Meroni kontrolētais „Baltijas ekspresis” jau atklāti pieprasa samazināt pārvadājumu tarifus
PIETIEK27.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ASV sankciju smagi skartā arestētās mantas „apsaimniekotāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētais uzņēmums Baltijas ekspresis pirmoreiz nācis klajā ar publisku prasību – samazināt dzelzceļa pārvadājumu tarifus.
Meroni pašlaik ir oficiālais Baltijas ekspreša patiesais labuma guvējs, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Bremze iepriekš ir bijis valdes priekšsēdētājs uzņēmumā LDz Cargo, - tieši šī uzņēmuma pārvadājumu tarifus tagad pieprasa samazināt Meroni kontrolētais Baltijas ekspresis.
Saskaņā ar medijiem pausto Meroni algotā Bremzes skaidrojumu tieši pakalpojumu cenu steidzīga samazināšana varēšot mazināt „dzelzceļa kravu apmēra samazinājuma tendenci”.
Lai gan šo vajadzību Bremze pamatojis ar rūpēm par Latvijas dzelzceļa nozari kopumā, neoficiālas ziņas liecina, ka Meroni kontrolētā uzņēmuma situācija ir vēl daudz dramatiskāka nekā Latvijas dzelzceļam.
Tikmēr pats Bremze turpina tiesāties ar LDz Cargo, kas ir Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmums: pirmās instances tiesa viņam pērn piesprieda samaksāt viņa piekrāptajam uzņēmumam LDz Cargo gandrīz 70 tūkstošus eiro.
Pirms trīsarpus gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no valdes priekšsēdētāja amata, un LDz Cargo un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.
Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”
Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Pagājušā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, savukārt 16. jūlijā tā pati tiesa ir nolēmusi noraidīt Bremzes pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā. Pašlaik Bremze spriedumu ir pārsūdzējis, un lieta tiks izskatīta apelācijas instancē.
Kā rāda Lursoft oficiālā informācija, „Rudolfs Meroni var tikt uzskatīts par AS Baltijas Ekspresis patieso labuma guvēju balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas lēmumos par aresta uzlikšanu mantai, īsteno kontroli pār AS Baltijas Ekspresis akcionāriem:
(1) AS Ventbunkers, reģistrācijas numurs Latvijā: 50003179321; (2) AS Kālija parks, reģistrācijas numurs Latvijā: 40003136693;(3) Beleggingsmaatschappij Geit B.V., reģistrācijas numurs Nīderlandē: 33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
