Meroni kontrolētais „Latvijas Naftas tranzīts” spiests iesniegt 2016. gada pārskatu, auditori diplomātiski norāda uz apjomīgu blēdību un zudušiem miljoniem

PIETIEK
19.08.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

„Atteikums sniegt atzinumu” – šādu diezgan reti sastopamu dokumentu Meroni kontrolētā uzņēmuma gada pārskatam pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: „Mēs nevarējām iegūt pietiekošus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem.”

Auditori diplomātiski norādījuši uz faktiem, kas būtībā liecina par apjomīgām mahinācijām ar uzņēmuma līdzekļiem, minot, ka „2016. gada 31. decembrī no visiem Sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 27 686 tūkstoši EUR (2015. gada 31.decembrī 26 665 tūkstoši EUR). Sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona”.

Revīzijas laikā nav bijis iespējams saņemt tiešu apstiprinājumu, ka šīs vārdā nenosauktās trešās personas rīcībā patiešām ir šāda naudas summa – gandrīz 28 miljoni eiro, un tāpēc „mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2016. gada 31.decembrī”.

Tas nav viss: Latvijas Naftas tranzīta bilancē 2016. gada 31. decembrī iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 102,213 miljoni eiro, kas ir 76% no Sabiedrības aktīviem, un šo aizdevumu nodrošinājums esot „vienošanās par kolektīvo aizdevumu un ķīlu realizāciju”.

Taču uzņēmuma vadība – tā padomes priekšsēdētājs ir tieši Meroni - nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi, kā rezultātā auditoriem nav bijis iespējams ar pietiekamu precizitāti noteikt šo debitoru parādu atgūstamības apmēru.

Kā zināms, Meroni kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts, kas jau gadiem ignorēja normatīvos aktus un neiesniedza savus darbības pārskatus, kā arī vēl aizvien nav uzrādījis savus patiesos labuma guvējus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīļa sākumā uzlika uzreiz veselus divus aizliegumus.

Kā rāda Lursoft datu bāze, ar VID lēmumu Latvijas Naftas tranzītam tika piemērots aizliegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Tai pašā dienā – 2. aprīlī VID Latvijas Naftas tranzītam piemēroja arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Jau pirms gada atklājās, ka VID darbinieku tūkstoši nespēj piespiest Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Toreiz VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību savdabīgi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.

AS Latvijas Naftas tranzīts 2016. gada pārskats tagad būs interesants ne tikai sabiedrībai, bet arī tiesībsargājošajām iestādēm, - tas pēc detalizētas izpētes varētu dot atbildi uz jautājumu, kurp pēc Pietiek vairākkārt aprakstītās uzņēmumam piederošās AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanas par ārkārtīgi zemu cenu ir aizplūduši darījumā saņemtie 79,98 miljoni eiro.

Līdz šim Latvijas Naftas tranzītam ir izdevis noslēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Kā jau ziņots, 2018. gadā klajā nāca dokumenti, kas rādīja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Seko mums