„Mēram Bondaram” pārmet, ka, aizrāvies ar solīšanu, viņš nejēdz nopļaut pat piemājas zālīti
PIETIEK01.06.2017.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Mārtiņš Bondars solās ieviest kārtību visā Rīgā, bet Mārupes iedzīvotāji sūdzas, ka pat pie savas privātmājas – no kuras politiķis gan tagad aizdeklarējies uz Rīgu - viņš nejēdz nopļaut zālīti, taču „domē viss tiek sarunāts bez nopļaušanas”.
„Vai topošā mēra pagalms var izskatīties tā? Vai uz viņu nekas neattiecas? Runa iet par Mārtiņa Bondara pagalmu. Gadā vienu reizi tiek pļauts, cik reizes esam sūdzējušies Mārupes domē, bet viss iet secen, saņem vēstuli, pasūdzas, ka neesot laika, un domē viss tiek sarunāts bez nopļaušanas.
Vēlos palikt anonīma, bet tracina šis "bezpredels”. Rīgu sakops, bet savu pagalmu nevar. Vai nav jāsāk ar sevi? Šo vājprātu var redzēt jebkurš vēlētājs, kurš dodas ar vilcienu uz Jelgavu vai atpakaļ uz Rīgu,” šādu vēstījumu Pietiek saņēma no kādas lasītājas.
Vēstījumam bija pievienota arī fotogrāfija, no kuras var spriest, ka, neraugoties uz „mēra Bondara” reklāmas avīzes stāstiem par viņa sarunām ar paša rokām audzētajiem ķirbjiem, piemājas zālājs patiešām ir pieredzējis labākus laikus.
Pats Bondars, aizņemts ar „Nila gāšanu”, ceturtdien neko Pietiek zālāja sakarā skaidrot nevēlējās, vienīgi paziņoja, ka „viss ir nopļauts”, un pārtrauca sarunu. Savukārt Mārupes pašvaldībā Pietiek neoficiāli noskaidroja, ka Bondara piemājas teritorija pēdējos mēnešos patiešām esot kārtīgi nolaista un aizaugusi, - laikam cerības uz Rīgas mēra posteni darot savu.
Pietiek jau informēja, ka, lai gūtu iespēju kandidēt vēlamajā pašvaldībā, ne vienam vien kandidātam nākas pielikt zināmas pūles. Kaut gan Saeimas deputātam un pretendentam uz Rīgas mēra amatu Bondaram būtu pieticis ar darbavietu Rīgā, viņš šā gada sākumā no lepnās savrupmājas Mārupē ir pārdeklarējies uz mātes dzīvokli Rīgā.
Pašvaldību vēlēšanu likums noteic, ka kandidēt drīkst tajā pašvaldībā, kurā kandidātam bez pārtraukuma desmit mēnešus līdz saraksta iesniegšanas dienai ir bijusi reģistrētā dzīvesvieta, kurā pieder nekustamais īpašums vai kurā kandidāts ir nostrādājis kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms saraksta iesniegšanas dienas.
„Dzīves vieta Latvijā: Mārupes novads,” – tā vēstīja Bondara Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtās ziņas, 2014. gada rudenī kandidējot uz vietu 12. Saeimā. Arī nesen iznākušajā Bondara politreklāmas avīzē Mērs Bondars viņš kopā ar dzīvesbiedri izjusti stāsta par savu Mārupes ģimenes māju.
No Bondaru laulātā pāra stāstījuma ir pilnīgi skaidrs, ka tieši Mārupe ir politiķa īstā dzīvesvieta, kur viņš „vismaz reizi nedēļā spainī savāc to, ko mūsu mājdzīvnieki dārzā atstājuši” un „jau gadiem ilgi ir tas, kurš pilnībā gādā par ķirbjiem - teju vai katru vakaru ar kanniņu laista, parunājas ar tiem, bet mēs pēc tam ēdam visu gadu”.
Tomēr gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Bondars kandidē nevis Mārupē, kur mitinoties jau piecpadsmit gadus, bet gan Rīgā. Arī viņa oficiāli sniegtajās ziņās Centrālajai vēlēšanu komisijai atšķirībā no divarpus gadus senas pagātnes nu deklarēts: „Dzīvesvieta: Rīga.”
Izrādās, ka, lai gan Bondara darbavieta ir Rīgā, ar ko pietiktu likuma prasību izpildei, viņš tomēr šā gada janvārī, neilgi pirms paziņojuma par kandidēšanu pašvaldības vēlēšanās Rīgā, ir pārdeklarējies uz galvaspilsētu un tagad viņa oficiālā dzīvesvieta ir mātes dzīvoklis.
„Es esmu deklarēts pie savas mammas savā dzīvoklī, kur esmu pavadījis visu savu bērnību un jaunības gadus,” – tā šo pārmaiņu skaidro pats politiķis. Uz jautājumu, vai tomēr nevajadzētu deklarēt reālo dzīvesvietu, viņš atbild: „Pēc būtības es esmu pietiekoši mobils un atrodos daudzās dažādās vietās. Jādeklarē ir vieta, kur mūs var sasniegt. Mani tur var sasniegt.”
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
