. Rimšēviča deklarācijā par 2018. gadu vairs ir minēti tikai divi īpašumi Garkalnes novadā – viens zemes gabals un viens zemes un ēkas īpašums. Papildus tiem Latvijas Bankas prezidentam gan joprojām pieder četri īpašumi Jūrkalnē un lepns dzīvoklis Jūrmalā.
Raksts pirmoreiz publicēts la.lv
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
