Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mārtiņš Bondars solās ieviest kārtību visā Rīgā, bet Mārupes iedzīvotāji sūdzas, ka pat pie savas privātmājas – no kuras politiķis gan tagad aizdeklarējies uz Rīgu - viņš nejēdz nopļaut zālīti, taču „domē viss tiek sarunāts bez nopļaušanas”.

„Vai topošā mēra pagalms var izskatīties tā? Vai uz viņu nekas neattiecas? Runa iet par Mārtiņa Bondara pagalmu. Gadā vienu reizi tiek pļauts, cik reizes esam sūdzējušies Mārupes domē, bet viss iet secen, saņem vēstuli, pasūdzas, ka neesot laika, un domē viss tiek sarunāts bez nopļaušanas.

Vēlos palikt anonīma, bet tracina šis "bezpredels”. Rīgu sakops, bet savu pagalmu nevar. Vai nav jāsāk ar sevi? Šo vājprātu var redzēt jebkurš vēlētājs, kurš dodas ar vilcienu uz Jelgavu vai atpakaļ uz Rīgu,” šādu vēstījumu Pietiek saņēma no kādas lasītājas.

Vēstījumam bija pievienota arī fotogrāfija, no kuras var spriest, ka, neraugoties uz „mēra Bondara” reklāmas avīzes stāstiem par viņa sarunām ar paša rokām audzētajiem ķirbjiem, piemājas zālājs patiešām ir pieredzējis labākus laikus.

Pats Bondars, aizņemts ar „Nila gāšanu”, ceturtdien neko Pietiek zālāja sakarā skaidrot nevēlējās, vienīgi paziņoja, ka „viss ir nopļauts”, un pārtrauca sarunu. Savukārt Mārupes pašvaldībā Pietiek neoficiāli noskaidroja, ka Bondara piemājas teritorija pēdējos mēnešos patiešām esot kārtīgi nolaista un aizaugusi, - laikam cerības uz Rīgas mēra posteni darot savu.

Pietiek jau informēja, ka, lai gūtu iespēju kandidēt vēlamajā pašvaldībā, ne vienam vien kandidātam nākas pielikt zināmas pūles. Kaut gan Saeimas deputātam un pretendentam uz Rīgas mēra amatu Bondaram būtu pieticis ar darbavietu Rīgā, viņš šā gada sākumā no lepnās savrupmājas Mārupē ir pārdeklarējies uz mātes dzīvokli Rīgā.

Pašvaldību vēlēšanu likums noteic, ka kandidēt drīkst tajā pašvaldībā, kurā kandidātam bez pārtraukuma desmit mēnešus līdz saraksta iesniegšanas dienai ir bijusi reģistrētā dzīvesvieta, kurā pieder nekustamais īpašums vai kurā kandidāts ir nostrādājis kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms saraksta iesniegšanas dienas.

„Dzīves vieta Latvijā: Mārupes novads,” – tā vēstīja Bondara Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtās ziņas, 2014. gada rudenī kandidējot uz vietu 12. Saeimā. Arī nesen iznākušajā Bondara politreklāmas avīzē Mērs Bondars viņš kopā ar dzīvesbiedri izjusti stāsta par savu Mārupes ģimenes māju.

No Bondaru laulātā pāra stāstījuma ir pilnīgi skaidrs, ka tieši Mārupe ir politiķa īstā dzīvesvieta, kur viņš „vismaz reizi nedēļā spainī savāc to, ko mūsu mājdzīvnieki dārzā atstājuši” un „jau gadiem ilgi ir tas, kurš pilnībā gādā par ķirbjiem - teju vai katru vakaru ar kanniņu laista, parunājas ar tiem, bet mēs pēc tam ēdam visu gadu”.

Tomēr gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Bondars kandidē nevis Mārupē, kur mitinoties jau piecpadsmit gadus, bet gan Rīgā. Arī viņa oficiāli sniegtajās ziņās Centrālajai vēlēšanu komisijai atšķirībā no divarpus gadus senas pagātnes nu deklarēts: „Dzīvesvieta: Rīga.”

Izrādās, ka, lai gan Bondara darbavieta ir Rīgā, ar ko pietiktu likuma prasību izpildei, viņš tomēr šā gada janvārī, neilgi pirms paziņojuma par kandidēšanu pašvaldības vēlēšanās Rīgā, ir pārdeklarējies uz galvaspilsētu un tagad viņa oficiālā dzīvesvieta ir mātes dzīvoklis.

„Es esmu deklarēts pie savas mammas savā dzīvoklī, kur esmu pavadījis visu savu bērnību un jaunības gadus,” – tā šo pārmaiņu skaidro pats politiķis. Uz jautājumu, vai tomēr nevajadzētu deklarēt reālo dzīvesvietu, viņš atbild: „Pēc būtības es esmu pietiekoši mobils un atrodos daudzās dažādās vietās. Jādeklarē ir vieta, kur mūs var sasniegt. Mani tur var sasniegt.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...