Meģinot tikt pie pašvaldības naudas, “Ulubeli” apmelo un apzināti diskreditē
Dzīvnieku patversme Ulubele20.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dārgie Ulubeles draugi un atbalstītāji! Daudzi no Jums ir neizpratnē par pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanošo informāciju saistībā ar mūsu dzīvnieku patversmi. Dažādos rakstos un intervijās tiek minēti labturības noteikumi pārkāpumi, suņu nereģistrēšana, papildu maksas iekasēšana utt.
Trešdien, 17.martā notika Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kas bija veltīta klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanai un izmitināšanai un ar to saistītajiem organizatoriskiem pasākumiem. Par plānoto sēdi uzzinājām no trešajām personām, tāpēc oficiāli lūdzām iespēju piedalīties šajā sēdē, lai paustu savu viedokli. Mums tika atteikts, un ar aizmuguriski sastādīto apsūdzošo sacerējumu iespēja iepazīties tika dota tikai pēc šīs sēdes.
2020.gada nogalē beidzās Rīgas pilsētas publiskā pakalpojuma līguma “Par Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšanu un aprūpes sniegšanu dzīvnieku patversmē” termiņš, tāpēc tika izsludināts jauns iepirkums, kuru apstrīdēja dzīvnieku patversme “Labās mājas”.
Iespējams, daudzi nemaz nezin, ka Līču patversmē no 2003.gada līdz 2010.gadam dzeloņdrātīm apjoztā teritorijā ar pussagruvušu ēku, tumšos kambaros pie sienām pieķēdētiem suņiem, teritorijā, kur tālāk par vārtiem nevienu nelaida, darbojās tieši biedrība “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa Astrīdas Kārkliņas vadībā, kura šobrīd apsaimnieko patversmi “Labās mājas”.
Ir patversmes, kurām ir diametrāli pretēja attieksme pret dzīvību kā augstāko vērtību. Ulubele konsekventi cīnās pret veselu dzīvotspējīgu dzīvnieku eitanāziju. Laika posmā no 2010.gada līdz 2021.gadam, kamēr Ulubele nodarbojas ar klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku izmitināšanu Rīgas pilsētā, nav eitanizēts neviens vesels dzīvnieks. Salīdzinājumam - laika posmā no 2005.gada līdz 2010.gadam, kad patversmi apsaimniekoja „Labās mājas”, eitanazēti tika 30-40% patversmē nonākušo dzīvnieku (skatīt šeit - https://ulubele.org/.../upl.../2021/03/RDMVD-17.05.2011..pdf).
2020.gada nogalē biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, kas apsaimnieko patversmi “Labās mājas”, uzrakstīja iesniegumu RD priekšsēdētāja vietniecei Lindai Ozolai, apsūdzot Ulubeli labturības noteikumu pārkāpšanā, dzīvnieku dubultā uzskaitīšanā un neuzskaitīšanā vispār, maksas pieņemšanā no suņu īpašniekiem un maksas nepārskaitīšanā domei, koruptīvās darbībās līgumu slēgšanā un vēlmē apiet nodokļus, kā arī citos “iespējamos” pārkāpumos.
Šie apvainojumi ir absurdi, un par katru mēs prasīsim dokumentālus pierādījumus un turpmāk labprāt pastāstīsim, kā tas patiesībā notiek Ulubelē. Sekojiet!
Uzsveram, ka Rīgas Dome joprojām ir pasūtītājs spēkā esošā līgumā un laikā, kad tiek gatavots jauns iepirkums, tā izplatījusi tendenciozu, līguma izpildītāja reputāciju graujošu, aizmuguriski sagatavotu informāciju medijiem un izplatījusi reputāciju graujošu preses relīzi.
Kaut arī Birokrātijas apkarošanas centra atzinumā nav pierādīti fakti par Ulubeles prettiesisku rīcību un viss izteikts tikai pieļāvuma formā, kopsakarībā tas mērķtiecīgi tiek pasniegts kā šaubas par Ulubeles godprātīgu rīcību līguma izpildē.
Veiktās pārbaudes slepenums, tendenciozitāte un tas, ka RD kā pārbaudes veicēji nejautāja Ulubeles kā pakalpojuma sniedzēja viedokli, nedeva iespēju skaidrot situāciju un neatbrauca, lai gūtu priekšstatu patversmē uz vietas, liek domāt, ka šī pārbaude, iespējams, veikta ar konkrētu mērķi diskreditēt Ulubeles darbu un, iespējams, lobēt uz RD iepirkumu konkurējošo patversmi.
Ļoti būtiski pieminēt, ka 2020.gada beigās izsludinātajā Rīgas Domes jaunajā iepirkumā pazudis pēdējos iepirkumos esošais kritērijs par dzīvnieku eitanāzijas %, kas līdz šim ir bijusi viena no būtiskajām iepirkuma sastāvdaļām. Acīmredzami RD prioritāte vairs nav nodrošināt to, ka pakalpojumu sniedz patversme, kura ievēro zemāko eitanāzijas % kritēriju.
Notiekošais mums nav patīkams, tas atņem laiku un emocijas, ko vajadzētu veltīt dzīvniekiem, nevis intrigām un tukšai runāšanai.
Mēs turpināsim savu darbu un nostiprināsim “Nokill” principu un ar gandarījumu redzam, ka daudzas Latvijas patversmes seko un atbalsta šādu attieksmi.
Mēs turpināsim arī aktīvi darboties, lai veicinātu izmaiņas likumdošanā. Zīmīgi, ka kopš brīža, kad Ulubele kopā ar domubiedriem sāka virzīt Saeimā likumprojektu par dzīvnieku aizsardzības jomas sakārtošanu pēc būtības, personas, kuru interesēs nav šīs jomas sakārtošana, uzsākušas melnā PR kampaņu, izmantojot visus līdzekļus – sistemātiski rakstot sūdzības un iesniegumus valsts un pašvaldības iestādēs, izmantojot medijus un sociālos tīklus.
Par Ulubeli runā padarītie darbi, nevis komunikāciju speciālisti. Atbrauciet pie mums – varat apciemot mūs katru dienu! Uz visiem interesējošiem jautājumiem ir iespēja saņemt atbildes e-pastā vai sociālajos tīklos.
Aicinājums atbraukt attiecas arī uz Rīgas Domes vadību un amatpersonām, kuras, gatavojot šo atzinumu, neuzdeva nevienu jautājumu Dzīvnieku patversmes pārstāvjiem – ilglaicīgiem līguma izpildītājiem. Iespējams, nemaz nezinot, kur patversme atrodas.
Katram gadījumam – mūsu adrese ir šeit.
Tikai kopā mums izdosies!
Jūsu (un dzīvnieku) Ulubele
Stopiņu novads, Līči, “Ozolaines” teritorija, LV-2118
Atvērta apmeklētājiem katru dienu plkst. 10-15.
Vairāk: www.ulubele.org
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.