Iesaki rakstu: 
Cilvēku pašapziņa un aktivitāte palielinās. Tas nozīmē, ka dienas kārtībā nāks praktiski jautājumi. Kā taisnīgi organizēt sabiedriskos pakalpojumus un piegādes, lai viss dzīvei nepieciešamais būtu pieejams pietiekamā daudzumā un labā kvalitātē? Kā panākt minimālas izmaksas un novērst sabiedriskās naudas izzagšanu un korupciju?
Šie jautājumi attiecas uz sabiedrības finansēm, ko veido galvenokārt ar nodokļu palīdzību. Rezultātā veidojas budžeta kopējais katls, ko cilvēku muļķošanai vēl sadala mazākos katliņos. Šī katla saturu budžeta silei pietuvinātie izmanto pēc saviem ieskatiem. Budžeta likums atgādina fikciju, tā izpilde ir atkarīga no tik daudziem faktoriem, ka tos zina tikai īpaši izredzēti ierēdņi.
Nodokļu sistēma droši vien ir visvairāk kritizētā un reizē vispretīgākā esošās sistēmas sastāvdaļa. Naudu atņem vispirms tiem, kuri nespēj pretoties. Ar nodokļu palīdzību iznīcina mazo biznesu, kas ir cilvēciskas sabiedrības pamats. Savukārt lielo uzņēmumu un banku vadība var paļauties uz budžeta finansējumu, lai kompensētu viņu pašu izzagtos līdzekļus. Ar korupcijas palīdzību pie budžeta naudas tiek noziedznieki. Korupcijas shēmas pakalpojumiem, darbiem un piegādēm iestrādā budžeta projektos, un tā tas turpinās no gada uz gadu.
Budžeta naudas mēdz izniekot nevajadzīgiem un muļķīgiem mērķiem. Piemēram, normāls cilvēks neiztērēs savu uztura naudu, lai iegādātos atpūtas ceļojumu uz siltām zemēm. Turpretim no ierēdņa vai deputāta viedokļa šāda loģika nestrādā. Tā taču nav viņu nauda, ko viņi dala.
Cilvēciska sabiedrība veido savas finanses, balstoties uz vienkāršiem, cilvēciski loģiskiem principiem, saglabājot pilnu kontroli pār līdzekļu izlietojumu.
Pirmkārt, ikviens cilvēks spēj patstāvīgi izlemt, kādiem mērķiem viņš tērēs savu naudu. Samērojot savus ienākumus, uzkrājumus un iespējas ar savām vajadzībām, cilvēks, ģimene, kopiena, pašpārvalde utt. ieņem lēmumu, kādus projektus viņi veiks. Piemēram, ja izlemts, ka gada laikā jāizbūvē ūdensvads, tad bankā tiek atvērts atsevišķs "ūdensvada konts". Ikviens cilvēks, ģimene utt. precīzi zina, cik daudz naudas ikmēneša maksājumu veidā viņi šajā kontā ieskaitīs.
Otrkārt, ikvienam cilvēkam ir pārliecība, ka viņa nauda tiks izlietota tikai noteiktajam mērķim. Šādu pārliecību viņam nodrošina līgums, kas noslēgts ar attiecīgās kopienas, pašpārvaldes utt. vadītāju, kurš ar atbildību un par atlīdzību ir apņēmies projektu veikt. Turpinot iepriekšējo piemēru, varam būt droši, ka tiks būvēts tieši ūdensvads, nevis, piemēram, "izcilības centrs".
Treškārt, ikvienam cilvēkam, kurš piedalās un maksā ūdensvada projektā, jebkurā laikā ir pieejama pilna informācija par "ūdensvada konta" stāvokli, ieskaitot visus maksājumus uz/no konta, un maksājumu bilance. Līdz ar to cilvēkam ir aptuveni 70% informācijas par projekta gaitu, bet atlikušos 30% - tehniskās detaļas viņš var noskaidrot pie projekta vadītāja. Ja kāds no projekta dalībniekiem nepilda savus pienākumus, situācija ir skaidra ikvienam. Pret šo dalībnieku var pielietot sankcijas bez liekas jezgas un tiesāšanās, esošā līguma un kopienas noteikumu robežās. Šīs informācijas pieejamība dod arī pārliecību, ka "ūdensvada konta" nauda tiks izlietota tikai paredzētajam mērķim. No konta nebūs iespējams pārskaitīt naudu, piemēram, praida finansēšanai.
Minētais piemērs ar ūdensvadu mazas kopienas teritorijā ir vienkāršs. Tomēr arī lielāku projektu gadījumā, ko finansē pilsētas, rajoni un valsts, minēto principu iespējams realizēt bez būtiskiem sarežģījumiem.
Tas der arī valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu finansēšanai. Šajā gadījumā informācija par priekšnieku, direktoru, prokuroru, vēstnieku, prezidentu utt. izmaksām ir pieejama ikvienam valsts pilsonim. Kopā ar oficiālo un mediju informāciju par attiecīgo amatpersonu sasniegumiem, ikvienam pilsonim ir pilna informācija par viņu atbilstību, kā saka, "value for money". Droši vien lēmumus par personālijām būs iespējams pieņemt bez lielām domstarpībām.
Īsi formulējot iepriekš minēto vispārīgā veidā, sabiedrības vadības standarta 7. punkts papildināts ar budžeta kontu sistēmas aprakstu. Standarts ir krievu un angļu valodās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
